Panorāma

Ar dabasgāzes iegādi siltumuzņēmumiem pagaidām nesokas

Panorāma

Panorāma

Horvātija kļūs par 20. eirozonas valsti

Eiropas Savienība devusi zaļo gaismu eiro ieviešanai Horvātijā 2023. gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienība apstiprinājusi bloka vienotās valūtas eiro ieviešanu Horvātijā no 2023. gada 1. janvāra. Tādējādi Horvātija kļūs par eirozonas 20. dalībvalsti.

Eiropas Komisija uzskata, ka Horvātija ir izpildījusi visus nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai; valsts uzņemšanu eirozonā atbalstījuši arī Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri.

Oficiālais maiņas kurss būs 7,5345 Horvātijas kunas pret vienu eiro.

Uz Horvātijas divu eiro monētas otras puses būs Horvātijas karte, uz 1 eiro monētas - Horvātijas nacionālais dzīvnieks cauna, bet uz 50, 20 un 10 centu monētām būs attēlots Horvātijā dzimušā zinātnieka Nikolas Teslas attēls, bet uz 5, 2 un 1 centa monētām būs burti HR, kas rakstīti glagolīta alfabētā – tas ir vecākais zināmais slāvu alfabēts un radīts 9. gadsimtā. Visām monētām fonā būs arī šaha dēlīša elementi, kas attēloti Horvātijas ģerbonī un karogā.

Horvātijai pievienošanās eirozonai sniegs ekonomiskos ieguvumus, piemēram, zemākas procentu likmes un labākus kredītreitingus, maksājumu atvieglojumus un lielāku finanšu sistēmas drošību iespējamo krīžu gadījumā.

Horvātija būs pirmā eirozonas jaunpienācēja kopš 2015. gada, kad eiro ieviesa Lietuva.

Arī Bulgārija un Rumānija vēlas ieviest eiro, taču citas Eiropas Savienības austrumu flanga dalībvalstis ir piesardzīgākas, jo vēlas īstenot neatkarīgāku monetāro politiku.

Šobrīd visā eirozonā ir augsta inflācija un tāpēc nav īsti ideāls laiks eiro ieviešanai, jo tas var vēl vairāk paaugstināt cenas, arī Horvātijas iedzīvotāji par to ir nobažījušies.

Horvātijas finanšu ministrs Zdravko Maričs saka, ka eiro ieguvumi ilgtermiņā ir daudz lielāki par izmaksām un ka tieši krīzes laikā šie ieguvumi kļūst "redzamāki", jo dalība pasaules otrajā lielākajā rezerves valūtā var pasargāt mazākās valstis no vētrainu tirgu sliktākajām sekām.

Horvātija izpētījusi, ka pirmajā gadā pēc eiro ieviešanas Baltijas valstīs, Kiprā, Maltā, Slovēnijā un Slovākijā cenas pieauga par 0,2–0,4 procentpunktiem noapaļošanas dēļ.

"Tas, ka Horvātija kļūs par 20. eirozonas dalībvalsti, arī ir skaidrs signāls, ka Eiropas integrācija turpinās, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies.

Tas ir ļoti spēcīgs, ļoti pozitīvs vēstījums visiem mūsu iedzīvotājiem, visiem mūsu klientiem, visiem mūsu tirgiem," vēsta Maričs, kurš gan šajās dienās iekšpolitisku skandālu dēļ paziņojis par atkāpšanos no Horvātijas finanšu ministra amata (viņa vietā stāsies Marko Primoračs).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti