Dienas ziņas

Krievijas raķešu triecienā Vinnicā daudz mirušo un ievainoto

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Krievijas karš bremzē Eiropas ekonomiku

Eiropas Komisija: Ekonomika no izaugsmes palēnināšanās pāriet pie straujas bremzēšanas

Krievijas karš Ukrainā ir pamatīgi iedragājis Eiropas Savienības (ES) ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas, izraisot arī rekordaugstu inflāciju, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes.

EK prognozes paredz, ka ekonomikas izaugsme gan šogad, gan nākamgad būs krietni zemāka, nekā lēsts iepriekš. Savukārt inflācijai gada beigās vajadzētu sarukt un nākamgad būt krietni mērenākai. Latvijā šogad tiek prognozēta straujākā ekonomikas izaugsme starp Baltijas valstīm.

Eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika varētu augt par 3,9%, bet nākamgad pieaugums būs 2,2%. Lietuvā šogad tiek prognozēta 1,9% izaugsme, bet Igaunijai paredz 1,6% pieaugumu.

Gada otrajā pusē ekonomikas izaugsmes temps mazināsies saistībā ar inflācijas ietekmi. Investīciju pieaugums sagaidāms galvenokārt no pieejamajiem ES fondiem.

Saskaņā ar EK aprēķiniem Eiropas Savienībā kopumā šogad ekonomika vidēji varētu izaugt par 2,7%, bet nākamgad par 1,5%.

"Varētu teikt, ka Eiropas ekonomika pāriet no izaugsmes palēnināšanās pie straujas bremzēšanas. Izaugsme nākamgad tagad tiek paredzēta 1,5% apmērā. Tas ir par 0,8% mazāk, nekā iepriekš paredzēts," norāda Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Lai arī ekonomiskā situācija Eiropā nav spoža, salīdzinājumam var minēt, ka Krievijā šogad varētu būt gaidāma aptuveni 8% recesija, kas ir milzīgs ekonomikas kritums. Daļēji tas ir skaidrojams ar rietumvalstu ieviestajām sankcijām.

Eiropas Komisija: Ekonomika no izaugsmes palēnināšanās pāriet pie straujas bremzēšanas
00:00 / 03:01
Lejuplādēt

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka gada pirmajā pusē Latvijas ekonomikas izaugsmi veicināja privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Paredzams, ka gada otrajā pusē inflācijas dēļ ekonomikas temps mazināsies.

Sieviete pie veikala Vācijas galvaspilsētā Berlīnē

Turklāt augstā inflācija negatīvi ietekmēs cilvēku pirktspēju. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī uz pārējām ES dalībvalstīm. Līdz ar to politiķiem būs jāatrod līdzsvars starp valsts finanšu sabalansēšanu un vajadzību palīdzēt iedzīvotājiem pārvarēt grūtos laikus.

"Neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā turpina atstāt šoku uz globālo ekonomiku. Maskavas rīcība izjauc energoresursu un graudu piegādi, ceļ cenas un mazina patērētāju pārliecību.

Lai tiktu galā šajos sarežģītajos laikos, Eiropai ir jāparāda līderība un jāveido mūsu politika pēc trīs atslēgas vārdiem: solidaritāte, ilgtspējība un drošība," uzskata Džentiloni.

Vairākām izejvielām, tostarp naftai, pasaules tirgos cenas jau sāk mazināties. Tas var likt inflācijai sarukt straujāk, nekā šobrīd prognozēts. Lielākais izņēmums ir gāze. Tās cena joprojām turpina augt.

Vērā ņemamu ietekmi uz Eiropas ekonomiku atstāj arī Ķīnas smagnējā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Tā palielina problēmas ar dažādu izejvielu un preču piegādi, tādējādi ceļot to cenas. Kuluāros skan pieļāvums, ka Ķīna to varētu darīt apzināti ar mērķi veicināt inflāciju Eiropā.

Eiropas valstis gadiem ilgi bijušas atkarīgas no Krievijas lētajiem fosilajiem resursiem, lai darbinātu automašīnas, rūpnīcas, apkures sistēmas un elektrības stacijas, bet tagad karš ir izraisījis enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. Kopā ar piegāžu ķēžu pārrāvumiem tas viss negatīvi ietekmē arī Eiropas Savienības ekonomiku.

Ja Krievija pavisam apturēs gāzes piegādi Eiropai, ES dalībvalstīs gaidāma recesija.

"Pavasara prognozē mēs prezentējām simulācijas modeli – ja pilnībā samazinātu gāzes importu no Krievijas un būtu  ierobežotas iespējas to aizstāt.  Šo scenāriju mēs tolaik saucām par "slikto scenāriju". Tas gada otrajā pusē ES ekonomiku ievestu recesijā un nākamgad vēl vairāk nomāktu ekonomisko aktivitāti," norāda komisārs Džentiloni.

"Ņemot vērā nesenos notikumus, šis risks ir kļuvis vairāk nekā tikai hipotētisks scenārijs, kuram mums ir jāsagatavojas. Tātad vētra ir iespējama. Bet šobrīd mēs vēl tur neesam."

Pēc šī gada sliktākajām prognozēm eirozonas inflācija šogad būs 7,6%, bet nākamgad 4%, kas joprojām ir milzīgs pieaugums salīdzinājumā ar pavasara prognozēm 2,7%.

Tas viss ir krasā pretstatā situācijai pirms gada, kad ES atguvās no pandēmijas un atkal bija gatava uzplaukuma laikiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti