Pirmdiena, 27. maijs

Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +14 °C, Z vējš, 0m/s
LSM Bērnistaba

Ilmārs Tīrmanis

biologs un dabas pētnieks ("Vides fakti")

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Bišu daudzveidība Latvijā – ne visas dzīvo saimēs, ražo medu un sāpīgi dzeļ
Bišu daudzveidība Latvijā – ne visas dzīvo saimēs, ražo medu un sāpīgi dzeļ
Kāpēc tik daudzi augi zied košiem, krāšņiem ziediem? Ne jau tāpēc, lai greznotu cilvēku dobes un vāzes! Augu ziedi ir spilgti tādēļ, lai "kristu acīs" nektāra un putekšņu kāriem kukaiņiem – lai pievilinātu sev apputeksnētājus. Reti kurš no mums nezina, ka nozīmīgākie insekti augu apputeksnētāji ir bites. Taču jāakcentē – nevis vienkārši "bites", bet gan "dažādas bites". Bišu daudzveidība nudien ir visai liela. 
Kāpēc glodeni sauc par kaparčūsku, un kā atšķirt no gludenās čūskas?
Kāpēc glodeni sauc par kaparčūsku, un kā atšķirt no gludenās čūskas?
Aizritējis jau labs laiciņš, kopš šogad sākusies pārziemojušo Latvijas rāpuļu rosība, tāpēc klāt pēdējais brīdis kārtējo reizi atgādināt, ka glodene nav čūska. Kāpēc tas jāatgādina?! Tāpēc, ka no čūskām cilvēki baidās daudz vairāk nekā no ķirzakām. Un glodene ir ķirzaka!
Staipekņi – senāko sauszemes augu necilie pēcteči
Staipekņi – senāko sauszemes augu necilie pēcteči
Senākie sauszemes augi – sporaugi – uz Zemes dominēja simtiem miljonus gadu. Savu plaukumu senās papardes, kosas un staipekņi sasniedza karbona periodā. Izmēros šie augi bija milzeņi. Īpaši ar diženumu tolaik izcēlās staipekņi – dabas veidojumi, kas varētu sacensties ar mūslaiku varenākajiem kokaugiem. Tagad mežā varam aplūkot necilus viņu pēctečus – izmēros neuzkrītošas niecības.
Indīgās un ēdamās pavasara sēnes. Iemācies atšķirt!
Indīgās un ēdamās pavasara sēnes. Iemācies atšķirt!
Daudziem Latvijas ļaudīm arī maijā noris murķeļu ievākšanas periods, kas sākas aprīlī. Šai laikā ik gadu azartiski sēņo, parasti nešķirojot, un kopējā "murķeļu maisā" lasa dažādas sēnes. Tiesa, šīm sēnēm ir arī kaut kas nenoliedzami kopīgs – to augļķermeņiem piemīt zināma ārēja līdzība, taču visas pavasara sēnes nav murķeļi un tās jaukt var būt bīstami.
«Ēdnīca» vai «bērnistaba» citām radībām jeb kur dabā pazūd līķi
«Ēdnīca» vai «bērnistaba» citām radībām jeb kur dabā pazūd līķi
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Vecie būri jāiztīra cilvēkam. Kas jāzina par putnu būrīšiem un to iemītniekiem
Vecie būri jāiztīra cilvēkam. Kas jāzina par putnu būrīšiem un to iemītniekiem
Ik gadu pavasaros gājputnu masu atgriežamies pieņemts sagaidīt ar "Putnu dienām", kas šogad atklātas 6. un 7. aprīlī. Tiesa, šogad siltuma periods iesākās agrāk nekā parasti, tāpēc agrāk nekā citugad parādījās arī krietna daļa gājputnu. Tomēr lidoņus cienošo cilvēku aktivitāti šis fakts nemazināja – "Putnu dienās" Latvijā notikusi virkne tematisku pasākumu, tostarp daudzviet mākslīgo ligzdvietu – būru – kolektīva darināšana dobumperētājiem putniem.
Kādi zvīņrāpuļi aprīlī mostas Latvijas dabā pēc ziemas guļas?
Kādi zvīņrāpuļi aprīlī mostas Latvijas dabā pēc ziemas guļas?
Dažam cilvēkam viņi iedveš šausmas, citam patīk, – rāpuļi. Latvijas faunai oficiāli ir piederīgi septiņu sugu rāpuļi. Sešas no šīm sugām pārstāv tā saucamos zvīņrāpuļus jeb, sistemātiski precīzāk izsakoties, zvīņrāpuļu kārtu. Tās ir trīs sugu ķirzakas un trīs sugu čūskas. Septītā Latvijas rāpuļu faunas suga – purva bruņurupucis –, protams, pieder bruņurupuču kārtai. Par bruņurupučiem šoreiz – nē.
Ļoti smaržīgas un indīgas – pavasara vēstneses zalktenes
Ļoti smaržīgas un indīgas – pavasara vēstneses zalktenes
Zalktenes jeb parastās zalktenes, kas tautā dēvētas arī par meža ceriņiem (vietām par zalkšu liepām, drudža liepām), pieder pirmajiem pavasara vēstnešiem, jo tās agri, pirms savu lapu izplaukšanas, uzzied. Ja iegrozās labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, tās sāk vērt ziedus marta pašā sākumā vai pat jau februāra nogalē. Tomēr agrā uzziedēšana nav galvenais iemesls, lai šiem augiem tagad pievērstu īpašu uzmanību. Iemesls – vēlme atgādināt, ka zalktenes ir ļoti indīgas.
Bebrs ienirstot bez elpošanas var izturēt pat 15 minūtes
Bebrs ienirstot bez elpošanas var izturēt pat 15 minūtes
Bebrs ir amfibiotisks zīdītājs jeb amfibiots. Tas nozīmē, ka šis zvērs ir teicami pielāgots ūdens dzīvei – ar vienu ieelpu tas var turēties dzelmē pat piecpadsmit minūtes. Turklāt tas var tālu aizpeldēt un, ja nepieciešams, pat kost un grauzt zem ūdens neaizrijoties. Tas tāpēc, ka ienirstot bebrs cieši sakļauj nāsu malas, aizloka ausis.
Kāpēc daļai dzīvnieku sugu tēviņi krāšņāki par mātītēm?
Kāpēc daļai dzīvnieku sugu tēviņi krāšņāki par mātītēm?
Dzīvnieku pasaulē bieži vien vīrišķie eksemplāri, ar cilvēka aci raugoties, šķiet izskatīgāki par sievišķajiem. Ievērojamai tiesai dzīvnieku mātīšu krāsojums ir blāvāks, necilāks. Visizteiktāk tas izpaužas putniem. Kāds ir izskaidrojums dzimumdimorfismam – būtiskām morfoloģiskām atšķirībām starp vienas sugas tēviņiem un mātītēm? 
Kā atpazīt kļavu sulas tecināšanai bezlapu periodā?
Kā atpazīt kļavu sulas tecināšanai bezlapu periodā?
Kļavu sulu laiks ir posmā, kad koki ir ziemas ģērbā – bez lapām. Latvijā lapu koki lapās tērpti ir tikai pusgadu, otra puse tiem jāpavada kailiem. Kā tagad – bezlapu periodā – atpazīt kļavu, no kuras tecināt saldo sulu?
Garais gads, 29. februāris un četri cikli dabā
Garais gads, 29. februāris un četri cikli dabā
366 dienas – rit garais gads, kurā ir iekļauta papildu diena – 29. februāris: diena, kas mums dota reizi četros gados. Tajos gados, kuri dalās ar četri, izņemot gadsimtu mijas gadus. To vajag, lai cilvēku radītās kalendārās sistēmas gadi izlīdzinātos ar faktiskajiem mūsu planētas gadiem, jo tradicionālie Gregora kalendāra gadi, kurus veido 365 dienas, ir mazliet īsāki par patieso laiku, kas nepieciešams, lai Zeme apriņķotu Sauli. Bet kā četri cikli atbalsojas dabā?
Mežos var lūkot krāšņās Austrijas agrenes – ēdamas, bet ne pārāk gardas sēnes
Mežos var lūkot krāšņās Austrijas agrenes – ēdamas, bet ne pārāk gardas sēnes
Ziemā mežā atkušņa laikā tur, kur zemi nesedz sniegs, cilvēkam var paveikties pamanīt sarkanus "kausiņus" jeb "bļodiņas", parasti ar vairāk vai mazāk ieliektām malām. Šie veidojumi ir aukstumizturīgo askusēņu Austrijas agreņu (Sarcoscypha austriaca) augļķermeņi. Prāvākie augļķermeņi mēdz būt ieraugāmi iztālēm.
Latvijā ik gadu pienāk dažādi pavasari – daļa jau sākusies, daļa vēl būs
Latvijā ik gadu pienāk dažādi pavasari – daļa jau sākusies, daļa vēl būs
Ik gadu Latvijā pienāk dažādi pavasari – gan terminoloģiski atšķirīgi, gan pēc būtības savdabīgi. Ne visi tie iestājas un rit vienlaicīgi, bet cits ar citu pārklājas. Piemēram, solārais pavasaris sākās jau februāra sākumā, tāpat daļā valsts iestājies arī meteoroloģiskais pavasaris, bet, piemēram, kalendārais pavasaris vēl tikai gaidāms – tas ik gadu sākas 1. martā.
Dižraibais dzenis – prāvais Latvijas kalējs
Dižraibais dzenis – prāvais Latvijas kalējs
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču nenoliedzami ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Vaskaines – ziemā viegli pamanāmās sēnes
Vaskaines – ziemā viegli pamanāmās sēnes
Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.
Kāpēc ūdrs no ūdens izrāpjas teju sauss?
Kāpēc ūdrs no ūdens izrāpjas teju sauss?
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Kas ir «sūnu kumšķi» rožu dzeloņos
Kas ir «sūnu kumšķi» rožu dzeloņos
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi.  Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Kādus plēsīgos putnus var ieraudzīt ziemas debesīs?
Kādus plēsīgos putnus var ieraudzīt ziemas debesīs?
Pirms apmēram pusgadsimta daudzi Latvijas ļaudis visus dienas plēsīgos putnus dēvēja par vanagiem. Starp lauciniekiem nereti gan trāpījās cilvēki, kuri šos "vanagus" mēdza šķirot divās kategorijās – "kaitīgajos vistu vanagos" un "nekaitīgajos peļu vanagos".
Kā ikdienā sadzīvo vistuvākie kaimiņi – cilvēki un zirnekļi
Kā ikdienā sadzīvo vistuvākie kaimiņi – cilvēki un zirnekļi
Latvijā konstatēts apmēram pustūkstotis zirnekļu sugu, un lēš, ka ir arī vēl neatklātas sugas. Diemžēl tautā zirnekļus bieži mēdz gan faktiski, gan terminoloģiski jaukt ar kukaiņiem. Pat pavirši skatoties redzams, ka zirnekļveidīgajiem – atšķirībā no vairākuma pieaugušo kukaiņu – nav spārnu, nav antenu jeb taustekļu un zīmīgākais – viņiem ir astoņas ejkājas (kukaiņiem ir tikai sešas kājas). Zirnekļi lūkojas pasaulē ar četriem acu pāriem, tātad viņi ir astoņacaini.
Spalvaini vai mataini – kā dēvējams ietērps dzīvnieku pasaulē?
Spalvaini vai mataini – kā dēvējams ietērps dzīvnieku pasaulē?
Latvija ir tik krāšņa, cik krāšņa ir tās daba! Tāpēc labākais veids, kā iepazīt pašmāju dabu un izkustēties, ir... doties dabā. Varbūt arī izdosies sastapt 2024. gada dzīvnieku, par kuru Dabas muzejs šogad izvēlējies stirnu, vai arī 2024. gada putnu, par kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi mazo zīriņu. Taču, stāstot par šo satikšanos, ir svarīgi nesajaukt, kāda kuram bijusi spalva vai kažoks, proti, kurš no viņiem ir spalvains un kurš matains?
Kā rodas sniegs, un kādus noslēpumus tas glabā?
Kā rodas sniegs, un kādus noslēpumus tas glabā?
22. decembra agrā rītā sagaidīti ziemas saulgrieži, līdz ar tiem Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskā ziema. Drīz vien pēc tam pie mums svinami Ziemassvētki. Dažus gadus Latvijā paveicas Ziemassvētkus sagaidīt sniegotā vidē, citugad – nē. Lai nu kā ir tieši tagad, kopumā līdz šim šosezon esam paguvuši visā valsts teritorijā saņemt un izbaudīt visai krietnu sniega devu. Bet kas ir sniegs? Kā, kad un kāpēc tas rodas?
Kāpēc aukstajā sezonā savvaļas zvēri tiecas uz cilvēku apdzīvotām vietām?
Kāpēc aukstajā sezonā savvaļas zvēri tiecas uz cilvēku apdzīvotām vietām?
Tuvojas Ziemassvētki. Naktis kļuvušas uzkrītoši garas. Šī iemesla dēļ tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam tagad pilnīgi pietiek laika savu vajadzību apmierināšanai. Ja vien nav pārāk daudz sniega, viņiem tagad parasti gana tikai ar krēslas un nakts stundām vien, tāpēc gaišā dienā šos kustoņus ieraudzīt izdodas samērā reti.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti