Pirmdiena, 6. maijs

Vārda dienas: Didzis, Gaidis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, A vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Ilmārs Tīrmanis

biologs un dabas pētnieks ("Vides fakti")

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Prot lidot pat atmuguriski – kas ir virtuozās lapseņu līdzinieces ziedmušas
Prot lidot pat atmuguriski – kas ir virtuozās lapseņu līdzinieces ziedmušas
Ziedmušas (Syrphidae) ir bieži sastopamas, ārēji samērā uzkrītošas, vidēji lielas un nelielas mušas. Latvijā mājojošās izmērā aptuveni no sešiem līdz piecpadsmit milimetriem garas. Par ziedmušām šie dzīvnieki nodēvēti tāpēc, ka viņu pieaugušie īpatņi visbiežāk tiek ieraudzīti uz ziediem vai pie ziediem. Kur vasarā izplaukst ziedi, tur agrāk vai vēlāk jāparādās kādai ziedmušai. Jo vairāk kaut kur izplaukst ziedu, jo vairāk ziedmušu tur kļūst manāmas. Tomēr nereti ziedmušas trāpās cilvēku acīs arī tur, kur ziedu nav.
Cekulainais putns pupuķis – zemesvēžu lielākais bieds
Cekulainais putns pupuķis – zemesvēžu lielākais bieds
Daudzu augkopju bieds – racējcircenis jeb zemesvēzis, jeb ķirelis – atzīts par nopietnu kaitēkli. Šīs sugas kukaiņu dzīves lielākā daļa aizrit pazemes alu labirintā. Virs zemes zemesvēži parādās reti. Tomēr ir kāds putns, kam ļoti labi izdodas uzmeklēt šo kaitēkli – tas ir pupuķis.
VIDEO. Zalkša cīņa ar krupi par iespēju to apēst
VIDEO. Zalkša cīņa ar krupi par iespēju to apēst
Jebkuram dzīvam radījumam ir jāēd, tāpēc šoreiz līdzsekosim tam, kā maltīti ietur čūska, konkrēti – zalktis. Par iespēju paēst rāpulim parasti vairāk vai mazāk jāpacīnās. Šoreiz viņam jācīnās ar krupi. Cīņa – abpusēja: zalktim – cīņa ar krupi par iespēju viņu apēst, krupim – cīņa ar zalkti par savu dzīvību.
Kolibriveidīgi sfingi Latvijā redzami rosāmies karstās un saulainās dienās
Kolibriveidīgi sfingi Latvijā redzami rosāmies karstās un saulainās dienās
Samērā nesen stāstījām par Latvijā siltās sezonas sākumā bieži sastopamajām lielajām pūkmušām – kukaiņiem, kas barojas gluži kā Amerikā mītošie putniņi kolibri. Tagad īsi iepazīstināsim ar kolibriveidīgiem tauriņiem. Sistemātiski viņi pieder naktstauriņiem sfingiem, taču nav aktīvi naktīs. Tie ir sfingi, kas rosās gaišajā diennakts laikā, jo īpaši naski būdami karstās un saulainās dienās.
Maijs – sējas, lapu, ziedoņa un dziedoņu mēnesis
Maijs – sējas, lapu, ziedoņa un dziedoņu mēnesis
Jau labu laiku ritējis maijs. Itin vasarīgi mēdz spīdēt un sildīt spoža saule pie debesīm. Modusies dzīvība. Maijs – mēnesis, kurā pa īstam sāk sazaļot, sazaļo un zeļ zeme (tur, kur nav nesen lauksaimnieciski apstrādāta), mēnesis, kurā lapu kokiem un krūmiem izplaukst un strauji pieņemas lielumā lapas.
«Esmu bīstams!» Kā dzīvnieki māna un brīdina pāridarītājus
«Esmu bīstams!» Kā dzīvnieki māna un brīdina pāridarītājus
Ir dzīvnieki, kuru āriene brīdina iespējamos pāridarītājus, lai atbaidītu viņus, un ir dzīvnieki, kuri aizsardzības nolūkos izliekas jeb mānās, izmantojot savas ārienes specifiku. Brīdinājuma krāsa jeb atbaidošā krāsa ir īpašs ķermeņa aizsargkrāsas veids, kas it kā saka: "Neaiztiec mani! Esmu bīstams."
«Latvijas kolibri» jeb saulainā laikā uzkrītoši aktīvās pūkmušas. To pēcnācēji ir nogalinoši ektopar...
«Latvijas kolibri» jeb saulainā laikā uzkrītoši aktīvās pūkmušas. To pēcnācēji ir nogalinoši ektoparazīti
Kolibri putniņi ir īpaši ar saviem relatīvi necilajiem izmēriem un prasmi, ļoti ātri vicinot spārnus, it kā karāties gaisā. Turklāt viņi no visiem pasaules putniem ir vienīgie, kuri spēj lidot atpakaļgaitā. Minētie dotumi būtiski atvieglo kolibri piekļuvi barībai – ziedu nektāram. Kolibri dzīvo tikai Amerikā, bet Latvijā dzīvo viņiem līdzīgi kukaiņi – samērā bieži sastopamie insekti no pūkmušu dzimtas.
Pavasara silto dienu neparastā parādība – čūsku kamoli. Tā zalkši pārojas
Pavasara silto dienu neparastā parādība – čūsku kamoli. Tā zalkši pārojas
Aprīļa otrajā pusē katru pavasari siltākās dienās šur tur Latvijā var novērot pamatīgus čūsku kamolus, kas liek uzdot jautājumu - kas gan izraisa šo radījumu īpašo koncentrēšanos? Vienkārši sakot, tā ir zalkšu pārošanās veida izpausme. Abu pārējo sugu Latvijas čūskas tādus mudžekļus neveido.
Agrie pavasara sveicēji – kuri savvaļas augi jau uzziedējuši?
Agrie pavasara sveicēji – kuri savvaļas augi jau uzziedējuši?
Aprīlī dienas kļūst arvien garākas, naktis top īsākas. Samērā neuzkrītoši, tomēr nepārprotami pamazām no ziemas stinguma turpina atdzīvoties dažādi radījumi, arī augi – gan siltumnīcās un dārzos, gan savvaļā mītošie. Auga atdzīvošanās neapstrīdams apliecinājums ir tā uzziedēšana, un pie agrajiem savvaļas ziedētājiem pieder ne tikai vizbulītes un māllēpes.
Gaiši, raibi, Latvijā ziemojoši vai no tālienes atlidojuši – kādi ir tauriņi?
Gaiši, raibi, Latvijā ziemojoši vai no tālienes atlidojuši – kādi ir tauriņi?
Tauriņi – skaisti un graciozi, zināmā mērā arī noslēpumaini kukaiņi. Šiem insektiem, tāpat kā daudz kam citam pasaulē, jau izsenis ir cilvēku piedēvēta simboliska nozīme, vietām – visai daudzveidīga nozīme. Pie mums nereti pēc pirmā tauriņa krāsas varot noteikt, kāda būs vasara. Bet kādus tauriņus mums ir iespēja sastapt?
Vai Latvija var kļūt par papagaiļu zemi?
Vai Latvija var kļūt par papagaiļu zemi?
Pasaulē daudzviet dzīvo un bieži vien arī veiksmīgi vairojas dažādi eksotiski dzīvnieki. "Eksotiski" nozīmē neparasti, tādi, kuru pamatareāls atrodas tālās, svešās (mūsu gadījumā parasti dienvidu) zemēs. Piemēram, parkos Londonā, Briselē, Varšavā un citviet Eiropā – kopumā jau vismaz desmit Eiropas valstīs – iedzīvojušies papagaiļi. Vai Latvija varētu nonākt šajā valstu sarakstā?
Pieci dažādi pavasari – kā tie atšifrējami un kā atšķiras?
Pieci dažādi pavasari – kā tie atšifrējami un kā atšķiras?
Vairākums Latvijas cilvēku, ja vien viņi nav īpaši azartiski sēņotāji vai ziemas sporta veidu cienītāji, laikam gan nevienu citu gadalaiku negaida tik ļoti, kā pavasari. Jā. Bet kuru no pavasariem? Ir taču vairāki dažādi, terminoloģiski atšķirīgi pavasari. Kā tie atšifrējami, ar ko cits no cita atšķiras? Varbūt kāds to nezina, tāpēc īsi pastāstīsim.

RAKSTA CEĻVEDIS:
Vai marts ir pavasara mēnesis? Norises dabā šomēnes
Vai marts ir pavasara mēnesis? Norises dabā šomēnes
Norises dabā ir grūti, pat neiespējami sagrupēt tā, lai tās varētu neapstrīdami iekļaut kāda viena konkrēta kalendārā jeb astronomiskā mēneša ietvaros. Mēneša laikā dažādi procesi var gan iesākties, gan turpināties, gan beigties. Turklāt jāpatur prātā, ka meteoroloģiskie apstākļi, kas ļoti būtiski mēdz ietekmēt notiekošo, nebūt nav vienādi gadu no gada. Turklāt, lai gan mūsu valsts teritorija ir relatīvi neliela, dažādās tās vietās klimats jūtami atšķiras, līdz ar to atšķiras arī meteoroloģiskie un citi procesi dabā. Viens no sarežģītāk aprakstāmajiem mēnešiem – marts.
Čiekurveidīgas pangas eglēs – augu sūcēju «bērnistabas»
Čiekurveidīgas pangas eglēs – augu sūcēju «bērnistabas»
Latvijas mežos, mežaparkos, parkos visai izplatīti ir savdabīgi skujkoku kaitēkļu statusu ieguvuši insekti – kukaiņu klases āržokleņu jeb kailžokleņu apakšklases pārstāvji, kas pieder augu sūcēju kārtas hermesu dzimtai, – hermesi. Visuzkrītošākos vēstījumus par sevi atstāj egļu bojātājiem pieskaitāmie šīs dzimtas dzīvnieki. Dominējošie (bet ne vienīgie!) pie mums eglēs mītošie ir divu sugu hermesi – egļu dzeltenais hermess un egļu vēlais hermess.
Ziema ir un paliek ziema. Kas šajā laikā notiek Latvijas dabā?
Ziema ir un paliek ziema. Kas šajā laikā notiek Latvijas dabā?
Šoziem piedzīvots gan krietns sals, gan nu jau arī vērā ņemams atkusnis. Esam pieredzējuši aktīvu snigšanu un stipras vēja brāzmas, tāpat lausku, miglu, sarmu, dūmaku, atkalu, lietu, esam vērojuši lāstekas, varbūt pat jutuši kūstoša sniega pilienus aiz apkakles. Daudziem no mums nācies gan brist pa kupenām, gan soļiem lauzt sērsnu, gan pēc tam negribot slidināties pa apledojumu, pa ledu, gan bradāt pa atkušņa un lietus radītiem slapjumiem. Daudzveidīga ziema. Šāda vai tāda – ziema ir un paliek ziema.
Tuvojas astronomiskā ziema, un rit daudzu dzīvnieku raižu pilnais laiks
Tuvojas astronomiskā ziema, un rit daudzu dzīvnieku raižu pilnais laiks
Šogad sevi uzkrītoši jau demonstrējis gan sals, gan sniegs, gan vējš. Straujiem soļiem tuvojas arī ziemas saulgrieži – ikgadēji stabila liecība par astronomiskās ziemas iestāšanos. Tātad tuvojas gada garākā nakts. Tās jau tagad ir garum garas. Šī iemesla dēļ gaismā aktīvajiem dzīvniekiem, pirmkārt, vairākumam putnu, rit raižu pilns periods – dienas jāizmanto ļoti intensīvi: jāpagūst uzņemt nepieciešamo barības daudzumu ne īpaši dāsnos apstākļos, turklāt, ja vajag, jācīnās par labākajām barošanās vietām ar konkurentiem un, protams, jāuzmanās no apēst gribētājiem.
Attapīgie un analītiskie maitēdāji kraukļi – prot izdevīgi sadarboties ar plēsējiem
Attapīgie un analītiskie maitēdāji kraukļi – prot izdevīgi sadarboties ar plēsējiem
Kraukļi – melnākie un arī lielākie no vārnu dzimtas zvirbuļveidīgo kārtas putniem. To smadzenes ir vienas no relatīvi lielākajām starp visiem putniem. Pateicoties šai dabas dotajai dāvanai, ogļmelnie lidoņi salīdzinoši meistarīgi analizē apkārtnē notiekošo, viņi prot visnotaļ veiksmīgi atrisināt neierastas, problemātiskas situācijas un māk apbrīnojami labi pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem. Beigta dzīvnieka ādu tie pārplēst nevar, tādēļ piekopj savstarpēji izdevīgu sadarbību ar meža plēsējiem.
Skujās atrodamas vērtīgas vielas cilvēka organismam – vajag tikai tās dabūt iekšā
Skujās atrodamas vērtīgas vielas cilvēka organismam – vajag tikai tās dabūt iekšā
Vieni no senākajiem joprojām uz Zemes mītošajiem sēklaugiem – skujkoki –, kā zināms, ir mūžzaļi, tiesa, ar dažiem izņēmumiem. To lapas jeb skujas dzīvo gadiem, turklāt ir tik cieši saistītas ar zariem, ka, pat atmirušas, ilgu laiku nenobirst. Skujās netrūkst daudzveidīgu bioloģiski aktīvo vielu, kas spēj negatīvi iedarboties uz dažādiem mikroorganismiem un pat vīrusiem. Tādējādi skujas var pozitīvi ietekmēt cilvēka organismu.
Aug sēnes, māņzirnekļi dēj olas un uzplaukst pa kādai puķei – norises Latvijas dabā novembrī
Aug sēnes, māņzirnekļi dēj olas un uzplaukst pa kādai puķei – norises Latvijas dabā novembrī
Kad atkāpjas oktobris, pienāk novembris. Turpinās rudens. Latvijā šis gadalaiks nereti mēdz ievilkties. Raudzīsim, kāds būs. Pagaidām šoruden siltuma, šķiet, bijis vairāk par normu. Joprojām uzkrītoši turpina dzeltēt, brūnēt un masveidā birt koku un krūmu līdz šim vēl nenobirušās lapas. Tiesa, nu jau lielākā daļa lapu koku ir pavisam plika, atlikusī daļa – bezmaz izģērbta. Kas notiek Latvijā rudenī?
Kas ir rumpuči: Latvijā atrastas 10 šo sēņu sugas
Kas ir rumpuči: Latvijā atrastas 10 šo sēņu sugas
Kad beidzas vasara, Latvijas mežos pieaug ieraugāmo sēņu augļķermeņu daudzums. Laikam ritot, to kļūst aizvien vairāk. Rudenī dienu no dienas palielinās gan sēņu redzamo daļu daudzums, gan daudzveidība. Kā nekā – Latvija atzīta par sēnēm bagātu zemi.
Lielais baltais gārnis – kādreiz Latvijā retums, tagad pilntiesīgs ligzdotājs
Lielais baltais gārnis – kādreiz Latvijā retums, tagad pilntiesīgs ligzdotājs
Sudrabaini baltā putna latviskais nosaukums ir baltais gārnis jeb sudrabgārnis, taču speciālistiem precizēšanas nolūkā nereti nākas lietot garāku nosaukumu – lielais baltais gārnis, jo tam ir arī līdzinieks – tā dēvētais mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis, kurš gan mūsu valstī iemaldās salīdzinoši ļoti reti. Arī lielais baltais gārnis vēl pagājušā gadsimta beigās Latvijā bija retums, taču tagad uzskatāms par pilntiesīgu ligzdotāju.
Zivju gārnis jeb dzēse – Latvijā biežāk manāms rudenī
Zivju gārnis jeb dzēse – Latvijā biežāk manāms rudenī
Kad visi "normālie" baltie stārķi jau aizlidojuši, Latvijā joprojām ieraugāmi stārķu radinieki – zivju gārņi jeb dzēses. Rudenī tie manāmi pat biežāk nekā vasarā, jo rit šo putnu migrācijas periods, kurā redzami daudzi caurlidotāji. Kas ir šie putni?
Lapsenes – veģetārietes, kuras medī zirnekļus saviem kāpuriem
Lapsenes – veģetārietes, kuras medī zirnekļus saviem kāpuriem
Latvijā mājo desmitiem Pompilidae dzimtai piederīgo zemi rokošo vientuļo lapseņu. Vairums no tām ir vizuāli cita citai visai līdzīgas – pārsvarā ir sarkanmelni vai melni, slaidi plēvspārņi, kas visbiežāk novērojami sausās, smilšainās un atklātās vai veģetācijas vāji segtās vietās. Lai gan pieaugušie smilšlapseņu īpatņi ir veģetārieši, kas barojas galvenokārt ar nektāru, tātad – pārtiek no ogļhidrātiem, mātītes tomēr aktīvi medī zirnekļus.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti