Eksīdijas ir sēnes, kas aug siltā, mitrā ziemā, kā arī agrā pavasarī un vēlā rudenī, Latvijā atrodamas vairāku sugu eksīdijas. Visām tām ir želejveidīgi augļķermeņi.
Māzeri – savdabīgi izaugumi, kas izveidojas uz koku stumbriem, Latvijā ir bieži sastopami. Tie ieraugāmi uz visu sugu kokiem, bet visbiežāk – uz bērziem. Pamanāmi dažādos augstumos, tomēr lielākoties stumbru lejasdaļā.
Mandarīnpīles (Aix galericulata) pamatareāls atrodas Tālajos Austrumos. Taču šīs sugas putni ligzdo arī Eiropā. Jau daudzus gadus atsevišķi mandarīnpīļu īpatņi tiek šur tur novēroti arī Latvijā – viens tēviņš trešo gadu aukstajā sezonā dzīvo starp meža pīlēm dīķī Kuldīgā.
Tas, ko parasti dēvē par čagu jeb – retāk – par melno spulgpiepi, nav īsti pati piepe, bet ir vien šīs parazitārās sēnes veģetatīvs veidojums. Tas ir no virspuses grubuļains, oglei līdzīgs izaugums uz koka stumbra.
Kas ir pangas? Oficiāli būtu jāatbild: bezmugurkaulaino dzīvnieku attīstības procesa radītas augu anomālijas. Neoficiāli var teikt: pangas ir dzīvnieku bērnistabas.
Lapsenes ir sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs. Tiesa, ik saimes "mūžs" ilgst tikai vienu vasaru. Rudenī tā iznīkst. Paliek vienīgi jaunās apsēklotās mātītes, visi citi saimes pārstāvji iet bojā. Tāpēc jau pavasarī šo insektu ir nepamanāmi maz – vienīgi veiksmīgi pārziemojušās mātītes.