Otrdiena, 7. maijs

Vārda dienas: Henrijs, Jete, Henriete, Enriko

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +5 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba

Ilmārs Tīrmanis

biologs un dabas pētnieks ("Vides fakti")

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ielūkoties Latvijas ūdeņu dziļumā. Kas mīt tik īpatnajā zemūdens pasaulē
Ielūkoties Latvijas ūdeņu dziļumā. Kas mīt tik īpatnajā zemūdens pasaulē
Ar ūdeni vairāk vai mazāk ir saistītas visas dzīvās būtnes, bet daudzas radījumu sugas ar ūdeni saistītas ļoti, ļoti cieši. Vesela bagātība ir zemūdens pasaule – tā ir īpatna pasaule, kurā cits citam līdzās rosās gan dažādi pilntiesīgi ūdenskustoņi, gan daudzu sausummīlošu radījumu pēcnācēji.
Kas savvaļas dzīvniekus mudina tiekties pie cilvēkiem?
Kas savvaļas dzīvniekus mudina tiekties pie cilvēkiem?
Cilvēkiem līdzās mītošos savvaļas dzīvniekus pieņemts dēvēt par sinantropajiem dzīvniekiem – no grieķu syn — kopā un ànthròpos — cilvēks. Dzīvnieki tiecas turp, kur viņu nojausma vēsta: ir drošība, pajumte un galvenais – salīdzinoši vieglāk iegūstama barība.
Čak, čak, čak! Kāpēc brūnajām čakstēm ir tāds nosaukums?
Čak, čak, čak! Kāpēc brūnajām čakstēm ir tāds nosaukums?
Brūnā čakste (Lanius collurio) – viens no Latvijas putniem, kuram piešķirts īpaši aizsargājamās sugas statuss.  Gan brūnās čakstes, gan citu sugu čakstes latvisko vārdu ieguvušas tām raksturīgo akustisko signālu – čakstienu – dēļ. Uzbudinājumā vai uztraucoties, viņas raida pasaulē skaļus saucienus "čak–čak–čak".
Bebri neviļus rūpējas par dzērvēm. Kāda abiem saistība
Bebri neviļus rūpējas par dzērvēm. Kāda abiem saistība
Kopš mednieki Latvijā no uzpircējiem vairs nesaņem cienījamu samaksu par bebru ādām, šo zvēru skaits ir manāmi pieaudzis un tādējādi, protams, palielinājies viņu veidotu dīķu un citādu slapju vietu daudzums mūsu ārēs. Tas savukārt novedis arī pie dzērvju skaita pieauguma. Kāda tam saistība?
Gaigala jeb nira – pīle, kas skaita ziņā cenšas panākt meža pīli
Gaigala jeb nira – pīle, kas skaita ziņā cenšas panākt meža pīli
Meža pīle (Anas platyrhynchos) ir visbiežāk sastopamā no visām Latvijas pīlēm. Viņa neapšaubāmi ir arī visvieglāk ieraugāmā un apskatāmā pīle, jo daļa šīs sugas populācijas nemaz nevairās ļaužu klātbūtnes, pat tiecas uz to. Taču, šķiet, ka pēdējos gados meža pīli skaita ziņā Latvijā mēģina panākt kāda viņas attāla radiniece – gaigala (Bucephala clangula), kas agrāk bija samērā reta un nevienmērīgi izplatīta, bet nu kļuvusi par itin plaši un visā mūsu valsts teritorijā ļoti bieži sastopamu pīli. Visticamāk, ka galvenais iemesls šī putna populācijas pieaugumam ir bebru populācijas pieaugums. Bebri rada gaigalām piemērotu dzīves vietu daudzuma palielināšanos.
Pienenes jeb cūkpienes. Kur slēpjas to sīkstā dzīvotspēja?
Pienenes jeb cūkpienes. Kur slēpjas to sīkstā dzīvotspēja?
Maijs, jūnijs – laiks, kad Latvijā saulainās dienās uzkrītoši dāsni spilgti dzelteniem ziediem zied pienenes jeb, smalkāk izsakoties, ārstniecības pienenes, jeb, tautas valodā sakot, cūkpienes. Vietām daudzgadīgajos zālājos, ganībās, pļavās viss – dzeltens. Kur slēpjas to dzīvotspēja?
Maijs – ģimenes pieauguma mēnesis mežacūkām
Maijs – ģimenes pieauguma mēnesis mežacūkām
Ir maijs. Sieviešu dzimuma mežacūkām jābūt laidušām pasaulē lielāku vai mazāku kārtējā gada pēcnācēju metienu. Metienā var būt tikai divi trīs, parasti gan ir vismaz pieci, seši, bet, iespējams, trāpās pat astoņi līdz divpadsmit jaundzimušie. Daudz! Tātad daba paredzējusi krietnu atbirumu.
Kas ir lielā, raibā kompānija – zvirbuļveidīgie
Kas ir lielā, raibā kompānija – zvirbuļveidīgie
Vārds "zvirbuļveidīgie", cilvēkam, kurš neorientējas ornitoloģijā, visticamāk, izraisa asociāciju ar zvirbuļiem. Lielā mērā – pamatoti izraisa, jo daudz kas kopējs ar zvirbuļiem un kopējs citam ar citu, protams, ir visiem zvirbuļveidīgajiem. Kas ietilpst šai kompānijā? Atbilde: zvirbuļveidīgo putnu kārtas pārstāvji. Tomēr jāatceras: jebkurš zvirbulis allaž ir zvirbuļveidīgais, bet ne katrs zvirbuļveidīgais vienmēr ir zvirbulis.
Ķērpjiem Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti jau tūkstošiem gadu
Ķērpjiem Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti jau tūkstošiem gadu
Pirms daudziem tūkstošiem gadu, kad sāka atkāpties Lielā ledus laikmeta ledāji, tagadējās Latvijas teritorijā iedzīvojās pirmie ķērpji. Ķērpji – vieni no pieticīgākajiem dzīvajiem radījumiem, lēni augoši, toties aukstumizturīgi un ilgi dzīvotspējīgi organismi. Visnotaļ piemēroti šo organismu dzīvei ir arī mūsdienu Latvijas klimatiskie apstākļi. Valsts teritorijā atrasts krietni vairāk nekā pus tūkstotis ķērpju sugu.
Kad ēdamās sēnes sezonu beigušas, acis turpina priecēt neēdamās
Kad ēdamās sēnes sezonu beigušas, acis turpina priecēt neēdamās
Kamēr Latviju vēl nav piemeklējis noturīgs un vērā ņemams dzestrums, šur tur mežos joprojām atrodamas diezgan labi saglabājušās (saglabājušās nevis izaugušas!) gailenes. Šur tur joprojām acīs "trāpās" arī kāda bērzlape. Tās tagad gan ir vien paliekas no vispārzināmo ēdamo vasaras un rudens sēņu dāsnā klāsta, taču, ja mērķis nav atrast ko ēdamu, tad sēņu laiks patiesībā nebeidzas nekad.
Ozoliem padevies dāsns zīļu gads. Kas tām palīdz izplatīties?
Ozoliem padevies dāsns zīļu gads. Kas tām palīdz izplatīties?
Šis ozoliem padevās samērā dāsns zīļu gads. Lai gan nu jau dižkoku sēklas no zarotnes sen nobirušas un lielākā to daļa lapām klātas vai kustoņu notiesātas un izvazātas, zem lielākiem ozoliem tās joprojām atrodamas – sataustāmas, dažas pat ieraugāmas. Bet, parušinoties lapās, jūtams: daža koka pakāje vietām burtiski nosēta zīlēm.
Skaistie laputu ienaidnieki – mārītes – dodas ziemas miegā
Skaistie laputu ienaidnieki – mārītes – dodas ziemas miegā
Nozīmīgie laputu ienaidnieki mārītes rudenī, sasniegušas pieauguša īpatņa stadiju, dodas pārziemot. Bieži vien šie dzīvnieki ziemošanai sapulcējas vairāki vai pat daudzi vienkop, nereti veicot itin tālus lidojumus līdz atbilstošām vietām.
Pat mēslu muša slaukās pēc ēšanas. Kā dzīvnieki uztur tīrību?
Pat mēslu muša slaukās pēc ēšanas. Kā dzīvnieki uztur tīrību?
Zīdītāji vairāk vai mazāk sakopjas ikreiz pēc šādas vai tādas tiešas kontaktēšanās ar sugasbrāļiem vai citu sugu pārstāvjiem, parasti arī pēc skraidīšanas, rakņāšanās, nereti pirms un pēc gulēšanas un gandrīz vienmēr pēc ēšanas. Kā sevi sapoš putni un kukaiņi?
Aļņi un staltbrieži – gana atšķirīgi, lai necīkstētos
Aļņi un staltbrieži – gana atšķirīgi, lai necīkstētos
Alnis un staltbriedis ir lielākie Latvijas sauszemes savvaļas zvēri, briežveidīgie zvēri, pārnadži. Lai gan visnotaļ izplatīts ir viedoklis, ka abi šie dzīvnieki – alnis un staltbriedis – nespēj viens ar otru sadzīvot, patiesībā viņiem nav nopietna iemesla konfliktēt.
Sācies stirnu riesta laiks
Sācies stirnu riesta laiks
Stirnu riests allaž sākas agrāk nekā citiem Latvijas savvaļas briežveidīgajiem zvēriem – jau jūlija vidū. Tas beidzas augustā, tāpēc stirnām līdz dzemdībām jāgaida salīdzinoši ilgi – deviņus mēnešus, gluži kā cilvēkam.
Kukaiņu dažādība Latvijā – varētu būt vēl tūkstošiem neatklātu sugu
Kukaiņu dažādība Latvijā – varētu būt vēl tūkstošiem neatklātu sugu
Mūsu izmēros necilajā, klimatiski visai vēsajā valstī konstatēti apmēram 12 tūkstoši kukaiņu sugu. Sugu skaita ziņā kukaiņi Latvijā pārspēj citus dzīvniekus. Pagaidām kukaiņi pie mums ir relatīvi nepilnīgi izzināta dzīvnieku kopa. Krietnai daļai atklāto kukaiņu sugu nav pat piešķirti latviskie nosaukumi. Entomologi lēš, ka pie mums varētu mājot vēl tūkstošiem pagaidām neatklātu sugu.
Kas ir ozolu «āboli» – pangas?
Kas ir ozolu «āboli» – pangas?
Kad prāvākie ozoli sāk ziedēt un visiem ozoliem sāk plaukt lapas, vietām šo koku zaros parādās veidojumi, kas zināmā mērā līdzinās āboliem. Sākumā tie ir nelieli, pat mazi "ābolīši". Laikam ritot, jo lielākas kļūst ozolu un ozoliņu lapas, jo prāvāki top "āboli" to zaros. Patiesībā šie "āboli" ir pangas. Kas ir šie veidojumi? Kā tie radušies?
Kūlas ugunsgrēku, iespējams, var izraisīt arī putnu neuzmanība elektrolīniju tuvumā
Kūlas ugunsgrēku, iespējams, var izraisīt arī putnu neuzmanība elektrolīniju tuvumā
Maija sākumā, garo brīvdienu laikā, konkrēti, 3. maijā – dienā, kad pārējā Latvijā visai dāsni lija lietus, Kurzemē spīdēja saule. Bija sausums. Bet sausums pavasarī, kā liecina pieredze, nozīmē: labi deg kūla. Un kūla dega. Turklāt ne vienmēr dedzinātāji ir cilvēki. Reizēm šādas bīstamas situācijas sagādā pati dzīvā radība, piemēram, putnam ietriecoties elektropārvades līnijas vados.
Kuri kustoņi no ziemas stinguma modušies aprīlī?
Kuri kustoņi no ziemas stinguma modušies aprīlī?
Spītējot aprīļa vējam un arī dzestrajiem ziemas recidīviem naktīs, tieši šai mēnesī pa īstam no ziemas stinguma saulainajās dienās atžirga daudzi (protams, ne visi!) tie kustoņi, kuru ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras, tostarp dažādi bezmugurkaulainie dzīvnieki – gan uz sauszemes, gan ūdenī mītošie bezmugurkaulnieki.
Aprīlī seklos ūdeņos var novērot zilo varžu romantiskās kaislības
Aprīlī seklos ūdeņos var novērot zilo varžu romantiskās kaislības
Ik pavasari, kad ūdenstilpes sāk pamazām piepildīties ar siltumu, skaļajām putnu dziesmām pievienojas ne tik skaļie amfībiju jeb abinieku kori. No ziemas guļas atstingušos abiniekus vada viena vienīga tieksme: pēc iespējas ātrāk nokļūt nārsta vietā. Šai laikā sugas turpināšanas darba sākumu piesaka arī zilās jeb purva vardes – par parastajām vardēm mazākas, smailpurnainākas un zilākas vardes, kuru radītās skaņas līdzinās attālām suņa rejām.
Staipekņi – senāko sauszemes augu necilie pēcteči
Staipekņi – senāko sauszemes augu necilie pēcteči
Senākie sauszemes augi – sporaugi - uz Zemes dominēja simtiem miljonus gadu. Savu plaukumu senās papardes, kosas un staipekņi sasniedza karbona periodā. Izmēros šie augi bija milzeņi. Īpaši ar diženumu tolaik izcēlās staipekņi - dabas veidojumi, kas varētu sacensties ar mūslaiku varenākajiem kokaugiem. Tagad mežā varam aplūkot necilus viņu pēctečus – izmēros neuzkrītošas niecības.
Laucis – attālais dzērves radinieks, kam nepatīk lidot
Laucis – attālais dzērves radinieks, kam nepatīk lidot
Laucī ārēju līdzību ar dzērvi nav viegli saskatīt, taču šis putns sistemātiski pieder dumbrvistiņu dzimtai, kura ietilpst dzērvjveidīgo putnu kārtā. Kā redzams, zooloģijā "radniecība" nebūt nav sinonīms "ārējai līdzībai". Lauči galvenokārt dzīvo seklos, aizaugošos ūdeņos, tāpēc viņiem, tāpat kā dzērvēm, kājas pielāgotas staigāšanai dūkstainās vietās – to garos, slaidiem nagiem bruņotos pirkstus apņem ādas krokas jeb tā saucamie peldlēveri, kas palielina pēdas atbalsta virsmu.
Kādēļ kašķis meža zvēru vidū izkonkurēja trakumsērgu?
Kādēļ kašķis meža zvēru vidū izkonkurēja trakumsērgu?
Kašķis ir dzīvnieku kontaktslimība – savā ziņā dabas piemeklēts mehānisms, kā savvaļā regulēt zvēru skaita pārlieku pieaugumu. Pats par sevi kašķis nav nāvējošs, taču tas būtiski novājina dzīvnieku imūnsistēmu, padarot savus upurus daudz uzņēmīgākus pret citām lipīgajām slimībām.
Kādās bērnistabās pārziemo aveņu pangodiņa kāpuri?
Kādās bērnistabās pārziemo aveņu pangodiņa kāpuri?
Avenu pangodiņa (Lasioptera rubi) kāpuru darinājumi jeb pangas aukstajā periodā uz kazeņu (Rubus) ģints augu stublājiem ir ieraugāmi vieglāk nekā lapotajā laikā. Šīs bērnistabas aveņu pangodiņi pamet un dodas pāroties tad, kad vidējā gaisa temperatūra  pavasarī stabili pakāpusies virs +12°C. Parasti tas notiek aveņu, kazeņu, lāceņu, kauleņu un cūceņu ziedēšanas periodā (maija vidū – jūnijā).
Kā rodas «vēja rozes»?
Kā rodas «vēja rozes»?
Par "vēja rozēm" dēvē pangas jeb lapu kumšķus, kuros kārklu rožzieda pangodiņi ierīko savas "bērnistabas". Tajās kopš vasaras mitinās kāpuri, bet vēlāk – kūniņas. Vislabāk "vēja rozes" ir ieraugāmas tieši ziemā, kad lapu koki un krūmi ir pliki.
Kā prāvo ziemeļu gulbi atšķirt no citām brāļu sugām?
Kā prāvo ziemeļu gulbi atšķirt no citām brāļu sugām?
Ziemeļu gulbis, ornitologu žargonā dēvēts par "ziemeļnieku", – ir viens no prāvākajiem Latvijas un arī visas Eiropas putniem. Viņa spārnu izpletums lielāks par diviem metriem, svars mēdz krietni pārsniegt desmit kilogramus. Lido braši.
Saplacinātā eksīdija – silto ziemu sēne
Saplacinātā eksīdija – silto ziemu sēne
Eksīdijas ir sēnes, kas aug siltā, mitrā ziemā, kā arī agrā pavasarī un vēlā rudenī,  Latvijā atrodamas vairāku sugu eksīdijas. Visām tām ir želejveidīgi augļķermeņi.
Māzeri – glītā koku kroplība, kas apslēpj traumas
Māzeri – glītā koku kroplība, kas apslēpj traumas
Māzeri – savdabīgi izaugumi, kas izveidojas uz koku stumbriem, Latvijā ir bieži sastopami. Tie ieraugāmi uz visu sugu kokiem, bet visbiežāk – uz bērziem. Pamanāmi dažādos augstumos, tomēr lielākoties stumbru lejasdaļā.
Kas ir čaga, un kā no tās pagatavot dzērienu?
Kas ir čaga, un kā no tās pagatavot dzērienu?
Tas, ko parasti dēvē par čagu jeb – retāk – par melno spulgpiepi, nav īsti pati piepe, bet ir vien šīs parazitārās sēnes veģetatīvs veidojums. Tas ir no virspuses grubuļains, oglei līdzīgs izaugums uz koka stumbra.
Kuras lapsenes mirst rudenī, kuras sagaida pavasari?
Kuras lapsenes mirst rudenī, kuras sagaida pavasari?
Lapsenes ir sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs. Tiesa, ik saimes "mūžs" ilgst tikai vienu vasaru. Rudenī tā iznīkst. Paliek vienīgi jaunās apsēklotās mātītes, visi citi saimes pārstāvji iet bojā. Tāpēc jau pavasarī šo insektu ir nepamanāmi maz – vienīgi veiksmīgi pārziemojušās mātītes.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti