Pirmdiena, 6. maijs

Vārda dienas: Didzis, Gaidis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, A vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Ilmārs Tīrmanis

biologs un dabas pētnieks ("Vides fakti")

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Sīko sēnīšu «bums» rit pilnā sparā – novembra īpatnības dabā
Sīko sēnīšu «bums» rit pilnā sparā – novembra īpatnības dabā
Novembris – tautas valodā dēvēts par salnas jeb sala mēnesi. Pamatoti. Pat ja ir iestājusies meteoroloģiskā ziema, kalendāri novembris noteikti piederīgs rudenim. Jā, lai kādi nu kuram šķiet meteoroloģiskie apstākļi, joprojām dzīvojam pilntiesīgā kalendārajā rudenī. Tātad novembris – salnas jeb sala mēnesis. Gribas vēl piebilst, ka novembris – nelielu un mazu, pat sīku cepurīšu sēnīšu augļķermeņu "uzplaukuma" mēnesis.
«Cukurvate» mežā – kā rodas ledusmati?
«Cukurvate» mežā – kā rodas ledusmati?
Ledusmati, tautā saukti arī par sarmas ziediem, kādā vietā rodas vien tad, kad tur ir, pirmkārt, pietiekams mitrums, otrkārt – kad gaisa temperatūra tur "grozās ap nulli" (turklāt vismaz divas trīs stundas tā saglabājas noturīga) un, treškārt, ja tai laikā ir arī noturīgs bezvējš. Tomēr vēl svarīgāk: jābūt nedzīvai koksnei, uz kuras ledusmatiem veidoties, un – pats galvenais! – jābūt šī procesa izraisītājam, konkrētai noteiktas sugas sēnei.   
Mežos, ūdeņos un pie savām mājām – ko šobrīd var ieraudzīt dabā?
Mežos, ūdeņos un pie savām mājām – ko šobrīd var ieraudzīt dabā?
Jau rit solārā ziema, tomēr dabas procesos joprojām turpinās rudens. Mitruma daudzums šogad – atbilstošs novembrim. Toties gaisa temperatūra līdz šim galvenokārt bijusi mēnesim nepiedienīga: manāmi augstāka par tā saucamo normu. Nu pamazām sākas normalizēšanās. Kas šobrīd notiek dabā?
Sēņu laiks turpinās cauru gadu. Ko var atrast novembrī?
Sēņu laiks turpinās cauru gadu. Ko var atrast novembrī?
Kad beidzas rudens klasisko sēņu – beku, gaileņu, bērzlapju un citu populāro ēdamo sēņu – masveida lasīšanas periods, tas gan nenozīmē, ka dabā beidzies sēņu laiks. Liela daļa dažādu sēņu joprojām dzīvo, daudzas aug un attīstās. Pat šo to no populārajām ēdamajām šur tur var atrast.
Kamēr lapu koki «noģērbušies», ziemā košuma stafeti dabā pārņem citi
Kamēr lapu koki «noģērbušies», ziemā košuma stafeti dabā pārņem citi
Rit rudens. Lapu koku un krūmu vairākumam lapas vairs nav zaļas; tās ir atmirušas, tomēr ne visiem visas nobirušas. Gan jau nobirs. Bet kāpēc tad – vēlāk, vēlā rudenī, kad bezmaz visas visu lapu koku lapas būs nobirušas, – Latvijas ainava tomēr visur nekļūs un pēc tam cauru ziemu nepaliks melnbalta vai melnpelēkbalta, proti, nekrāsaina? Nu, kurš gan nezina atbildi!? Protams, tāpēc ka pie mums savvaļā aug arī skujkoki – egles un priedes – mūžzaļi augi!
Ko vēlā rudenī mums var pastāstīt Baltijas jūra?
Ko vēlā rudenī mums var pastāstīt Baltijas jūra?
Esot piekrastē un veroties tālu līdz horizontam Baltijas jūrā, cilvēkam var šķist, ka viņš raugās tuksnesī – viss "pliks" un vienveidīgs. Bet, palūkojoties lejup zem kājām vai pavēršoties ūdenim pretējā virzienā uz krastu, lai gan atklājas daudzum daudz smilšu, tuksnesīguma sajūta zūd, jo jūras piekraste nav tik "plika" kā jūras virsma.
Ogot var arī pēc salnām – tuvojas irbeņu ražas laiks
Ogot var arī pēc salnām – tuvojas irbeņu ražas laiks
Rudens un arī ziema joprojām ir itin piemērots laiks ogošanai. Kur un kādas ogas aukstajā gada periodā atrodamas? Dzērveņu ogas jeb auglīši purvos ir ievācami kaut vai līdz pavasarim. Protams, tur, kur tie nav vēl nolasīti un kamēr vien tos jau neslēpj sniega sega. Tāpat rudens (īpaši pēc tam, kad jau piedzīvots sals) un nereti vēl ziemas sākums ir piemērots laiks arī irbeņošanai – irbeņu auglīšu lasīšanai.
Kāpēc zivju dzenītis patiesībā nav nekāds dzenis?
Kāpēc zivju dzenītis patiesībā nav nekāds dzenis?
Zivju dzenīša nosaukums mānīgi norāda uz viņa "it kā piederību" dzeņveidīgo kārtai. Patiesībā ar īstajiem dzeņiem zivju dzenītim nav nekādas radniecības, bet neapstrīdami ir vairākas ārējas līdzības – relatīvi garš knābis, liela galva, īsa aste, īsas kājas. Šo līdzību dēļ viņš nodēvēts par dzenīti.
Kur mežos meklēt dzērvenes, kāda tām saistība ar dzērvēm?
Kur mežos meklēt dzērvenes, kāda tām saistība ar dzērvēm?
Dzērvenes – daudzgadīgi, mūžzaļi ēriku dzimtas augi – ir tipiskas augsto purvu un purvāju iemītnieces, tātad labprāt aug ar slāpekli nabadzīgās, neauglīgās, skābās, mitrās augsnēs. Īpaši tās iecienījušas kopdzīvi ar sfagnu sūnām. Savu latvisko nosaukumu dzērvenes, visticamāk, izpelnījušās tieši ar to, ka mājo purvos – turpat, kur bieži ieraugāmas dzērves. Turklāt dzērves ir putni, kuri apēd krietnu daudzumu dzērveņu augļu. Starp citu, dzērveņu nosaukums ar dzērvēm saistās ne tikai mūsu, bet arī citās valodās.
Leģendām apvīto zemestauku stadijas – no «olas» līdz smirdošam kukaiņu našķim
Leģendām apvīto zemestauku stadijas – no «olas» līdz smirdošam kukaiņu našķim
Zemestauki ir leģendām apvīta sēne. Tautas medicīnā tos ievāc, kamēr sēne vēl ir olas stadijā. No tās gatavo tinktūras, sulu, to žāvē, saberž pulverī un lieto visdažādāko kaišu gadījumos. Cilvēki, kuri cīnās ar onkoloģiskām saslimšanām, mēdz kā salmiņam ķerties klāt zemestaukiem, tomēr der ielāgot – lai cik spēcīga būtu cilvēka ticība sēnes brīnumspējām, ar tām nevajadzētu pat mēģināt aizstāt modernos farmakoloģiskos preparātus.
Kādēļ koku lapas rudenī maina krāsu?
Kādēļ koku lapas rudenī maina krāsu?
Lai vai kāds kuru gadu iegrozās meteoroloģiskais rudens, daba tā laikā gatavojas nākamajam gadalaikam. Miera periodam pošas gan zvēri, gan augu valsts. Viena no redzamākajām pazīmēm ir koku lapu krāsošanās dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos – izrādās, rudenim raksturīgie krāsu pigmenti lapās atrodas visu vasaru.
Kas ir šīs sezonas apspriestākā sēne – dzīslkāta beka?
Kas ir šīs sezonas apspriestākā sēne – dzīslkāta beka?
Ja sēnēm nepiemistu paradums ceļot no valsts uz valsti, tad mēs tā arī nekad nebūtu iepazinuši šī rudens absolūto zvaigzni un neskaitāmu fotosesiju galveno varoni – dzīslkāta beku. Kas tā ir un kā te iemaldījusies?
Kas ir drozofilas jeb augļu mušiņas, un kas tām ir kopīgs ar cilvēkiem
Kas ir drozofilas jeb augļu mušiņas, un kas tām ir kopīgs ar cilvēkiem
Rudens ražas novākšanas periods ir ikgadējs uzplaukuma laiks maziem divspārņiem – drozofilām jeb augļu mušiņām, kas tautā vietām tiek dēvētas par skābuma mušiņām un kurām ir kas kopīgs arī ar cilvēkiem – mēs viņām krietni līdzināmies ģenētiski, LTV raidījumā "4. studija" stāstīja dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.
Kā sisenis atšķiras no sienāža?
Kā sisenis atšķiras no sienāža?
Vasaras nogale, rudens sākums – laiks, kad pļavās, dārzos, parkos, mežmalās, krūmājos cilvēku uzmanību mēdz pievērst īpašas skaņas. Ir dzirdama taisnspārņu kārtas kukaiņu muzicēšana. Diennakts gaišajā laikā skan siseņu čirkstināšana un sienāžu sisināšana. Bet vakara krēslā un nakts sākumā skan sienāžu – vienīgi dziedātājsienāžu – sisināšana.
Sēnes – der ne vien vēderam, bet arī acu priekam
Sēnes – der ne vien vēderam, bet arī acu priekam
Latvijas meži vilināt vilina ievērojamu daļu ļaužu doties sēnēs. Pašpatēriņam vai pārdošanai derīgo ēdamo sēņu meklētāju pulks mūsu valstī nudien ir gana liels. Nu jau pilnā sparā rit sēņotāju pastiprinātas aktivitātes laiks. Tas nozīmē, ka rit arī stresa periods daļai savvaļas dzīvnieku. Kā nekā: mežos rūc auto motori, lūst zari zem cilvēku soļiem, skan sēņotāju grupējumu sasaukšanās.
Kā mājās iemaldījušos odzi saudzīgi dabūt prom?
Kā mājās iemaldījušos odzi saudzīgi dabūt prom?
Čūskām Latvija ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs šo poikilotermo (aukstasiņu) dzīvnieku sugas: zalktis, gludenā čūska un odze. Zalktis ir garākā no Latvijas čūskām, gludenā čūska ir retākā, bet odze ir visskaistākā. Ak, jā – odze ir arī vienīgā indīgā. Bez tam tieši odze ir aukstumizturīgākā no visām Latvijas, visām Eiropas un arī visām pasaules čūskām, tāpēc spēj dzīvot un dzīvo vistālāk ziemeļos, pat aiz Ziemeļu polārā loka. Pašsaprotami, ka ziemot šī aukstumizturīgā suga dodas vēlāk par abām pārējām Latvijas čūskām (septembra beigās vai oktobrī), bet atmieg agrāk (jau marta beigās vai aprīļa sākumā).
Ar sēņotājiem mežos konkurē peles, vāveres un citi kustoņi
Ar sēņotājiem mežos konkurē peles, vāveres un citi kustoņi
Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt.
Cikādes – mīt ne vien tropos, bet arī Latvijā
Cikādes – mīt ne vien tropos, bet arī Latvijā
Cikādes – blakšu kārtas cikāžu apakškārtas kukaiņi – mājo ne tikai siltajās zemēs, kur daudzu to sugu pārstāvju tēviņi slaveni ar savu muzicēšanu, bet arī Latvijā, kur nekādas šo insektu radītas skaņas cilvēka ausij saklausīt nav lemts. Kāpēc nav lemts? Tāpēc, ka pie mums mītošās cikādes atšķiras no dienvidniecēm.
Gļotsēnes – veido kolonijas, pārvietojas un patiesībā nemaz nav sēnes
Gļotsēnes – veido kolonijas, pārvietojas un patiesībā nemaz nav sēnes
Gļotsēnes (Myxomycota) – vienkārši mirstīgie ļaudis šos savdabīgos radījumus visbiežāk ievēro, sēņojot vai ogojot, – ja vispār ievēro. Ļoti bieži tie nejauši nokļūst mikologu redzes laukā tad, kad mikologi jeb sēņu pētnieki meklē sēnes. Tomēr ir cilvēki, kuri tīši raugās pēc gļotsēnēm, un tieši viņi tās atrod visbiežāk. Jānorāda, ka līdz šim mūsu valstī uzietas un noteiktas jau vairāk nekā 170 gļotsēņu sugas. Tomēr gļotsēnes nemaz nav sēnes!
Jātnieciņi – kukaiņi, kuri savus kāpurus audzē citu sugu pēcnācējos
Jātnieciņi – kukaiņi, kuri savus kāpurus audzē citu sugu pēcnācējos
Jātnieciņi (Ichneumonidae) ir plēvspārņu kārtas, iežmauglapseņu apakškārtas kukaiņi, un Latvijā konstatēts apmēram tūkstoš trīs simti jātnieciņu sugu. Siltajā sezonā šīs dzimtas plēvspārņi ieraugāmi bieži un daudzviet, bet relatīvi biežāk tajās vietās, kur netrūkst mitruma, jo raduši samērā bieži remdēt slāpes. Nez – kāpēc tie nodēvēti par jātnieciņiem? Ko gan šie insekti jāj? Un vai racējlapseņu pārstāves no Ammophila ģints nebūtu piemērotākas nēsāt šo nosaukumu?
Blaktis un to dažādība Latvijā – tās nedzīvo cilvēku guļvietās vien
Blaktis un to dažādība Latvijā – tās nedzīvo cilvēku guļvietās vien
Ticams, ka vairums to Latvijas ļaužu, kuri nav biologi, mežsaimnieki vai lauksaimnieki, vārdu "blaktis", pirmkārt, saista ar gultas blaktīm (Cimex lectularius) vai pat vienīgi ar tām. Gultas blaktis pārstāv sugām nabadzīgo asinsblakšu (Cimicidae) dzimtu. Būdamas hemotofāgi cilvēka ektoparazīti, tās ir mums izsenis pazīstami kukaiņi. Tiesa, šie insekti nereti mielojas arī ar sikspārņu un, ja rodas iespēja, dažu sugu putnu asinīm. Savukārt otras pie mums mītošās asinsblakšu dzimtas sugas – bezdelīgu blakts (Oeciacus hirundinis) – pārstāvji apdzīvo vairāku sugu putnu perēkļus, pārtiekot no to saimnieku asinīm. Taču blakšu kārtas pārstāvji nebūt nemitinās tikai cilvēku un putnu mājvietās. Viņu sugu ir daudz, tās ir daudzveidīgas, sastopamas bezmaz jebkur gan uz sauszemes, gan ūdenī.
Spāres – ēdelīgie citu kukaiņu ienaidnieki
Spāres – ēdelīgie citu kukaiņu ienaidnieki
Pieaugušās spāres jeb spāres imago stadijā ir konsekventi kukaiņēdāji, kas pārtiek praktiski tikai no tiem. Citiem nelieliem radījumiem spāru ēdienkartē ir gadījuma raksturs. 
Kur atrast vērtīgos zemestaukus un ko ar tiem iesākt?
Kur atrast vērtīgos zemestaukus un ko ar tiem iesākt?
Savdabīgie pūpēžu klases pārstāvji zemestauki jeb zemesolas ir vienas no nedaudzajām sēnēm Latvijas dabā, ko var ēst svaigā veidā, piemēram, salātos vai uz maizītes. Tiesa, cilvēkam tīkama šī sēne ir tikai augšanas pirmajā jeb olas stadijā.
Plašā ērču pasaule – zīdītāju asinis sūc nebūt ne visas
Plašā ērču pasaule – zīdītāju asinis sūc nebūt ne visas
Izdzirdot vārdu "ērces", vairums ļaužu, visticamāk, iedomājas tos posmkājus, kuri pārtiek no zīdītāju asinīm un kuru dēļ daudzi vakcinējas pret ērču encefalītu vai arī spiesti ārstēt Laimas boreliozi un ērlihiozi – tās ir ganībērču dzimtas Ixodes ģints ērces. Latvijā sastopamas nedaudzas šīs ģints ērču sugas. Vien divas no tām – suņu ērce un taigas ērce – ir atzītas par nozīmīgām cilvēku slimību pārnēsātājām. Tomēr šīs ērces ir vien niecīga daļa no plašās ērču pasaules!
Čiekurveida pangas – neparastie veidojumi Latvijas ozolos
Čiekurveida pangas – neparastie veidojumi Latvijas ozolos
Ne viena vien Latvijas ozola lapotnē no jūnija līdz septembrim atrodami savdabīgi veidojumi. Uz ozolu zariem tie parasti turas stāvus – kā sveces. Vasarā to forma – olveida, segums – zvīņots, krāsa pamatā gaišzaļa, ar brūnu tonējumu, garums  2–3 cm. Šie čiekuriem līdzīgie veidojumi ir čiekurveida pangas, kas rodas ozolu čiekurveida panglapseņu darbības rezultātā.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti