Latvijas Universitāte (LU) pirms 80 gadiem ieguva vienu no saviem simboliem, kurā norisinās visi lielākie koncerti un izlaidumi – proti Lielo aulu. Bet divus gadus vēlāk šajā aulā atklāja ērģeles. Pašlaik ērģeles atjauno, lai tās skanētu pilnā spožumā.
Kā zināms, šogad 150 gadu jubileju svinēs Rainis un Aspazija, kas lielu daļu sava mūža pavadīja Jūrmalā. Gončarova ielā jeb tagadējā Zigfrīda Meierovica prospektā pirms 82 gadiem kādu namu Jūrmalā, no kura var redzēt gan upi, gan nojaust jūras tuvumu, iegādājās Aspazija. Šajā namā dzejniece pavadīja sava mūža nogali, bet kopš 1996. gada tur atrodas muzejs „Aspazijas māja”.
Rubrikā „Valentīndiena latviskā garā” uzzināts par senāko laiku iepazīšanos, puišu pieburšanu, meitu aplidošanu, vaļībām deju laikā un kāzu rituāliem. Savukārt šoreiz – Valentīndienā, piedāvājam apkopojumu par rubrikā aplūkotajām tēmām.
Latviešu folklorā Valentīndienas jeb mīlestības svētku nav, taču senlatviešiem par mīlestību un iepatikšanos ir dažādas paražas un ticējumi. Apkopojam dažādus ticējumus un veidus, kā senie latvieši iepazinās, aplidoja viens otru un izmēģināja pieburšanu.
Latviešu folklorā Valentīndienas jeb mīlestības svētku nav, taču senlatviešiem par mīlestību un iepatikšanos ir dažādas paražas un ticējumi. Apkopojam dažādus ticējumus un veidus, kā senie latvieši iepazinās, aplidoja viens otru un izmēģināja pieburšanu.
Latviešu folklorā Valentīndienas un mīlestības svētku nav, taču senlatviešiem par mīlestību un iepatikšanos ir dažādas paražas un ticējumi. Apkopojam dažādus ticējumus un veidus, kā senie latvieši iepazinās, aplidoja viens otru un izmēģināja pieburšanu.
Latviešu folklorā Valentīndienas nav, taču senlatviešiem par mīlestību un iepatikšanos ir dažādas parašas un ticējumi. Apkopojam dažādus ticējumus un veidus, kā senie latvieši iepazinās, aplidoja viens otru un izmēģināja pieburšanu.
Februāris kļuvis par gada romantiskāko mēnesi, kad Valentīndienu jeb mīlestības svētkus svin vai visā pasaulē. Latviešu folklorā gan šādi svētki neparādās, taču tas nenozīmē, ka senlatviešiem par mīlestību un iepatikšanos nav nekādu paražu vai ticējumu. Šajā nedēļā pastāstīsim vairāk par mīlestību seno latviešu garā, atklājot dažādus ticējumus un veidus, kā senie latvieši iepazinās, aplidoja viens otru un izmēģināja pieburšanu.
Drīz Latvijas prezidentūras viesi saņems suvenīrus, ko sarūpējuši ap 40 mākslinieku no visas Latvijas – plaukstas lieluma māla svilpauniekus. Katrs svilpaunieks ir unikāls un katram ir sava dziesma.
Ziemassvētkiem tuvojoties, arvien vairāk cilvēku pārņem „svētku drudzis” – laiks, kad meklē īstās dāvanas, kas svētkos iepriecinās tuvos cilvēkus. Taču šajā laikā netrūkst arī to, kas meklē svētku dāvanas pilnīgi svešiem cilvēkiem. Jau piekto gadu internetā norit akcija „Secret Santa”.
Adventa laikā Latvijas Radio katru dienu aicina ieklausīties kāda cilvēka pārdomās par viņam svarīgām dzīves atziņām. Par to, kādi mēs šodien esam savā ticībā, savā dzīvē un savos darbos, Budas mācības atziņās dalās Mākslas akadēmijas studente Ieva Balode.
Rudens mēnešus nereti uzskata ne tika par drēgnu, lietainu vai nomācošu periodu, bet arī par veļu laiku. Latvijas Radio piedāvā iespēju izzināt veļus un to pasauli sīkāk, piedāvājot īsus stāstus par veļiem, veļu laiku, veļu satikšanu.
Rudens mēnešus nereti uzskata ne tika par drēgnu, lietainu vai nomācošu periodu, bet arī par veļu laiku. Latvijas Radio piedāvā iespēju izzināt veļus un to pasauli sīkāk, piedāvājot īsus stāstus par veļiem, veļu laiku, veļu satikšanu.
Rudens mēnešus nereti uzskata ne tika par drēgnu, lietainu vai nomācošu periodu, bet arī par veļu laiku. Latvijas Radio piedāvā iespēju izzināt veļus un to pasauli sīkāk, piedāvājot īsus stāstus par veļiem, veļu laiku, veļu satikšanu.
Rudens mēnešus nereti uzskata ne tika par drēgnu, lietainu vai nomācošu periodu, bet arī par veļu laiku. Latvijas Radio piedāvā iespēju izzināt veļus un to pasauli sīkāk, piedāvājot īsus stāstus par veļiem, veļu laiku, veļu satikšanu.
Rudens mēnešus nereti uzskata ne tika par drēgnu, lietainu vai nomācošu periodu, bet arī par veļu laiku. Proti, brīdi, kad mirušo cilvēku dvēseles, pēc nāves turpina dzīvi viņsaulē. Tomēr nav skaidru vēstījumu par to, kad dvēsele paliek par veli un vai visi veļi sastāv no dvēselēm. Tāpēc Latvijas Radio piedāvā iespēju nedēļas garumā izzināt veļus un to pasauli sīkāk, piedāvājot īsus stāstus par veļiem kā tādiem, veļu laiku, veļu satikšanu.
Latvijas Radio klausītāji apņēmušies paveikt virkni darbu un uzdevumu līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā. Jau pagājušajā gadā sākām tās uzklausīt un ar prieku paziņojam, ka arī šogad sirsnīgu, inovatīvu un pārsteidzošu apņemšanos netrūkst. Krāsainajā apņemšanās kamolā ievītas jau 302 vēlmes, piedāvājam iepazīties ar dažām no tām.
Izzināt ģimenes vēsturi ir vienlīdz svarīgi kā no personīgā, tā akadēmiskā viedokļa - caur viena cilvēka stāstu iespējams noskaidrot visas dzimtas vai tautas vēsturisko stāstu un pieredzi. Ar šādām atziņām noslēdzās Tartu mutvārdu vēstures seminārs, kurā diskutēja par ģimeņu saitēm un atmiņu pārmantošanu.
Gaidot Latvijas 96.dzimšanas dienu un domājot jau tālāk par Latvijas simtgadi, turpinām pērnruden aizsākto ierakstu sēriju „Apņemšanās Latvijas simtgadei”. Tajā uzrunājam dažādus cilvēkus, kuri vēlas līdz 2018.gadam kaut ko paveikt – savā, draugu vai apkārtnes labā. Studente Egita Kūma, kura līdz Latvijas simtgadei apņēmusies izveidot pastkaršu kolekciju ar Latvijas ainavām, kā arī pārcelties uz dzīvi laukos.
Latvijas Radio aicina arī jūs apņemties paveikt kaut ko līdz Latvijas simtgadei. To var izdarīt Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, meklējot apņemšanās kamolu.
1. novembrī aprit Latvijas Radio 89. gadskārta. Latvijas Radio ir tas medijs, kas ziņojis par Latvijas jaunākajiem notikumiem gandrīz visas Latvijas pastāvēšanas laikā. Par godu Latvijas Radio jubilejai pieci.lv žurnāliste Ieva Upīte sarunā ar un raidījuma „Šīs dienas acīm” vadītāju Eduardu Liniņu atskatījās uz Latvijas Radio attīstības vēsturiskajiem posmiem.
Padomju gados liela uzmanība Latvijas Radio programmā tiek pievērsta bērniem un skolēniem. Humoru un satīru mācīja izprast raidījums „Pie trešā tēva dēla”.
Pagājušā gadsimta 60.gados līdzās jau ierastajai padomju tematikai Latvijas Radiofons sāk jaunus raidījumus. To starpā ir raidījums, kur skan intervija ar dietoloģi un tiek runāts arī par ēdnīcām Padomju Savienībā.
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados visā Padomju Savienībā svinamo dienu sarakstā tiek iekļauts 8.marts - Starptautiskā Sieviešu diena. Arī Latvijā tiek daudzināts, ka sieviete beidzot pa īstam ieguvusi vienlīdzību ar vīrieti, arī viņa drīkst strādāt par krāvēju, mūrnieci un mehanizatori, visur plecu pie pleca ar vīriešiem.
Otrā pasaules kara laikā radio tika izmantots kā nozīmīgākais informēšanas un propagandas ierocis.
“Kā ļauns un nāvējošs murgs izgaisis boļševiku valdīšanas gads Latvijā”, tā rakstīts 1941. gada radiofona programmā „Hallo, Rīga” jūlija numurā, ko rotā Hitlera portrets un kāškrusti. Visa Radiofona programma nepārprotami liecina par jaunas varas ienākšanu valstī.
1941.gada 22.jūnija Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai būtiski ietekmēja Radiofona kā valstiski stratēģiskā objekta tālāko gaitu. Vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai, Radiofonā ieradās Valsts drošības komitejas pārstāvji, kuri kopā ar karavīriem demolēja Radiofona tehniku.
1940. gada radiofona programmā „Latvijas Vilnis”, augusta numurā lasāms: „Kapitālistiskā valsts iekārta ir kritusi, un tās vietā stāsies jauna, sociālistiska iekārta.” Radiofons šajā laikā kļuva par svarīgu jaunās varas ruporu.
Pirmā neatkarīgās Latvijas okupācija ilga vienu gadu un 13 dienas. Šajā laikā būtiski mainījās arī iepriekš ierastā Radiofona programma.
30. gadu nogale un 40. gadu sākums pasaulē bija notikumiem bagāti: Vācijas uzbrukums Polijai, Latvijā dzīvojošo vāciešu repatriācija… Bet 1940.gada 17. jūnijā Latvijā, kā arī Radio ēkā iesoļoja padomju karaspēks. Tas pavēlēja Radiofonā raidīt tikai mūziku, līdz būs zināmi tālākie norādījumi.
Radiofona programmā jau pirmajos darbības gados iekļāva arī tiešās translācijas jeb ārpusstudijas pārraides. Kā rakstā „Hallo, šeit Rīga - Radiofons” norāda mediju eksperts Sergejs Kruks, pirmā translācija bija no Saeimas sēdes 1925.gadā.
