„Mani sauc Egita Kūma, esmu no Jelgavas. Es gan strādāju gan studēju, un Latvijai 100. dzimšanas dienā es vēlos uzdāvināt pastkaršu kolekciju ar Latvijas ainavām. Kā es nonācu pie šīs idejas? Principā nesen, jo šī gada sākumā es tiku pie filmiņaparāta „Zenit” un sāku uzņemt bildes ar Latvijas ainavām. Un kaut kādā brīdī to bilžu iekrājās ļoti daudz. Mēs arī ar draugu šovasar daudz braukājām pa Latviju, bijām Latgalē ar moci trīs dienu braucienā, bijām Liepājā un citur. Kādu dienu, kad nesu attīstīt vienas no bildēm, draugam arī fotosalonā teica, ka ļoti labas bildes. Tas arī bija vēl tāds papildu iemesls, kāpēc es vēl vairāk noticēju sev. Sākotnēji es domāju, ka varbūt ir jāsāk ar kādu izstādi, bet tad domāju - nē, kāda izstāde, tas skan pārāk pompozi priekš manis. Principā jau esmu sākusi iet uz to, lai šī pastkaršu kolekcija tiktu izdota, sazinājos arī ar „Nice place” zīmola ļaudīm, kas mani ļoti iepriecināja, bija atsaucīgi un pastāstīja, kur var griezties un ar ko jāsāk. Tas man ļoti, ļoti palīdz.
Un bez šīs dāvanas vēl ir otra dāvana, ko es vēlos uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā. Tas ir tas, ka Latvijas laukos būtu par vienu ģimeni vairāk, jo mēs ar draugu esam iecerējuši, ka nākamgad varētu pārvākties uz laukiem Krustpils novadā. Un, cerams, līdz [Latvijas] 100.dzimšanas dienai mums izdosies tur iekārtoties, jo lauku mājai ir daudz kas jāizdara – ir jumts jāmaina, jāapšuj māja un remonts jātaisa, un jāiekopj. Un jāatrod arī, kur pavadīt savu ikdienu, jāatrod darbs,” par savien plāniem stāsta Egita Kūma.
