Kādēļ mirušajiem pievēršam tik lielu uzmanību – kādēļ cilvēki nes cienastus uz kapiem un kāpēc pievērš mirušajiem tik lielu uzmanību?
„Latvijā un baltu zemēs kopumā mirušajiem tiek veltīta ļoti liela uzmanība, jo - kas gan nezina slaveno anekdoti par rūpīgo latviešu sievu, kas vīrietim būtu jāapprec vecumdienās, jo šī ideāli sakopšot kapiņu,” stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesore kultūras teorijās Rūta Muktupāvela.
Un Latvijā mirušo kults ir - paradoksāli varbūt skan - tāds ļoti dzīvīgs, un mēs mēdzam teikt, ka pret mirušajiem izturamies labāk kā pret dzīvajiem diemžēl. Kāpēc tā tas ir, protams, ļoti grūti spriest, un šeit mēs varam tikai interpretēt, un viens no tādiem skaidrojumiem, kas šķiet samērā loģisks, varētu būt šis, ko piedāvā psihoanalītiķi, starp citu, Zigmunds Freids, vēl 20.gadsimta pirmajā pusē, savā teorijā, ko izklāstīja darbā „Totēms un tabu”,” klāsta Muktupāvela.
„Viņš, piemēram, raksta, ka šo mirušo senču godināšanu veicina bailes no atriebības. Uzskata, ka pēc nāves cilvēks iegūst pārdabiskas, ar ķermeņa un matērijas, matēriju vairs nesaistītas spējas, un, protams, ja mēs turpināsim pret viņiem slikti izturēties arī pēc nāves, nu tad viņi var nākt un atriebties. Tādi priekšstati ir ļoti izplatīti, tas nav raksturīgs tikai baltiem, tā ir tāda vēl viena universālija, kas balstās novērojumos un daudzu citu kultūru aprakstos,” viņa piebilst.
