„Apkārtne šeit ir ļoti, ļoti īpaša un ļoti radoša.Teiksim, tajā brūnajā ēkā, kas ir tuvāk jūrai, dzīvojis Vilhelms Purvītis, un pati iela sākumā, kad Aspazija nopērk māju, saukusies Gončarova vārdā, un šis izcilais krievu rakstnieks ir dzīvojis iepretī,” lūkojoties caur Aspazijas mājas otrā stāva Ziemeļu terases logiem, ar apkārtni Pieci.lv iepazīstina muzeja vadītāja Ārija Vanaga.
Aspazija šo ēku iegādājas četrus gadus pēc Raiņa nāves. Un, kā norāda Ārija Vanaga, diezgan sarežģītā dzīves posmā, brīdī, kad jāpierāda, ka Rainis ir viņas likumīgais vīrs.
„Tajā laikā likumi bija tādi, ja ģimenē nav bērnu, tad jums ir jāatdod īpašums 75% atpakaļ ģimenei, ja jums nav mantinieku. Bet, tā kā Aspazija droši vien spēja pierādīt, ka viņu mantinieki ir viņu darbi, tad daļu no šī te viņa saglabāja. Jo tas viņai bija ārkārtīgi sāpīgi, jo daudzas lietas bija radošā duetā veidotas, it kā viņai atņemtu arī tos viņas darbus," skaidro direktore.
Vasarnīcu piešķīra Raiņa radiniecei Annai Birģelei-Paeglei. Savukārt Aspazija nevēlējās atgriezties Rīgas mājā un nolemj pārcelties uz Jūrmalu, lai izbaudītu pilsētas mierīgo atmosfēru.
Divstāvu koka ēka, ko iegādājās Aspazija, atrodas Jūrmalas šaurākajā daļā, Dubultos. No dzejnieces logiem saskatāma gan upe, gan jūras kāpas. Mājā ir vairāki Raiņa portreti kā arī gleznas, kas ilustrē gan Raiņa, gan pašas Aspazijas rakstīto dzeju.
Šeit Aspazija pavadīja sava mūža pēdējās dienas, nodzīvojot desmit gadus mājkalpotājas Anna Rijnieks, brāļa meitas Virēnas Rozenbergas un mīlošu kaķu pavadībā
"Tā kā tā dzīve jau dažreiz uzbango.Jūs iedomājaties trīs sievietes vienā mājā… un divas ir ļoti nopietnā vecumā, ja Aspazija dzīvoja šeit no 68 līdz 78, tad mājkalpotājai vēl par diviem gadiem vairāk un viņai bija jārūpējas. Un jaunā sieviete, kā saprotiet, šeit dzīvoja savu dzīvi un tāpēc reizēm bija skaisti dzejas-dziesmas vakari ar tādu mūziķi kā Vili Poli, kurš arī ik pa laikam īrēja istabu un dzīvoja šeit pat pirmajā stāvā, kur tagad ir šī lielā telpa, kur varam pasākumus rīkot," turpina Vanaga.
Rīkotie dzejas-dziesmu vakari bija dažādu viesu apmeklēti. Savulaik tur viesojies gan rakstnieks Kārlis Skalbe, filozofs Konstantīns Raudive un komponiste Lauma Reinholde. Bieži dzejas vakarus papildinājusi mūzika, kas Aspazijai, šķiet, ļoti gājusi pie sirds, jo gandrīz katrā istabā ir klavieres.
"Mūzika ir tā, kas viņai ļoti patīk, un viens no tādiem draugiem faktiski tajā laikā ir Lauma Reinholde; tā ir komponiste, viņa ir ļoti jauna sieviete, gan viņas tētis, gan viņa pati ir sarakstījuši mūziku gan skaistiem Aspazijas, gan Raiņa dzejoļiem," atklāj muzeja direktore. "Atmiņās viņa raksta tā: kā jūs domājat, vai es nācu šeit runāt ar dzejnieci par mūziku? Nu, nē taču. Viņa brauca bieži tāpēc, ka bija ļoti patīkami pārrunāt jaunās meitenes dzīves svarīgos notikumus, bet viņa saka tā: līdz ko viņa bija atradusi īsto draugu, tad protams, viņai nesanāca bieži tur braukt. bet viņa nopietni parunāja to, kādam jābūt tam draugam. Un dzejniece esot teikusi – Tev gan jāskatās, kā viņš izskatās, bet visnopietnāk jāskatās acīs, lai tu redzi, kas tad tur iekšā ir, vai tur ir kas labs."
Mājā ir ap sešām istabām un divām – terasēm, kas iziet uz ziemeļu un dienvidu pusi. Virēna – Aspazijas brāļameita un mājkalpotāja Anniņa dzīvoja pirmajā stāvā, bet Aspazija otrajā.
Dzejnieces istabā ir tapetes ar ziediem un pie sienas viņas un Raiņa portrets, grāmatplaukts un rakstāmgalds.
"Viņa raksta, ka ceļas ārkārtīgi agri, tas nav noteikts laiks, bet aptuveni no pieciem līdz septiņiem, un tad viņa raksta, ka dzer ar Anniņu kafiju, pārrunā nakts sapņus – jo tas ir visai aktuāli, un pēc tam viņa strādā līdz dienas vidum, jo sekmīgi var komunicēt ar pārējiem," iztēlojas direktore.
Viesi nāca ne tikai pie dzejnieces, bet arī pie jaunās skolotājas Virēnas, kas bieži vien savus viesus iepazīstināja ar Aspaziju, lai gan dzejniece pati ar jauniešiem diži nekomunicēja.
"Viņi gan nāca šeit tieši pie dzejnieces, jo Virēna viņus atveda. Tādi mūsu izcili cilvēki kā Eduards Pāvuls, kad viesojās šeit teica, ka to rozīti nesa Aspazijai un viņš atceras, ka viņš ar skolotāju kopā nācis sagatavot malku, rūpējies par to, lai dzejniecei būtu šeit silti," saka Vanaga.
"Mums pašiem ir mīļākie dzejoļi un tie, kuri ir populārākie, bet es jums katram novēlu atrast savu varbūt vēl citu skaistu dzejoli, kuri varbūt ir radušies šeit, jo - nu cik var būt romantiska viena vecmāmiņa, kurai ir daudz dzejasbērnu, tik Aspazija ir romantiska," ekskursiju ar vēlējumu noslēdz direktore.
Iedvesmas un radošuma šajā mājā netrūkst. Aspazija smēlusies iedvesmu gan jūras, gan upes tuvumā. It sevišķi pasakainais skats uz Lielupi, kas vērojams no Dienvidu terases, varētu būt daudzu dzejoļu sākumpunkts.
