Izraēlā ir ap 5000 Latvijas valstspiederīgo, un desmit ir vērsušies pēc palīdzības Latvijas vēstniecībā Telavivā, intervijā Latvijas Radio apliecināja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.
Autora ziņas
Lielo Latvijas Arhitektūras gada balvu piektdien, 6. oktobrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā VEF kvartāla "Vasarnīcā" saņēma Dailes teātra priekšlaukums. Arhitektu birojam SIA "MADE arhitekti" šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva – 2012. gadā birojs saņēma Grand Prix par Saldus mūzikas un mākslas skolas projektu.
Ukraiņu ārsts, kas strādā ar latviešu alkoholiķiem – tāds ir Serhijs Lozonjuks, psihiatrs Jelgavā, slimnīcā "Ģintermuiža". Lozonjukam rit jau 45. darba gads medicīnā. Uz Latviju viņš atbraucis kara sākumā, jo šeit jau kopš 2015. gada dzīvo un starptautiskā uzņēmumā strādā dēls. Ukrainā mediķa karjeru veidojis Rivnes apgabalā, pēdējā darba vieta – Dubno psihosociālās rehabilitācijas dispansers. Bet tagad viņš sniedz palīdzību slimnīcā "Ģintermuiža".
Eiropas Savienības direktīva paredz ik pēc pieciem gadiem pārskatīt trokšņu stratēģiskās kartes apdzīvotām vietām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Lai izveidotu šo plānu, Rīgas dome (RD) tikusies ar apkaimju biedrību pārstāvjiem, kuri vērsuši uzmanību uz dažādiem trokšņiem pilsētvidē, tomēr RD pasūtītajos vides trokšņu mērījumos vērtēti tikai daži no tiem, noskaidroja Latvijas Radio.
"Ceļojums Ukrainas vēsturē" – tā sauc tikko iznākušo grāmatu, ko Konrāda Adenauera fonds Latvijā patlaban dāvina Latvijas skolām. Vai tiešām par vēsturi un arī par karu var stāstīt komiksu veidā? Ukraiņu mākslinieka Mihailo Dunakovska un latviešu mākslinieces un tulkotājas Leldes Braķes-Klaverī kopdarbs rāda – jā, var! Turklāt arī pašai šīs grāmatas tapšanai ir interesanta vēsture.
Rudens ražas laiks Latvijas restorānu pavāriem ik gadu ir zelta brīdis, kad valda vietēji audzētu un dabas lolotu izejvielu pārpilnība. Taču pārsteigt apmeklētājus ar kaut ko pavisam jaunu, kas varbūt gan ir arī labi zināms vecais, – tas tik bieži negadās. Šāds pārsteigums šogad izdevies Pavāru mājai Līgatnē, kur ēdienkartē "galvenajā lomā" – Latvijas dzeltenie ābolkāļi, ko izaudzējušas māsas Ilga Cābule un Aija Gobiņa netālajos Priekuļos. Kā Cēsu pusē izdevās atjaunot saldo kāļu šķirni, ar ko daudziem saistās sirsnīgas bērnības atmiņas?
2025. gadā tiks slēgts Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno – to intervijā Latvijas Radio paziņoja Šveices latviete Vita Matīsa. Viņai šī kultūrvieta, kas stāsta par dižo Latvijas dzejnieku darbību trimdā, ir mūža darbs – no sākuma brīvprātīgs, bet pēc tam – jau kā satura autorei Latvijas Kultūras ministrijas komandā, kas veidoja jauno, tikai pirms pieciem gadiem atklāto muzeja ekspozīciju "Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici".
Vieta, kur iepazīties ar inovācijām, ar dažādu valstu kulināro mantojumu, veselīgu dzīvesveidu, tikties izglītojušos pasākumos un testēt biznesa idejas – tā jauno, plašai auditorijai pieejamo koprades virtuvi "Re Cep Te" reklamē atjaunotā Āgenskalna tirgus administrācija. Trīs dienu garumā, no piektdienas līdz svētdienai, notiek tās atklāšanas pasākumi.
Kamēr Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība patlaban cenšas pārvarēt finanšu krīzi un aizlāpīt budžeta robu gandrīz četru miljonu eiro apmērā, tikmēr cita pašvaldība tuvāk Rīgai, Ogres novadā, atspērusies izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu par nepilniem diviem miljoniem eiro, ņemot tam aizņēmumu Valsts kasē. Taču finanšu riski nav vienīgie, ar ko bērnu laukuma sakarā varētu saskarties pašvaldība.
Latvijā no 2024. gada 1. janvāra būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana, kad papildu jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais. Lai arī šo atkritumu šķirošana kādam var radīt neērtības, tomēr mums būtiski gādāt, lai atkritumu kalni poligonos neaugtu, Latvijas Radio sacīja "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota.
Piektdien, 1. septembrī, bērni Latvijā devās uz skolām, no kurām 563 ir atvērušas pašvaldības, bet 72 ir privātskolas. Lai gan ir skolas, kuras šajā mācību gadā durvis vairs nevēra, Pierīgā par skolēnu trūkumu nesūdzas. Tikmēr daļā izglītības iestāžu satraukumu rada pāreja uz mācībām latviešu valodā.
Jaunais mācību gads, kas šogad nesīs pāreju uz latviešu valodu mazākumtautību skolās, tuvojas, un solītie mācību līdzekļi, kas iecerēti skolotāju un skolēnu atbalstam, vēl ir drukāšanas procesā. Materiāli ir izveidoti 1., 3. un 7. klasei, bet 4. klasei latviešu valodas grāmata vēl nav gatava, tā tikai top.
Rīgā veido dienas aprūpes centru pilngadīgajiem ar autiska spektra traucējumiem. Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja šonedēļ atbalstīja jauna dienas aprūpes centra izveidošanu galvaspilsētā specifiski pilngadīgiem cilvēkiem ar autiska spektra traucējumiem (AST), kuriem nav viegli iekļauties tradicionālo dienas aprūpes centru darbā.
Pie Turaidas pils, kas ir viena no arheoloģiski visvairāk pētītajām viduslaiku pilīm Latvijā, notiek arheologu svētki, kas ik pa desmit gadiem tiek pieskaņoti pētnieka Jāņa Graudoņa apaļajai jubilejai, šogad – 110. Viņam Turaidas pils senvēstures atklāšana bija mūža darbs. Turaidas pils apkārtni arheologi aktīvi apmeklēja 25 gadu garumā, un nu durvis ver šim procesam veltīta izstāde. Bet izrakumi arvien turpinās, un arī šodien Turaidā vētīs šīs vasaras darbu rezultātus.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Valsts departaments piešķīris 1,86 miljonus ASV dolāru bēgļu palīdzības organizācijām Latvijā, tostarp 1,2 miljonus dolāru sešām nevalstiskajām organizācijām un 620 tūkstošus dolāru trim starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas bēgļiem. Tas ir līdz šim lielākais ASV valdības ieguldījums Ukrainas bēgļu atbalstam Latvijā, norādīja ASV vēstniecība Rīgā.
Ukrainas karogs ar Bruņoto spēku komandiera Valerija Zalužnija autogrāfu, "Javelin" raķetes korpuss, kurā iebūvēta akustiskā iekārta, restorāna "Vincents" šefpavāra, mūžībā aizgājušā Mārtiņa Rītiņa vīna skapis ar ekskluzīvu dzērienu kolekciju, kā arī premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") kaklasaite un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aproču pogas – tie ir tikai daži ziedojumi, ko izsolīja par godu Ukrainas Neatkarības dienai organizētajās labdarības brokastīs. Izsolē savākti 72 009 eiro.
Nākamā mācību gada lielākais izaicinājums būs pāreja uz latviešu valodu mācību procesā bērnudārzos un mācības tikai valsts valodā noteiktos klašu posmos pamatizglītībā. Ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") kopā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu sola pastiprinātas pārbaudes, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī Valsts valodas centru.
Ādažu militārajā bāzē vakar zvērestu deva 252 jaunie karavīri. Viņi solīja, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību pēc labākās sirdsapziņas. Viņu vidū arī Valters Dakša, kurš savulaik ieguva balvu "Laiks Ziedonim" par grāmatu vākšanu dzimtajā Saldū, bet patlaban ir ticis pie sava grāmatplaukta Rīgas galerijā "Istaba", izdod alternatīvas grāmatas un mēnešrakstu "Avīzes Nosaukums".
Ceturtdien, 17. augustā, ar mūziķu meistarklasēm visas dienas garumā un Shipsea koncertu Valmierā sākas trīs dienu ilgais "Latvian Voices" a cappella festivāls. Koncertējusi vairāk nekā 35 pasaules valstīs gan akustiskās baznīcās, gan arī lielās koncertzālēs, izdevusi deviņus mūzikas albumus un klausāmgrāmatu "Sounds of Latvian Nature", grupa "Latvian Voices" jau 2017. gadā iedibināja arī savu a cappella festivālu.
Sācis ar novadniekam, karikatūristam Edgaram Ozoliņam veltītu ekspozīciju un skolēnu karikatūru zīmēšanas konkursu "Pasmejies!", Ķekavas novadpētniecības muzejs pamazām pievērsies arī citiem šī žanra meistariem. Šeit izveidota humora un satīras žurnāla "Dadzis" ekspozīcija, bet no 17. augusta līdz 7. oktobrim apskatāma arī karikatūrista Romana Vitkovska izstāde "XXX". Mākslinieks 15. augustā atzīmējis 75. jubileju.
Savvaļas augu sēklu vākšanas un dabisko pļavu atjaunošanas meistarklases, Toma Briča lekcija par laikapstākļiem, kukaiņu ķeršana un iepazīšana biologa Uģa Piterāna vadībā, zemnieku tirdziņa labumi, kas saražoti pļavā – tas viss sestdien līdz desmitiem vakarā pieejams pirmajā Latvijas dabas fonda rīkotajā Pļavas festivālā Mazjumpravas muižas teritorijā Rīgā.