Labas prakses piemērs
Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti norādīja, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsvēra, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.
Žūrijas vadītājs, Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristians Borets intervijā Latvijas Radio, pamatojot žūrijas lēmumu, atzina:
"Vispirms, tas ir izcils projekts, bet tad, protams, ir patiešām svarīgi, ka arhitekti rūpējas ne tikai par ēkām – un par labām ēkām –, bet arī par labu publisko telpu.
Pilsētu veido ēkas, publiskā telpa un ļaudis, kas to visu lieto. Šajā projektā tas ir perfekti paveikts: cilvēki tagad lieto šo skvēru, kas iepriekš patiesībā viņus atbaidīja – tās ir milzīgas pārmaiņas."
Projekta autori – SIA "MADE arhitekti" komanda Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu – norādīja, ka priekšlaukumā saglabāti teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgie labiekārtojuma principi un materiāli, un izveidota jauna kustības un tā izmantošanas stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu ikvienam.
Laukumā realizēti jaunu koku un krūmu stādījumi un izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi. Daļa demontēto materiālu laukumā izmantoti atkārtoti, uzstādīti ilgmūžīgi labiekārtojuma elementi, teātra atpazīstamībai plašākā telpā realizēti uzraksti un jauni reklāmas laukumi.
"Veidojot Dailes teātra priekšlaukumu un tā elementus, sekojām Dailes teātra moto "Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība."," piebilda projekta autori.
Arhitekti uzsvēruši, ka Dailes teātra skvēra pārveidē sadūrušās ļoti daudz intereses, tostarp konfliktējošas, un labi izpaudies tas, ka Rīgā nav vienas institūcijas, kas palīdzētu risināt tehniskās problēmas.
Taču žūrija, protams, vērtēja tikai galarezultātu, ko ik dienu bauda arī pati "MADE arhitektu komanda", kuras birojs atrodas netālu no Dailes teātra skvēra.
Fināla žūrijas balvu saņem divi objekti
Fināla žūrijas balvu jeb "Latvijas Arhitektūras gada balvu 2023" saņēma divi objekti – Zāļu pagatavošanas nodaļa (SIA "MUUD". Autoru komanda: Dins Vecāns, Jurijs Kostirko, Raitis Štobe) un Koka biroju ēka Lizumā (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava, Patrīcija Lidere).
Zāļu pagatavošanas nodaļas pieci lielie skatlogi Brīvības ielā 68 ļauj ieskatīties farmaceita ikdienā.
"Ir radies stereotips, ka zāļu pagatavošana ir kaut kas slēpjams, ar ko nodarbojas "tumšās laboratorijās", taču mēs vēlējāmies pievienot interjeram papildus vērtību un parādīt darba procesu, veidojot izpratni par farmaceita profesiju," stāstīja projekta autori.
Koncepcijas izveides lielākais izaicinājums arhitektiem bijis jautājums par to, kā saglabāt vēsturiskā nama krāšņo interjeru, eksponēt to un reizē nodrošināt sterilu darba vidi darbiniekiem. Atbilde bija "box in box" princips – nepieskaroties ģipša rotājumiem, tika kopēta telpas forma ar metāla kvadrātcaurulēm konstrukcijā.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji izcēla, ka projekta arhitekti ar lielu rūpību un detalizāciju ir radījuši ļoti konsekventu dizainu, kas ir ne tikai eleganti un drosmīgi izstrādāts interjers, bet arī risinājums, kā saglabāt vēsturiskā nama mantojumu specifiskos darba apstākļos.
Koka biroju ēka Lizumā ir energoefektīva un ilgtspējīga biroja ēka nozīmīgam Vidzemes kokrūpniecības uzņēmumam. Ēka apvieno uzņēmuma administratīvo un ēdināšanas funkciju, radot ērtu satikšanās vietu darbiniekiem un laikmetīgu akcentu rūpnīcas kompleksā, kas labi pamanāms no iebraucamā ceļa.
Uzsvars uz racionālu resursu izmantošanu, īstenojot universālu plānojumu, kurš pamatots ar ēkas strukturālo un klimatoloģisko sistēmu, iespējami izmantojot vietējas izcelsmes materiālus.
Lineārais būvapjoms ar pārkarēm un dienvidu–ziemeļu orientācija nodrošina paredzamu un kontrolējamu ēkas ventilāciju un telpu noēnojumu.
"Ēka ir arhitektūras prakses piemērs kā arhitektu, inženieru un uzņēmēju komanda spēja pacelt klienta sākotnējās ambīcijas līdz izcilam līmenim. Projekts ir pārdomāts, radot funkcionālas darba telpas, kas atbilst augstiem standartiem enerģijas patēriņa ziņā un pierāda, ka fundamentāli arhitektu lēmumi var rast inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus dzīvojamās telpas radīšanā," stāstīja fināla žūrijas pārstāvis.
Īpašā atzinība Valmieras "Kurtuvei"
Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva Valmieras "Kurtuve" (SIA "Sudraba Arhitektūra". Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko).
Valmieras bijusī katlu māja, kas būvēta 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, atrodas pašā Valmieras centrā un 2022. gada nogalē tika pārveidota par pagaidu telpām Valmieras teātrim. Ideju pārcelties uz šo ēku teātris prezentēja Valmieras novada pašvaldībai 1. oktobrī, savukārt pirmā izrāde jaunajās telpās notika jau 21. decembrī.
Divu mēnešu laikā ar pašvaldības atbalstu un teātra piesaistīto Kultūras ministrijas finansējumu tika izstrādāts projekts un veikta pārbūve, izveidota teātra zāle un palīgtelpas, reizē saudzējot ēkas industriālo raksturu. Jaunās skatuves fonā – scenogrāfiju papildinošs elements – logi uz Rīgas ielas vakara ainavu.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji uzsvēra, ka projekts ir gan kā piemērs, kā īsā laika posmā radīt adaptīvu ēkas saglabāšanas risinājumu, sniedzot pilsētas attīstības nākotni, gan ietver profesionālu mijiedarbību starp pašvaldību, arhitektiem un ēkas lietotājiem.
Latvijas Arhitektūras gada balvai iesniegto objektu vienojošā tēma šogad tika izvirzīta kā jautājums – "Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?".
Atlases žūrijas atzinību "Par arhitektu personīgo ieguldījumu ētiskas, pret vidi un sabiedrību atbildīgas arhitektūras radīšanā" vienlīdzīgi ieguva trīs biroji – SIA "GoodPattern", SIA "MADE arhitekti" un NRJA (No Rules Just Architecture).
Partneru un atbalstītāju balvas ieguva:
- jumta logu un to aksesuāru ražotāja "VELUX" īpašo balvu ieguva Mauriņa klīnika (SIA "Didrihsons arhitekti". Autoru komanda: Gatis Didrihsons un Ineta Solzemniece-Saleniece);
- izglītības projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" balvu "Zirnis" saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu);
- apdares krāsu, industriālo pārklājumu un ar krāsu produktiem saistītu preču importētāja un izplatītāja Latvijā "Tikkurila" simpātiju balvu saņēma Mārupes mūzikas un mākslas skolas pārbūve (SIA "AR.4". Autoru komanda: Andris Vītols, Ieva Spriņģe, Dāvis Dauvarts un Rita Četverņa, sadarbībā ar Ievu Rītu);
- dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla "Deko" balvu saņēma Koka biroju ēka Lizumā (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava un Patrīcija Lidere);
- ziņu portāla "Delfi" simpātiju balvu saņēma process Valmieras Kurtuve (SIA "Sudraba Arhitektūra". Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko).
Šogad ikgadējam nacionālajam arhitektūras konkursam un nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā, kas norisinājās jau 28. reizi, tika pieteikti 37 darbi, no tiem 33 pieteikumi tika iesniegti kā objekts, bet četri pieteikumi iesniegti procesu kategorijā. Nākamajā kārtā tika izvirzīti 12 nominanti. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureātus vērtēja starptautiskā žūrija – arhitekts un arhitektu biroja "Audrius Ambrasas Architects" dibinātājs un vadītājs Audrius Ambrasas, arhitekts, pilsētplānotājs un Briselē, Beļģijā, bāzētās dizaina studijas "1010AU" līdzdibinātājs Bērts Gelinks, Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristians Borets.
Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2023 pieteiktos darbus pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija šādā sastāvā – žūrijas priekšsēdētājs, beļģu arhitekts un arhitektūras un dizaina biroja "Sampling" vadošais partneris Mantens Devrīnts, Arhitektūras biroja "OAD" (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce, būvniecības uzņēmuma "Rem Pro" vadošā arhitekte Ilze Ratniece, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un arhitektu biroja "Virtu" īpašniece Anda Kursiša, būvinženieris, inženierzinātņu doktors, praktizējošs būvkonstruktors un būvkonstrukciju projektēšanas biroja "IG Kurbads" vadītājs Normunds Tirāns, Eiropā sertificēts arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma "LABIE KOKI" dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands, mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags.
