Amerikāņu programmētāja Kevina Maikla Irlena un viņas sievas, latvietes Anitas Dzirnes-Irlenas dzīvoklī Rīgā, Čaka ielā, starp antīkām mēbelēm sienas klātas viņa paša mākslas darbiem – krāsainiem lielformāta datorzīmējumiem, kuru ģeometriskās līnijas rada telpiskuma un kustības ilūziju.
"Šo es vienkārši saucu – "Kodes spārni". Katram zīmējumam ir vārds. Programma to spēj… Pagātnē vajadzēja zīmēt pa vienai līnijai, katrai atvēlot pusstundu, bet tagad, kad es iedodu datoram pareizos parametrus, tas uzzīmē uzreiz. Es atklāju šīs "pasaules" iespējas, apstājos un saku: "To! Tā ir laba kompozīcija. Tai ir jēga!"," stāsta Irlens.
Modernais savienots ar retro – atzīmējusi galerijas "Istaba" saimniece Linda Lūse, kam Irlena veikums atgādinājis avangardisku 70. gadu grafisko dizainu, kad līdzīgi attēli tika zīmēti ar roku, taču ar daudz lielākām pūlēm un sliktākā kvalitātē.
Kevins Irlens ar datorzīmēšanu patiešām sāka aizrauties jau pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā Čikāgā, vēl būdams skolēns.
"Es atklāju veidu, kā radīt matemātisku formu zīmējumus, kas var izdoties ļoti brīnišķīgi, ja tos veido noteiktā nestandarta līniju zīmēšanas tehnikā.
Atklāju vēl laikmetā pirms interneta, darbodamies ar vienkāršu, vecu, antīku datoru, bet tam bija zīmuļa ploteris, ar ko varēja uzvilkt līnijas,"
teic Irlens.
Datormākslas eksperimentus Kevins turpināja koledžā, bet vēlāk uz ilgu laiku nolika tos pie malas, jo tehniskās iespējas neļāva atvēzēties lidojumam. Taču šis hobijs iedvesmojis kļūt par programmētāju. Mācoties slavenajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, viņš pat izveidojis pie sienas piestiprinātu ploteri.
"Gadi skrēja, un es ik pa laikam domāju – tagad man vajadzētu pie tā atgriezties, jo ir taču internets, tik daudz tehnoloģiju! Taču tas nebija iespējams, pirms atbraucu šurp uz Latviju. Pastāstīju par to draugam Jānim Lizovskim no "Mārtiņkora" – viņš ir matemātikas skolotājs. Teicu: jā, man vajadzētu izveidot datorprogrammu, un, kad viņš aizgāja, es apsēdos un uzrakstīju programmu," teic programmētājs.
Tā Kevins sāka zīmēt no dienas dienā. Uz Rīgu viņš ar latviešu sievu Anitu bija pārcēlies pandēmijas laikā. Ņujorkā, Manhetenā, kur viņi pirms tam dzīvoja, ļaunais vīruss sarīkoja īstu nāves pļauju.
Viņi šo izvēli nenožēlo ne mirkli. Tas devis iespēju iesaistīties Latvijas koru kustībā, piedalīties Dziesmusvētkos un realizēt Kevina sapņus datormākslā. Anita iedrošināja no attēliem ne tikai izveidot "Instagram" izstādi, bet arī uzrunāt īstu Rīgas centra galeriju: "Es sazinājos ar Lindu Lūsi, ar galeriju "Istaba". Vai būtu interese? Linda apskatīja Kevina bildes – jā, lūdzu! Es esmu ļoti sajūsmināta par to."
Anita atzīst, ka Ņujorkā būtu daudz sarežģītāk nonākt galerijā: "Nu, saprotams! Varbūt ne neiespējami, bet ļoti grūti. Tā ir pilnīgi cita pasaule."
Kevina Irlena darbi galerijā "Istaba" būs apskatāmi līdz 19. oktobrim. Tos neveido mākslīgais intelekts, bet viņš pats, piespēlējot datoram vajadzīgos parametrus. Prātā šķetinoties jau nākamā digitālās zīmēšanas programma "Multipolar II". Arī kursos sievietēm programmētājām "Riga Tech Girls", kas atsāksies ziemas sezonā, Kevins mācot – programmēšanā ļoti svarīgs ir radošums.
