Šodien ar iespēju daudzus Latvijas muzejus apmeklēt bez maksas un vēlāk ielūkoties tajos arī Muzeju nakts viesu statusā Latvijā svin starptautisko Muzeju dienu. Bet Muzeju naktī durvis vērs ne tikai muzeji. Pirmo reizi kopš 2015. gada no pulksten 17 līdz 23 šīm norisēm pievienosies arī Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) ēka.
Autora ziņas
Bauskas pili par Eiropas Savienības, pašvaldības un valsts līdzekļiem no drupām sāka atjaunot tieši pirms 20 gadiem, pirms četriem gadiem jumtu atguva Livonijas ordeņa pils tornis, un ceļotāji varēja uzkāpt aplūkot Bausku no tās augstumiem. Šogad uz muzeju nakti Bauskas pilī varēs aplūkot jauniegūtos ieročus un lādes, tāpat naktī varēs iepazīt dzīvi mēra laikā.
Viens cilvēks vada gan tirgu, gan kinoteātri – šāds risinājums no 1. jūnija paredzēts Talsos. Pilsētā, kas, lai rastu izeju no finanšu krīzes, pirms neilga laika nāca klajā ar optimizācijas priekšlikumu pašvaldības iestāžu darbinieku algām un slodzēm. Visiem vienādi par 20% procentiem mazāku algu, un pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Vai cilvēki ir ar to mierā, un vai sociālajos tīklos kaislības izraisījušais stāsts ir tikai par tirgus un kino apvienošanu?
Cimdu Jettiņa, kā tautā sauca tautas daiļamata meistari Jetti Užāni, latviešu tradicionālos dūraiņus pārvērta mākslā. 7. maijā viņa būtu svinējusi 100. dzimšanas dienu, tālab šīs nedēļas nogalē Cēsu muzejā atklās vērienīgu audiovizuālo izstādi "Dzīvais cimds". Taču jau pagājušajā nedēļas nogalē Jettes simtgadi sāka svinēt dzimtajā pusē, uz kurieni viņai veltīti cimdi atceļojuši no visas Latvijas.
Uz Rundāli skatīties rozes – šāds vasaras maršruts daudziem jau ir iestaigāta taka. Taču tagad Rundāles pils dārza komanda piedāvā vērot ko neparastu – visai avangardiskus pavasara ziedu salikumus, kuros svarīgu lomu spēlē tulpes un narcises. Kā Latvijas Radio pastāstīja dārza pārzine, iedvesma košajai ainavai smelta pēdējā Kurzemes hercoga Pētera un viņa sievas portretos.
Šajās dienās ne tikai Krievijā, bet arī Baltijas valstīs veterānu ģimenes atzīmēs uzvaru Otrajā pasaules karā, ko vairāki Krievijas politiķi diemžēl izmanto arī Ukrainā uzsāktā kara glorificēšanā. Savukārt pretspars karam Ukrainā ir ne tikai Rietumu politiķu aktivitātes un Krievijai noteiktās sankcijas, bet arī dažādas pilsoniskās un radošas iniciatīvas. Kā un cik aktīvi par karadarbību Ukrainā reflektē mākslinieki tepat kaimiņos, Igaunijā?
Pēdējo gadu laikā pasaulē piedzīvotas vairākas lielas krīzes, sākot ar kovidu un beidzot ar kara ekspansiju Ukrainā. Lai arī cilvēki ir tendēti saredzēt nākotni tikai no savas perspektīvas, ir jābūt mentāli gataviem dažādiem scenārijiem. Taču krīzēm nevar ļaut kļūt tikai par zaudējumu laiku, tas ir arī liels iespēju laiks, ko pierāda vairāki piemēru, tostarp Igaunijā, norāda Igaunijas Biznesa skolas rektors Meilis Kitsings.
Pirms 35 gadiem Japānā ražoto automašīnu "Honda Accord Special Edition" vēl līdz šim pavasarim stūrēja Ingrīda Meierovica – pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēla sieva. Mašīna ar īpašo stāstu nu nodota Rīgas Motomuzeja darbinieka Valta Cepleviča gādībā. Koši sarkanā "Honda" varētu nonākt ar Latvijas valstsvīriem saistīto spēkratu muzeja krājumā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšana Igaunijā un Latvijā atšķiras – Igaunijā tikai šonedēļ vēlēšanu komisija reģistrēja kandidātu sarakstus. Par kaimiņvalstij atvēlētajiem septiņiem deputātu krēsliem Briselē cīnīsies 71 igauņu politiķis. Toties balsošana Igaunijā sāksies agrāk nekā Latvijā – jau 3. jūnijā, un risināsies līdz 9. jūnijam. Balsot varēs arī elektroniski, atrodoties mājās. Kā šīs vēlēšanas gaida Igaunijā?
Ja lasāt igauņu valodā, Rīgas grāmatnīcā "Bolderāja" varat iepazīties ar Mada Musta vākumu – grāmatā apkopotiem Latvijas interneta komentētāju jokiem par ziemeļu kaimiņiem. Pats komentāru vācējs un pārtulkotājs "Bolderājā" būs sastopams atklāšanas pasākumā 8. maijā, bet tikmēr par šo kolekciju jau bijusi diskusija Igaunijas televīzijas rīta programmā.
Sestdien, 27. aprīlī, noslēdzās akcija "Mēs šeit", izskanot to cilvēku stāstiem, kas Latvijā ieradušies no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Interviju un video sēriju ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu realizēja arī ziņu portāls chayka.lv – neatkarīgs medijs Daugavpilī, kas vispirms sāka ar saturu krievu valodā, bet tagad pēc lasītāju lūguma piedāvās arī ziņas latviski.
77. Kannu festivāla programmā "Īpašais skatiens" ("Un Certain Regard") iekļuvusi Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" – 26 gadus pēc tam, kad šajā pašā Kannu programmā, kas aicina pievērsties uzlecošām zvaigznēm, nonāca Lailas Pakalniņas filma "Kurpe". Animācijas filmu klātbūtne Kannās ir ārkārtas gadījums, kas liecina par kaut ko ļoti spilgtu – teic Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Pasaulslavenās irākiešu izcelsmes britu arhitektes Zahas Hadidas birojs "Zaha Hadid Architects" varētu ienākt Latvijā. Tas tapis zināms, kad šonedēļ atklāja uzvarētāju Rīgas Eksporta ostas pasažieru termināļa metu konkursā. "Riga Ropax Terminal" paredzēts celt nevis Rīgas pasažieru ostā, bet Rīgas Eksporta ostas dienvidu daļā, precizēja arhitekts Uldis Lukševics.
Jau pagājušogad izteiktās aizdomas, ka Lugāno pašvaldība grasās atteikties no Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīcijas pilsētas arhīva ēkā, ir apstiprinājušās. Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") Šveicē saņēmusi skaidru vēstījumu, ka telpas būs jāatbrīvo. Pēc iepriekš noslēgtās vienošanās Lugāno pašvaldība tās bija atvēlējusi līdz 2025. gada maija vidum, un tas ir beigu termiņš, Latvijas Radio apstiprināja Kultūras ministrijā.
Ko darīt ar valsts īpašumā esošo vēsturisko Mežotnes pili Bauskas novadā, kas jau trīs gadus netiek lietota un nes zaudējumus, bet nomas tiesību izsoles noslēgušās bez rezultāta? Lai rastu izeju situācijā, pilī pulcējās iniciatīvas grupa. Kultūras ministrija gaisināja bažas, ka pils varētu tikt pārdota – jau izveidota darba grupa situācijas risināšanai. Tikmēr gatavību uzņemties rūpes par pili pauda Rundāles pils muzejs, kam gan būtu nepieciešami papildu 300 000 eiro gadā.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādi "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs", kas apmeklētājus gaida līdz septembrim, apvij pavadošā programma: radošās komandas vadītās tūres, lekcijas un sarunas muzejā. Pagājušo ceturtdien ekskursijā veda viens no kuratoriem, muzeja direktors Kaspars Vanags, bet šo piektdien, 19. aprīlī, ar apmeklētājiem runās īpaši pieaicināts medicīnas praktiķis – optometrists Miks Puķītis.
"Tā vienmēr ir bijis – ir vieglāki laiki, ir sliktāki (..) Bet labais vienmēr uzvar. Mēs būtībā piedzīvojam varenu drāmu, un tas tā arī ir jāuztver," intervijā Latvijas Radio pauž mākslas vēsturnieks, Rundāles pils atjaunotājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā viņu pilnībā paralizēja un atmiņā atausa bērnības fobijas. Kara bailes izdzina, nevis no tām bēgot, bet attēlojot.
"Ketleru dinastijas Kurzemes hercoga galma spožums" – tā sauc lekciju, ar ko otrdien, 9. aprīlī, pulksten 17.30 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā uzstāsies mākslas vēstures doktors Imants Lancmanis. Paredzēta arī tiešraide "Facebook" platformā.
Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiek tradicionālās pavasara putnu dienas, kad ornitologi un putnu vērotāji dodas dabā, lai piedzīvotu putnu migrāciju un ieklausītos balsu korī, un daudzviet arī kopā gatavotu putnu būrīšus. Uz Cēsīm, kas svētdien piedāvāja pat divus putnošanas pasākumus, devās arī Latvijas Radio, savukārt Kaņierī ir fiksēta pirmā bezdelīga.
Pirms desmit gadiem Kapars Ādamsons reizē ar tēti Āriju Šķepastu pirmo reizi tika Dziesmu svētku virsdiriģenta godā, togad viņš kori "Sola" aizveda līdz Lielajai balvai. Pagājušajos Dziesmusvētkos tēva un dēla tandēms Ādamsons – Šķepasts uzņēmās māksliniecisko vadību lielkoncertam "Tīrums. Dziesmas ceļš". Unikāls ģimenes stāsts, jo arī Kaspara mamma, brālis un māsa ir mūziķi. Taču šonedēļ viņš ne tikai pirmais savā ģimenē, bet pirmais Latvijā aizstāvēja profesionālo doktora grādu mūzikā.
2. aprīļa vakarā Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lielajā zālē pirmizrāde nevis kādai jaunai izrādei, bet filmai "Kur mājo teātris". "Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien," rakstīts tās anotācijā. "Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, aktieri."
Šonedēļ Latvijas Nacionālā baleta dejotājiem divu dienu meistarklases pirmo reizi sniedza Hamburgas baleta pirmā soliste Anna Laudere. Pasaulslavenais horeogrāfs Džons Noimaijers, uz kura skolu Laudere no Latvijas devās mācīties pirms 25 gadiem, ar šo sezonu noslēdz savu karjeru Vācijā. Dejojot viņa trupā, Anna ir saņēmusi baleta pasaules augstākās godalgas. Kādi ir viņas nākotnes plāni, un vai tie saistās ar Latviju?
Šajā dienā pirms 20 gadiem ir reģistrēts pirmais profils populārajā saziņas vietnē "draugiem.lv", kas pirms tam darbojās testa režīmā. Tas piederēja vienam no dibinātājiem, Agrim Tamanim. Latvijas Radio devās uz uzņēmuma biroju Rīgā, lai uzzinātu, kas noticis ar "draugiem.lv" 20 gados, un kā portāls svinēs savu jubileju.
"Nevēlamie" – tā saucas ietekmīgajā Vācijas žurnālā "Der Spiegel" nesen publicētais raksts par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju. Tajā parādījusies tendencioza informācija. Pausts gan tas, ka Latvijas valdība aptuveni 30% iedzīvotāju uzskata par potenciālu placdarmu Krievijas diktatora Vladimira Putina invāzijai, gan stāstīts par dažāda veida izrēķināšanos ar minētajiem cilvēkiem. Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi protesta vēstuli žurnāla redakcijai par maldināšanu.