"Šveice ir tā vieta, no kurienes vesela paaudze – ne tikai Rainis un Aspazija, arī Miķelis Valters, Pauls Kalniņš – saskatīja neatkarīgās Latvijas kontūras," tā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" emocionāli saka Šveices latviete Vita Matīsa – ne tikai politikas, bet arī dzejnieka Raiņa pētniece, kas šai tēmai pievērsusies jau studiju gados, un ir atslēgas figūra Raiņa un Aspazijas muzeja izveidošanai. Matīsa turpina: "Bet zināt, sākot ar 2025. gadu, muzeja vairs tur nebūs.
Latvijas valsts īsti nesaprata, ka muzeja iekārtošana, ko viņi izdarīja ļoti labi, ir tikai 5% no darba apjoma, 95% darba apjoma ir intensīvs darbs ar vietējiem cilvēkiem. Man nesaprotamu iemeslu dēļ oficiālās iestādes trīs gadu garumā neuzskatīja, ka šī komunikācija bija nepieciešama."
Vai tiešām Raiņa un Aspazijas muzeju Lugāno ir paredzēts slēgt un kāpēc Latvija to ir atstājusi novārtā, Latvijas Radio jautāja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā, un saņēma atbildi, ka to vislabāk var komentēt Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte – jo šīs iestādes pārraudzībā atrodoties arī Raiņa un Aspazijas muzejs Lugāno. Viņa gan sarunā no šīs atbildības uzreiz norobežojas: "Muzejs nav zem memoriālo muzeju apvienības, tā tikai izveidoja un iekārtoja jauno ekspozīciju."
Raiņa piemiņas vietu Kastaņolas ciematā, kas vēlāk tika iekļauts Lugāno, 2. pasaules kara bēgļi no Latvijas sāka veidot jau pagājušā gadsimta 50. gadu beigās, pirmo memoriālo istabu atvēra 60. gadu vidū uz Raiņa simtgadi, bet patstāvīgs Raiņa un Aspazijas muzejs durvis vēra 1980. gadā, stāsta Rita Meinerte.
Jau drīz pēc tam Raiņa un Aspazijas muzeja popularizēšanā pašaizliedzīgi iesaistījusies Vita Matīsa, bet pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas muzejs kļuva par galamērķi arī kultūras tūristiem no Latvijas, kas vēlējās uzzināt vairāk par dzejnieku dzīvi emigrācijā 14 gadu garumā.
Kā pārraudzībā muzejs ir, ja tas nav zem muzeju apvienības? Rita Meinerte uzsver: "Tas nevar būt zem mūsu pārraudzības.
Latvijas puses ieguldījums ir tikai ekspozīcijas izveide."
Jaunajā ekspozīcijā Latvija ieguldījusi 58 000 eiro, taču lēmumu par muzeja slēgšanu nav pieņēmusi Latvija puse.
"Maijā mēs pagarinājām vienošanos, ka šī ekspozīcija būs vēl divus gadus, tātad līdz 2025. gada maija vidum. Vienošanās paredz arī iespēju pagarināt ekspozīcijas eksponēšanu," teic Meinerte. Viņa gan arī atzīst: ņemot vērā, ka iepriekšējais piecu gadu līgums pagarināts vien par diviem gadiem, indikācijas par muzeja slēgšanu ir.
Rita Meinerte pieņem, ka līdz ar pandēmiju ir apsīkusi tūristu plūsma no Latvijas, tomēr datus par to Šveices puse nesniedzot. Memoriālo muzeju apvienībai ir gana rūpju par četriem Rainim un Aspazijai veltītajiem muzejiem jau tepat Latvijā – Jasmuižā, Tadenavā, Rīgā un Jūrmalā, no kuriem pagaidām nevienu neesot paredzēts slēgt. Jasmuižā, kur Rainis pavadījis laiku ģimnāzijas periodā 19. gadsimta 80. gados, paredzēts iekārtot ekspozīciju par jauna cilvēka tapšanas procesu, stāsta Rita Meinerte. Raiņa muzejs ir vēl citā dzejnieka emigrācijas vietā, Slobodskā, Krievijā, taču pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kopēju plānu kaldināšana par jaunu ekspozīciju tur esot pārtrūksi.
