Krievijas uzsāktais karš Ukrainā radījis ne tikai ukraiņu bēgļu, bet arī ievērojamu agresorvalsts iedzīvotāju emigrācijas vilni, un arīdzan mainījis nostāju pret savu dzimteni daudziem Krievijas pilsoņiem, kas gadiem ilgi dzīvo Latvijā. Viņu vēlme iegūt Latvijas pilsonību ir manāmi palielinājusies.
Autora ziņas
Tuvojoties apkures sezonai, kas šogad iezīmējas ar krasu energotarifu kāpumu, Latvijas augstskolu vadība situāciju vērtēja skarbi: briestošie rēķini var rezultēties ne tikai krasos taupības pasākumos, bet, nespējot apkurināt telpas, arī attālinātās mācībās, kā tas bija divās pandēmijas ziemās. Kāda ir situācija šobrīd?
Sestdien, 17. decembrī, apmeklētājiem atvērts viens no populārākajiem Ziemassvētku tirdziņiem – Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde-pārdošana, ko agrāk sauca par “Jarmarku”, bet tagad nosaukums ir “JAUNmarka”. Divus gadus tā nenotika pandēmijas dēļ, bet šogad pulcējusi ap 200 dalībnieku. Pirmajā nedēļā "JAUNmarkas" vieskuratore ir Linda Leen.
Ukrainas kara bēgļiem šogad aktīvi palīgā devušās Latvijas nevalstiskās organizācijas un biedrības, kam jau iepriekš bija uzkrāta pieredze, atbalstot cilvēkus, kas nonākuši grūtībās. Viena no tām – "Mūsu ligzda" Saldus novada Ezerē. Biedrības vadītāja Raina Boguža ir mamma pieciem bērniem un vecmāmiņa pieciem mazbērniem, bet tagad viņas rūpju lokā nonākuši arī ukraiņu bērni Latvijā un pat bērni kara izpostītajā Ukrainā.
Latvijā strādājošais Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls TV "Rain" ("Doždj"), kam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ anulēja apraides atļauju, pamatojot to ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, neizslēdz atgriešanos apraidē Latvijā un patlaban strādā pie pieļauto pārkāpumu novēršanas. Tas izriet no "Doždj" galvenā redaktora Tihona Dzjadko teiktā preses konferencē piektdien, 9. decembrī.
"Tā ir ļoti satraucoša situācija, ka tik īsā laikā vienam medijam var atņemt licenci," to preses konferencē piektdien, 9. decembrī, sacīja Baltijas mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, vērtējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides atļauju Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai televīzijas (TV) programmai "TV Rain" ("Дождь"/"Doždj").
Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ atņēma apraides atļauju Krievijas neatkarīgajam televīzijas kanālam TV "Rain", kas plašāk pazīstams ar nosaukumu "Doždj", Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" sarunājās un centās izzināt "Doždj" galveno redaktoru Tihonu Dzjadko.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sāk iztirzāt sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) – attīstības stratēģiju. Komisijas sēdē deputāti tika iepazīstināti ar Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanās plāniem. Tēma nav atraujama no jautājuma, kas ir aktuāls jau tagad, – par šo mediju finansējumu.
Pirmdienas vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savas valsts prestižāko mediju – Albēra Londra – balvu saņēma Francijas žurnālisti. Kāpēc Londra balvu šogad pasniedz Latvijā, ko Francijā domā par mūsu valsti, – to pirms apbalvošanas ceremonijas Latvijas Radio stāstīja balvas žūrijas priekšsēdētājs, bijušais žurnālists Ervē Brusini.
Šovakar Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apbalvos pagājušā gada veiksmīgākos Francijas žurnālistus trīs kategorijās: drukātie mediji, audiovizuālie mediji un dokumentālās grāmatas. 1933. gadā dibināto Albēra Londra (Albert Londres) balvu ik pa laikam pasniedz ārpus Francijas – valstīs, kas izpelnījušās ievērību ģeopolitiskās situācijas vai svarīgu notikumu dēļ.
Nākamgad mazākumtautību skolās 1., 4. un 7. klases skolēni pāries uz programmu, ko apgūst parastajās skolās. Tādējādi 4. klases skolēniem būs jāsāk apgūt otrā svešvaloda, kas iepriekš mazākumtautību skolās nebija. Bērni kā otro svešvalodu pašlaik varēs apgūt arī krievu valodu, un skolotāji varēs pielāgot mācības skolēnu valodas prasmes līmenim, mācot valodu paaugstinātā līmenī, ja tā ir dzimtā.
Latvijā šogad 139 skolotāji sodīti par latviešu valodas neprašanu, informēja Valsts valodas centrā. Tēmu īpaši aktualizēja tas, ka Latvijā sākta pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Sestā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga amatu atstāja jau pirms 15 gadiem, taču svarīgos brīžos ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā arvien vēl liela vērtība ir viņas viedoklim. Kā pirms valsts svētkiem un 1. decembrī gaidāmās 85. jubilejas klājas eksprezidentei, uz Īvandi pie Kuldīgas raudzīt devās Latvijas Radio korespondente Ieva Puķe.
"Kārkli pelēkie zied", "Es visu atceros, Ričard!" ("Akmens un šķembas"), "Četri balti krekli" ("Elpojiet dziļi"), "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Tauriņdeja", "Mans draugs – nenopietns cilvēks", "Dāvanas pa telefonu", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Akmeņainais ceļš", "Carmen Horrendum" – tieši ar Mika Zvirbuļa kameras redzējumu šajās un virknē citu filmu daudziem no mums asociējas Latvijas kino tēls.
Novembrī un decembrī 30. jubileju svin vecākais Rīgas mazais kinoteātris "K.Suns", kuru tikpat ilgu laiku vada Aīda un Juris Zviedri. "Ar sākotnējo repertuāra izvēli esam pieradinājuši skatītāju, ka tie, kas grib redzēt Holivudas grāvējfilmas, vienkārši pie mums nenāk. Tiešām reizēm ir bijis, kad liekas: nu labi, paņemsim kārtīgu bojeviku un drusku papelnīsim naudu. Bet mūsu skatītājs uz bojevikiem nenāk!" smej kinoteātra izveidotāji.
Sācies 2011. gadā kā teātra festivāla "Homo Novus" mājvieta, 10 gados Kaņepes Kultūras centrs (KKC) ieguva svarīgu vietu Rīgas laikmetīgās kultūras ainavā. Šeit piedzima "Kino Bize" un tika izsapņots festivāls "Komēta", līdz pandēmijai ik dienu viesus gaidīja koncerti, diskusijas un sabiedriskas akcijas. Oktobra beigās, slēdzot KKC pagaidu mītni, bāru "Diagonāle", un nespējot atsākt darbību savās telpās, sociālos tīklus saviļņoja jautājums: vai tās ir daudzu mīlētās iestādes beigas?
Arheoloģiskās izpētes laikā topošās Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietas, Mārstaļu ielā 6, iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā tika atklātas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem – 12. līdz 14. gadsimtu, proti, gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Ugunsnelaimēs Zaubes un Rēzeknes novada bēgļu mītnēs policija saistību nesaskata. Kādi ir policijas secinājumi un vietējo cilvēku komentāri?