Ogrē grib būvēt 1,7 miljonus eiro vērtu bērnu rotaļu laukumu ar stilizētu koka pili

Kamēr Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība patlaban cenšas pārvarēt finanšu krīzi un aizlāpīt budžeta robu gandrīz četru miljonu eiro apmērā, tikmēr cita pašvaldība tuvāk Rīgai, Ogres novadā, atspērusies izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu par nepilniem diviem miljoniem eiro, ņemot tam aizņēmumu Valsts kasē. Taču finanšu riski nav vienīgie, ar ko bērnu laukuma sakarā varētu saskarties pašvaldība.

Ogrē grib būvēt 1,7 miljonus eiro vērtu bērnu rotaļu laukumu ar stilizētu koka pili
00:00 / 04:53
Lejuplādēt

Aiz Ogres Kultūras centra ir liels, ar zāli noaudzis laukums, kam blakus slejas dzīvojamās mājas un spēļu zāle "Fēnikss". Ja viss notiks, kā paredzēts, nākamvasar šeit taps visai neparasta bērnu rotaļu vieta, kas pašvaldības dokumentos saukta par aktīvās atpūtas laukumu.

"Laukuma vidū ir stilizēta koka pils ar dažādiem kāpelēšanas un balansēšanas elementiem, ar trošu tiltiņu, ar slīdkalniņiem. Apkārt ir plānota koka aizsargsiena ar aizsargtorņiem. Plānots, ka tajā ir informācija par Latvijas pilskalniem, virsaišiem, sevišķi ar uzsvaru uz Ogres novadu," par ieceri stāstīja Ogres pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska.

Vizuālo risinājumu esot radījusi biedrība "Latviešu karavīrs", kuras piedāvājums atzīts par izdevīgāko cenu aptaujā un kas jau veikusi Tērvetes pilskalna rekonstrukciju.

Sākotnēji šo rotaļlaukumu paredzēts būvēt Zilajos kalnos pie Ogres ar "Latvijas valsts mežu" sponsorējumu koka konstrukcijām, taču to neizdevies iegūt, bet ideju par laukumu pašvaldība neatmeta. Lai gan pilsētā jau ir divi publiskie rotaļu laukumi, demogrāfiskās tendences norādījušas uz vēl viena vajadzību, un vispieejamākais visiem mazuļiem tas būtu Ogres centrā, skaidroja pašvaldības pārstāve.

Pirms nedēļas noslēgusies arī sabiedriskā apspriešana, kurā aizpildītas 578 anketas. 86% iedzīvotāju atbalstījuši ideju un snieguši dažādus priekšlikumus, piemēram, par tualetes iebūvēšanu koka konstrukcijā. Ogres dome šo projektu izvirzījusi par prioritāti un gatavo iepirkumu būvniekiem. Cik tas maksās?

"Mūsu būvinženieri un biedrība ir izstrādājusi aplēses, ar PVN tas varētu būt 1,7 miljoni, aizņēmums uz šo gadu ir 15%, pēc Finanšu ministrijas vadlīnijām risks sākas, ja ir 20%," klāstīja pašvaldības pārstāve.

Rotaļu laukuma izmaksas gan sabiedriskajā apspriešanā netika norādītas, uzsvēra ogrēnietis, neatkarīgais žurnālists Māris Rožāns, kas neesot oponents pašam rotaļlaukumam, bet gan veidam, kādā tas tiek iekārtots.

"Nedaudz uztrauc tas, ka tas notiek tagad, kad aizņēmumi Valsts kasē ir kļuvuši dārgāki, un ka tik lielai pašvaldībai kā Ogres novads nauda rotaļlaukuma izveidei ir jāaizņemas. Bija iedzīvotāju aptauja, bet mums vienmēr ir kā Padomju Savienībā, piedāvā tikai vienu variantu," teica Rožāns.

Viņš objekta prezentācijā domes deputātiem pamanījis vēl kādu niansi.

Tā teritorijā paredzēts šaha laukums ar figūrām, kam par paraugu ņemta mēra Egila Helmaņa fotogrāfija, kas aplūkojama arī viņa "Facebook" profilā.

"Ja deputātiem rādīja, kādas būs tās šaha figūras, tad iedzīvotāju aptaujā tās fotogrāfijas bija noņemtas nost, bet, kā tagad izrādās, tās šaha figūras būs tieši tādas. Un cilvēki jau arī nav muļķi, viņi pazīst mākslu un zina, ka tās ir tieši tās pašas figūras, kuras domes priekšsēdētājs Helmanis pagājušā gada decembrī nofotografēja, slepus viesojoties pie Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautā Pjotra Avena Klauģu muižā," teica Rožāns.

Vai arī šo ieceri paredzēts realizēt? Latvijas Radio jautāja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājai Romanovskai:

"Saņēmām ne vienu vien priekšlikumu no biedrības "Latviešu karavīrs". Tur bija gan koka skulptūras priekšlikumi, gan 20.–30. gadu porcelānu izstrādājumu priekšlikumi, gan no antikvariāta materiāliem un interneta vietnēm. Pievilcīgākais izpildījumā arī bija šis prezentētais materiāls, kā saprotu, Romana Sutas darbi." 

Pagājušā gadsimta 40. gados Kuzņecova fabrikā tapušajam šaha komplektam "Senlatvieši", kas redzams minētajā fotogrāfijā, gan autore varētu būt māksliniece Mirdza Januža, vēlāk – Jurča, kas līdzīgā tehnikā strādāja kopā ar Augusti Siliņu, taču par autortiesībām pašvaldība pagaidām nebija interesējusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti