ĪSUMĀ:
- No 2024. gada 1. janvāra Latvijā būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana.
- Šobrīd šķirot var brīvprātīgi, tomēr pagaidām to dara samērā maz.
- Pārmaiņas neskars mājsaimniecības, kuras atkritumus šķiro savās kompostu kaudzēs.
- Organisko atkritumu šķirošana notiks brūnos konteineros.
- To izvietošanu jau tagad var pieprasīt vietnē navkurmest.lv.
- Tiesa gan, šogad daži iedzīvotāji Rīgā savam apsaimniekotājam lūguši aizvākt brūno konteineri.
- Apsaimniekotājs: iedzīvotāji neredz šķirošanas izdevīgumu.
- "Getliņi EKO" izceļ šķirošanas ieguvumu – no šiem atkritumiem iegūstama elektrība un nevairojas atkritumu kalni poligonā.
Avota akcentēja, ka patiesībā nekas būtiski nemainīsies, jo arī tagad šķirojam atkritumus, piemēram, stiklu, metālu, papīru un plastmasu. Nākamgad šiem atkritumu veidiem piepulcēsies arī bioloģiskie atkritumi, kas rodas, piemēram, pēc ēdiena gatavošanas, darbošanās dārzā vai beidzoties ēdiena derīguma termiņam.
Avota arī norādīja, ka pārtikas atkritumu šķirošana vajadzīga, lai mēs neveicinātu to, ka atkritumu pārstrādes poligonos arvien straujāk aug atkritumu kalni. Vaicāta, vai ir padomāts par to, ka šie atkritumi ap konteineru varētu radīt nepatīkamas smakas, speciāliste uzsvēra – paredzēts, ka atkritumu apsaimniekotājs tos izvedīs biežāk nekā stiklu vai papīru.
Savukārt uz iebildi, ka līdz ar šo atkritumu šķirošanu varētu vairoties plastmasas maisiņi, kuros iedzīvotāji uzkrās brūnajā konteinerā liekamo, Avota ieteica atgriezties pie sentēvu metodes, paredzot bioloģiskajiem atkritumiem nelielu trauku vai spainīti, ko pēc tam nogādāt atpakaļ mājās, izskalot un lietot atkal.
Tomēr ne visiem ir tik lielas virtuves, lai tur izvietotu vēl vienu konteineri. "Getliņi EKO" pārstāve to komentēja šādi: "Varētu būt, ka tas rada papildu neērtības, es pilnīgi piekrītu, bet droši vien cilvēkiem arī nav jaunums, ka atkritumu daudzums pasaulē pieaug, un šie noteikumi tiek radīti, nevis lai mūs apgrūtinātu, bet lai taupītu vietu atkritumu poligonos."
Tāpat viņa piebilda, ka bioloģiskie atkritumi vēl izceļami ar to, ka tie poligonā ražo gāzi, ko savācot, iegūstama elektrība.
"Getliņu" pārstāve par elektrības iegūšanas procesu skaidroja: "Atved atkritumus, ieliek tādos tuneļos – vienā tunelī var ievietot 500 tonnas. Kad tunelis ir pilns, aiztaisa ciet metāla vārtus, hermētiski noslēdz un tur notiek process – atkritumus laista ar īpašu šķidrumu perkolātu – tā noārdās organiskās vielas, kurās ir metāna gāze. Tad šo šķidrumu pārsūknē uz cilindriem, kur atdala gāzi, kuru aizsūta uz energobloku."
Brīvprātīgi šķiro samērā maz
Bioloģisko atkritumu kaudze poligonā "Getliņi EKO" patlaban izmērā ir krietni mazāka par citiem sadzīves atkritumu kalniem, jo bioloģisko atkritumu šķirošana aizvien ir brīvprātīga izvēle. Bet no nākamā gada – pienākums. Bioloģiskos atkritumus no citiem pašlaik nošķir tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, liecina "Getliņi EKO" un tirgus izpētes kompānijas "Norstat" veiktais pētījums.
"Getliņi eko" projektu vadītāja vides izglītības jomā Latvijas Televīzijai skaidroja – no nākamā gada mūsu iekšpagalmos līdzās zaļajiem, dzeltenajiem un zilajiem konteineriem parādīsies vēl viens – brūns, uz kura rakstīts "Bioloģiskie atkritumi". "Tas ir tas, kas ir jādara vienkārši. Līdzīgi kā mēs sveicināmies vai no rīta tīrām zobus," par šķirošanas ieradumu sacīja Avota.
Latvijas Televīzijas aptaujātie Rīgas daudzdzīvokļu namu iemītnieki labprāt šķirotu šos atkritumus, bet pat blakus pagalmos situācijas ir atšķirīgas – ir nami ar vairākiem konteineriem un turpat blakus nami tikai ar sadzīves atkritumu konteineru.
Gatavojoties pārmaiņām, izveidota īpaša mājas lapa internetā – navkurmest.lv, kur ikviens iedzīvotājs var pieprasīt brūnā konteinera izvietošanu savā adresē.
"Rīgas namu pārvaldniekā" (RNP) gan atzina, ka
šovasar aizvākti ap 40% iepriekš uzstādīto brūno konteineru, jo iedzīvotāji tā lūguši. Tas nozīmē, ka brīvprātīgi aizvien šķiro samērā maz. Un tā neesot laba tendence.
Pie RNP ēkām izvietoti 1000 bioloģisko atkritumu konteineri, bet palikuši tikai 600.
Bioloģisko atkritumu izvešana ir par 20% lētāka nekā parasto, bet arī tā iedzīvotājiem pagaidām neesot gana liela motivācija.
RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš sacīja: "Pirmkārt, viņi neredz to izdevīgumu. Otrs iemesls, – viņi vienkārši nelieto tos konteinerus, konteineri ir pustukši, bet viņus izved pēc tilpuma. (..) Pat izvedot reizi divās nedēļās, tur nekādi nesanāk pilns konteiners. Līdz ar to viņi pārmaksā par to, ko viņi nemaz nedara. Un daudzi nemaz nešķiro. Plus vēl, protams, tās smakas. Ja to tik reti izved, tad attiecīgi tas sāk smakot."
Rēķinoties ar prasībām, Rīgā izstrādāti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, lai brūnos konteinerus nodrošinātu visiem.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece Mairita Lūse ("Progresīvie") norādīja: "Jau tuvākajā laikā šie grozījumi tiks virzīti Mājokļa un vides komitejā un pēc tam arī uz domes sēdi. Šajos grozījumos mēs nosakām, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineri ir obligāti pie mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi. No šiem konteineriem varēs atteikties ar kopības lēmumu vai tad, ja būs redzams, ka šajā mājā nav vietas šādu konteineru izvietošanai."
Vai ir paredzēti arī sodi, ja no 2024.gada arī bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs obligāta katram, bet daudzi cilvēki pagaidām nešķiro arī citus atkritumus? Domniece Lūse atzina: "To mēs vēl neesam plānojuši, pagaidām ejam "burkāna" virzienā."
Tikmēr Getliņos, kas ir lielākais sadzīves atkritumu poligons Baltijas valstīs, vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu, un augstākais kalns Rīgā, ko veido šī izgāztuve, jau sasniedzis 52 metrus virs jūras līmeņa.
Šīs pārmaiņas neskars mājsaimniecības, kas jau tagad bioloģiskos atkritumus izmet savās komposta kaudzēs.
