Sācies kā kamermūzikas koncerts draugiem Latvijas Nacionālās operas solista Armanda Siliņa-Bergmaņa mantotajā īpašumā, "Sansusī" festivāls šajā nedēļas nogalē risinās jau 10. reizi.
Autora ziņas
"Pazudis" – tik īss ir nosaukums rakstnieka Jāņa Joņeva jaunajai grāmatai, kuras vāku rotā trīs kaķu un viens suņa attēls. Apakšvirsraksts – tikpat lakonisks: "Meklējumi un komentāri." Ko gan meklē Joņevs šonedēļ mākslas grāmatu apgādā "Neputns" iznākušajā sacerējumā?
Gandrīz trīs stundas šodien ilga Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēde, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par Latvijas skolu tīkla reformu. IZM pārstāve minēja, ka reformas rezultātā vidējā pedagoga darba samaksa būtu 2500 eiro par vienu slodzi, bet atsevišķi deputāti pauda kritiku, dēvējot reformu par "bēru dienu lauku reģioniem".
Radošs tandēms darbā un dzīvē, fotogrāfu pāris, bet katrs šajā profesijā dara kaut ko pilnīgi citu. Armands Andže fotografē 19. gadsimta tehnoloģijā, uz stikla platēm. Savukārt Līga Vēliņa fotogrāfiju apstrādei izmanto vismodernākās 21. gadsimta metodes, 3D skenēšanu. Ceturtdien, 3. augustā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklās viņu kopizstādi "Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus" un arī Armanda Andžes instalāciju "29 ainavas".
Cēsu pilsētas svētkos publika varēja vērot soļbola paaugdemonstrējumus. Tāds pats kā futbols, tikai – soļos, skriet nedrīkst. Citādi - noteikumi līdzīgi kā "lielajam" futbolam.
Pārsteigums daudziem mākslas cienītājiem – tāds ir Rūsiņš Rozīte, kura gleznu un grafiku izstādi "R² Rūsiņš Rozīte" ciklā "Paaudze" piektdien, 4. augustā, atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. Mākslinieks šādu notikumu piedzīvo 45 gadus pēc priekšlaicīgās nāves 1978. gadā.
Ceturtdien, 3. augustā, Dzintaru koncertzālē – pasaulslavenā čellista Mišas Maiska koncerts ar Normunda Šnē diriģēto kamerorķestri "Sinfonietta Rīga".
Ņujorka, Londona, Parīze, Berlīne, Brisele – visās šajās pilsētās dzīvo mākslinieki no Baltijas valstīm, arī no Latvijas. Igauņu kuratores Merilina Talumā (Merilin Talumaa) un Annika Totsa (Annika Toots) pirms četriem gadiem izlēma veikt pētījumu par Baltijas māksliniekiem emigrācijā. "Tavs laiks ir mans laiks" ("Your Time is My Time"’) – tikko dienasgaismu ieraudzījusi angliski iznākusī grāmata ar šādu nosaukumu. Tur izlasāmi arī Latvijā dzimušo ņujorkiešu Viktora Timofejeva un Ellas Krugļanskajas, un parīzietes Daigas Grantiņas stāsti.
Livonijas ordeņa pilsdrupas, bijušās firsta Līvena muižas siltumnīcas un 260 gadus vecs siera namiņš, kāds Latvijā saglabājies vienīgais – šie apskates objekti Smiltenes viesiem bija mazāk zināmi tāpēc vien, ka ilgus gadus gaidījuši sakopšanas darbus. Tagad smiltenieši pie tiem ķērušies. Kā šajā Latvijas pilsētā izdodas noslaucīt putekļus senvēstures objektiem?
Lai gan vasara un tūrisma sezona jau pilnbriedā, šī būs tikai pirmā pilnā darba nedēļa vēsturiskajai Līgatnes pārceltuvei, kas cilvēkus pār Gauju tikai ar straumes spēku ved arī ziemā. Slēgts kopš februāra beigām, prāmis pavasarī neatjaunoja darbību, jo bija sabojāts palos. Vienlaikus pašvaldība domā par tilta būvniecību.
Ar neparastu stāstu galerijā "Look" mākslinieks un scenogrāfs Miķelis Fišers iekārtojis savu jaunāko personālizstādi "Deģeneratīvā distopija. Dambrieža cilts". Izstādes ideja radusies, interesējoties par kargo kultu.
Šoruden Sporta pils teritorija Rīgā jāpamet projektam "Sporta pils dārzi". Tāda bijusi sākotnējā vienošanās ar teritorijas saimniekiem. Rīgas dome vēlas, lai šis projekts turpinās; kā iespējamo teritoriju, uz kurieni mazdārziņi varētu pārcelties, redz Vidzemes tirgu. Tikmēr paši Sporta pils dārznieki lūkojot arī citas iespējas.
Pirms desmit gadiem Talsu novada Dundagā pirmoreiz notika Sklandraušu festivāls, bet sestdien, 22. jūlijā, vietējā pašvaldība organizē jau sesto festivālu.
Jūlija sākumā klusi darbu beidza vēsturiskā Dundagas pienotava Talsu novadā. Pārdzīvojusi Otro pasaules karu, tā nepārdzīvoja pandēmijas un Ukrainas kara nesto inflāciju un piena cenu svārstības, kā arī neizturēja sīvo konkurenci pārtikas tirgū. Par izdzīvošanu cīnās arī citi mazie piena pārstrādes uzņēmumi.
Jauni tūrisma objekti Latvijā neuzrodas tik bieži, turklāt – vesels ciems! Santa Paegle Valmieras novadā piepildījusi sapni par Miniciemu, pati veidojot miniatūras ēku kopijas. Iepriekš Miniciems bija aplūkojams citā vietā – pie daudzdzīvokļu mājas Cempos, taču pagājušajā nedēļā durvis vēra Brenguļu pagasta Jaunvālē, "Paeglīšu" mājā, trīs kilometru attālumā no iepriekšējās vietas.
Pēc Dziesmusvētkiem Latvijā katru nedēļas nogali tiek svinēti kādi pilsētas svētki. Šo nedēļas nogali kā viena no pirmajām svētku pasākumos priecājas Smiltene, tās novada iedzīvotāji un viesi. Tad sekos Valmieras, Cēsu un citu Latvijas pilsētu svētki. Ar ko īpaši Smiltenes svētki, kuru kultūras programmu kūrē režisore Inga Tropa?
Patlaban tūristus gaida ne tikai Rundāles pils rožu dārzs, kur aug 2230 rožu šķirnes. Pilnā plaukumā ir arī pirms diviem gadiem atjaunotā Ķemeru vēsturiskā parka dārzs, kur gandrīz 2000 kvadrātmetru platībā iestādītas 2550 rožu šķirnes.
Dziesmu un deju svētkiem akreditēto 650 žurnālistu vidū 60 ir no ārvalstīm. Austrālijas latviete Brigita Ozoliņš – Tasmānijas Universitātes mācībspēks un Austrālijā labi pazīstama laikmetīgā māksliniece – par mūsu svētkiem veidos publikāciju akadēmiskam interneta žurnālam "The Conversation".
Šobrīd lidot mācās putnu mazuļi, arī cilvēki aktīvi dodas dabā, sastopot nomaldījušos, šķietami slimus vai arī patiešām sasirgušus un ievainotus putnus un dzīvniekus. Vai tos glābt un kā? Ko darīt, lai dzīvnieku rehabilitācijas centru telefoni nebūtu tik pārkarsuši?
Sākot no lauku koru un skolu diriģentiem līdz Dziesmu svētku virsdiriģentiem – muzikālos kolēģus pirmdien, 3. jūlijā, pulksten deviņos Mežaparkā, Sidraba birzs Kokaru zālē pulcēs nebijis notikums Dziesmusvētku vēsturē – koncerts "Diriģents". Tas veltīts svētku tradīcijas simtpiecdesmitgadei, bet koncerta idejas autors ir Ints Teterovskis, jauniešu kora "Balsis" mākslinieciskais vadītājs un viens no Dziesmu svētku virsdiriģentiem.
Pirmdien, 3. jūlijā – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ceturtajā dienā – ļoti plaša norišu programma ar pasaules elpu, godinot mūsu diriģentus, kokļu mūziku, senioru kolektīvus un skatuves deju. Vērmanes dārzā un Esplanādē aizsāksies plaša svētku nedēļas bezmaksas norišu programma, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Sestdien, 1. jūlijā, Dziesmu svētku koru konkursa finālā "Koru kari" noskaidroti labākā kora titula un Lielās balvas ieguvēji. Lielo balvu saņēma koncertorganizācijas "Ave Sol" jauniešu koris "Kamēr..." jaukto koru grupā, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda" sieviešu koru grupā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" vīru koris "Graidi" vīru koru grupā un Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe" senioru koru grupā.
Šonedēļ Siguldā un Līgatnē ar divām izrādēm redzēsim Sanfrancisko Jauno teātri, un arī tā trupa Latvijas skatītājiem vēlas parādīt ko nebijušu. Iestudējums "Ķēves dēls Kurbads" veidots pēc valodnieka Valda Zepa romāna motīviem, pats autors to nodēvējis par pasaku, kas sarakstīta pietātes trūkumā, Lāčplēša un Kurbada teikas savijot ar mūsdienu birokrātijas principiem. Savukārt izrāde "Anšlavs un Veronika" esot mēģinājums reabilitēt mākslinieci Veroniku Janelsiņu. Dzēlīgā rakstura dēļ rakstnieka Anšlava Eglīša sieva trimdas sabiedrībā ieguva iesauku "Lapsene".
Tirgū pēc pirmsjāņu lietiem parādījušās pirmās gailenes, kuras pārdod par ļoti augstu cenu. Pirmie beku novērojumi Latvijā šogad bijuši jau no maija. Bērzu un sviesta bekas fiksētas gan tikai pa retam, un sausuma dēļ tās atrastas visai sažuvušas. Kāds varētu izvērsties šis sēņu gads?
No nesakārtotas tirdzniecības vietas Āgenskalna tirgus, neskatoties uz pandēmijas un kara nestās inflācijas izaicinājumiem, kļuvis par platformu izklaidei, kultūrai un jaunām iniciatīvām. "Mēs pārdefinējām tirgus jēdzienu Rīgā," tā nesen pasaules tirgu konferences dalībniekiem Kanādā vēstīja Latvijas uzņēmums, kas Āgenskalna tirgu nomās 30 gadus.
Tādas pārceltuves, kāda ir Līgatnē, nav nekur Baltijā. Pēc nesenā Dunavas prāmja slēgšanas tā ir arī viena no divām Latvijā palikušajām pārceltuvēm, turklāt pāri Gaujai to nes nevis motors, bet straume, pārcēlājs tikai ar trošu palīdzību piekoriģē pareizo kursu. Vēsturiskais prāmis, kura priekšteci 1947. gadā uzbūvēja Līgatnes papīrfabrika, ir arī ceļotāju iecienīts objekts. Taču šogad sabojāts pavasara plūdos un joprojām nav uzsācis darbu.
Rīga ir visklusākā Eiropas galvaspilsēta, – šādu viedokli pauž Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis uzņēmējs Oskars Ikstens, iebilstot pret ceturtdien, 15. jūnijā, Saeimā skatāmajiem grozījumiem Administratīvo sodu likumā, lai par sabiedriskās kārtības un cilvēku miera traucēšanu, tajā skaitā trokšņošanu, ļautu sodīt ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas.
Šo vasaras sezonu Eiropas un arī Latvijas tūrisma nozare gaida ar lielāku optimismu nekā tas bija pagājušogad – tā pēc šonedēļ Rīgā notikušās Eiropas tūroperatoru asociācijas gada kopsapulces, kurā piedalījās 25 valstu pārstāvji, Latvijas Radio sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava. Kā vienu no pēdējiem veiksmes stāstiem viņa minēja Liepāju, kas sagatavojusi daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu.
Latviešu tautastērpi, kas atceļojuši no Austrālijas, no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, pat no Baškīrijas un Omskas. Bēgļu gaitās izdzīvojuši, ar radošu izdomu veidoti mājas apstākļos, nodoti no paaudzes paaudzē – tādi ir eksponāti, kas apskatāmi muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" izstādē "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", ko 8. jūnijā atklās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un kas iekļauta arī dziesmu un deju svētku programmā.
Sācies ar atteikumu uzņemt domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) iecerēto sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena kolekcijas porcelāna izstādi, pašvaldības konflikts ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju uzņem apgriezienus. Ir atcelta izstāžu programma, muzeja darbinieki, ieskaitot direktori, apsver aiziešanu no darba, tikmēr mērs plāno muzeja reorganizāciju ar uzsvaru uz novadpētniecību.
Izmitināšanas atbalsts no kara bēgošajiem ukraiņiem, kas šobrīd uzturas Latvijā, pagarināts līdz šā gada beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 1. jūnijā, pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
XXVII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos piedalīsies 457 kori, 46 no tiem – no diasporas. Bet viens no koriem ir īpašs – viņi smejoties paši sevi sauc par integrācijas komandu, jo tai pievienojas latvieši no visas zemeslodes, kas pārcēlušies uz dzīvi vecāku dzimtenē vai arī ieradušies šeit uz kādu brīdi. "Mārtiņkori" Minsterē, vēl laikā, kad Latvija bija okupēta, dibināja skolotājs Mārtiņš Zandbergs. Viņu pazīstam arī kā latviešu dziesmu apkopotāju "Mārtiņa dziesmu grāmatā".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
