Kamēr vidusskolēni šonedēļ bauda brīvlaiku, daļa viņu vienaudžu mācību pauzi izmanto aktivitātēm, kas varētu būt noderīgas nākotnē, piemēram, nometnē "Young Media Sharks" jeb "Jaunās mediju haizivis", kas no otrdienas līdz sestdienai risinās Ogres pusē. Šīs nometnes konceptu pārņēmusi arī Somija.
Autora ziņas
Arheoloģiskās izpētes laikā topošās Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietas, Mārstaļu ielā 6, iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā tika atklātas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem – 12. līdz 14. gadsimtu, proti, gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Ugunsnelaimēs Zaubes un Rēzeknes novada bēgļu mītnēs policija saistību nesaskata. Kādi ir policijas secinājumi un vietējo cilvēku komentāri?
Latgalē tapusi jauna sociālā reklāma "Ierobežo invazīvās sugas!", ko internetā izplata Dabas aizsardzības pārvalde. Reklāmas autore – "Latgolys entuziastu grupa BIĻDIS" – patlaban veido arī mācību filmu par pilsētas meitenēm, kas ierodas ciemos pie vecvecākiem laukos un pamana dominējošus, mūsu dabai netipiskus augus. Latgales noskaņas reklāmas un filmas pasūtītāji cer izmantot, lai piesaistītu auditoriju visā Latvijā. Nākamgad tiks sperti pirmie soļi piecu invazīvo sugu – Kanādas zeltgalvītes, puķu spriganes, vārpainās korintes, ošlapu kļavas un krokainās rozes – iznīdēšanai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pirms galīgā lasījuma tomēr neizdevās apstiprināt izmaiņas Izglītības likumā, nosakot mēnesi ilgu mājmācību skolēniem, kuri atkārtoti bijuši vardarbīgi pret citiem bērniem vai pret pedagogiem. Šis solis, ko jau pavasarī ierosināja Izglītības vadītāju asociācija un nozares arodbiedrība, pēc emocionālām diskusijām un pat pēc Valsts prezidenta iesaistīšanās tomēr netika sperts.
Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde pēc divu nedēļu meklēšanas ir noskaidrojusi cilvēku, kurš ilgāku laiku automašīnā dzenāja pa meža ceļu lāci, starmešu gaismā filmējot dzīvnieka mēģinājumus aizbēgt. Skriešana mašīnai pa priekšu ir raksturīga visiem dzīvniekiem, jo viņi baidās no gaismas apspīdētās zonas skriet tumsā, Latvijas Radio pastāstīja lāču pētnieks Jānis Ozoliņš.
Naktī no ceturtdienas uz piektdienu viesu mājā “Villa Roza” 11 kilometrus no Rēzeknes, notikusi divu automašīnu dedzināšana – 2007. gada žigulis, kas piederēja ukraiņu bēgļu Rosčupkinu ģimenei, sadedzis pilnībā, bet viesu mājas saimnieka 2008. gada “Ford” automašīnas ugunsgrēku izdevies laicīgi apdzēst.
Septembris un oktobris skursteņslauķiem ierasti ir smagākais darba cēliens. Taču šogad paralēli rutīnas dūmeņu tīrīšanai, par ko daudzi klienti atceras novēloti, meistari saņēmuši uzaicinājumus apsekot dūmvadus gadiem nelietotām krāsnīm un pat taupības krāsniņām, ko cilvēki uzstāda, lai mīkstinātu enerģētikas krīzes radītās finansiālās sekas.
Šobrīd Latvijā skolā un pirmsskolā mācās 4363 ukraiņu skolēni, vairāk nekā puse – latviešu valodas programmā no 1. līdz 12. klasei. Taču lielākā daļa joprojām turpina attālināti apgūt arī zinības savā skolā Ukrainā – ar cerību drīz vien atgriezties mājās. Skola Ukrainā, latviešu skola vai abas? Tā ir šī mācību gada dilemma ukraiņu bēgļu bērniem Latvijā.
Nākamceturtdien Saeima galīgajā lasījumā paredzējusi pieņemt izmaiņas Izglītības un Vispārējās izglītības likumos, lai pārietu uz mācībām valsts valodā pirmsskolā un pamatskolā, sākot jau no nākamā mācību gada. Vai skolotāji un ģimenes šim ilgi apsvērtajam solim ir gatavi? Daugavgrīvā to gaida ar piesardzīgu optimismu.
Krievijas līdera Vladimira Putina paziņojums par valsts iedzīvotāju daļēju mobilizāciju cīņai pret "kolektīvajiem Rietumiem" ir radījis trauksmi arī Latvijā mītošo Krievijas pilsoņu vidū, no kuriem daudzi ir režīma opozicionāri. Viņiem agresorvalstī palikuši radi, draugi un skolasbiedri, kuri tagad ar varu tiks spiesti doties karot Ukrainā.
Šoreiz streika nebūs. Aptuveni 24 000 izglītības darbinieki, kas gribēja protestēt, 19. septembrī tomēr dosies strādāt. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir notikuši trīs pedagogu masveida streiki. Galvenā prasība katru reizi tā pati: gribam lielākas algas! Latvijas Radio piedāvā ieskatu Latvijas izglītības nozares streiku vēsturē.
Universitāšu studentiem divas pandēmijas ziemas nācās mācīties attālināti, bet šoruden viņi atgriežas auditorijās. Negaidīti daudziem ir jaunumi, ka šajā mācību gadā atkal vajadzēs lekcijas klausīties datora ekrānā. Šoreiz gan vainīga ir energoresursu krīze, ko izraisījis karš Ukrainā. Vairāku Latvijas augstskolu vadība jau paziņojusi – briestošie rēķini par elektrību un apkuri ziemā tām nebūs paceļami.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) telpās pirmdien vakarā plānošanas sapulcē detalizētāk izstrādās scenāriju streikam, kurā pedagogi sola iziet jau pēc nedēļas. Pagājušās nedēļas sākumā ar neveiksmi beidzās arodbiedrības un izglītības un zinātnes ministres sarunas, jo Anita Muižniece ("Konservatīvie") nevarēja pozitīvi atbildēt uz pedagogu galveno prasību – ka 139 miljoni eiro algu pieaugumam jāatvēl līdzekļi jau 2023. gada budžetā.
Pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā trešdien netika rasts kompromiss starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks, skaidroja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.