ĪSUMĀ:
- ANO eksperti: Ir liecības par Izraēlas karavīru noziegumiem palestīniešu protestu laikā 2018. gadā.
- Komisijai aizdomas, ka Izraēlas karavīri apzināti šāvuši uz miermīlīgiem cilvēkiem.
- Komisija: Lai arī brīžiem demonstrācijas pārauga vardarbībā, tās nevarēja uzskatīt par kauju vai militāru kampaņu.
- Izraēlas ārlietu ministrs: ANO ziņojums ir „naidīgs, maldinošs un neobjektīvs”.
- Izraēlas ārlietu ministrs: Atbildība par notikuši jāuzņemas kustībai „Hamas”.
- "Hamas” pēc ANO paziņojuma aicināja Izraēlu uzņemties atbildību par savu rīcību,
ANO ekspertu komanda uzskata, ka šeit iespējams runāt par apsūdzībām kara noziegumos vai noziegumos pret cilvēci. Tikmēr Izraēla noraidījusi pārmetumus, karavīru rīcību nosaucot par pašaizsardzību, bet nemieros vainojot kustību „Hamas”.
Izmeklēšanas komisija, kuru izveidoja ANO Cilvēktiesību padome, pētīja iespējamos Izraēlas karavīru pārkāpumus laikā posmā no 2018. gada 30. marta līdz 31. decembrim. Pētījumā intervēti vairāk nekā 300 cietušie, pētīti citi avoti, pārskatot arī vairāk nekā 8000 dokumentu.
Saskaņā ar ANO izmeklēšanas komisijas vadītāja Santjago Kantona sacīto, ir pierādījumi par Izraēlas armijas karavīru apzinātiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri noveduši pie 189 cilvēku nāves, bet vairāk nekā 9000 tika ievainoti.
Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka nedēļu pēc nedēļas Izraēlas drošības spēki raidīja šāvienus uz tūkstošiem neapbruņoto protestētāju Gazas joslā uz robežas ar Izraēlu.
Pēc viņa teiktā, šauts arī uz žurnālistiem, ārstiem un bērniem par spīti tam, ka šīs personas varēja atpazīt un nodalīt no pārējā pūļa. Līdz ar to izmeklēšanas komisijai ir pamatotas aizdomas, ka Izraēlas karavīri apzināti šāvuši uz cilvēkiem, kuri bijuši miermīlīgi un nav radījuši apdraudējumu.
Tāpat ANO izmeklēšanas komandas paziņojumā noraidīti Izraēlas pārmetumi, ka protesti rīkoti, lai slēptu teroristiskas darbības, tādējādi norādot uz demonstrāciju civilo raksturu.
Komisija uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka brīžiem demonstrācijas pārauga vardarbībā, tās nevarēja uzskatīt par kauju vai militāru kampaņu.
Ziņojumā arī norādīts, ka Izraēlas varasiestādes nav atbildējušas uz atkārtotiem komisijas aicinājumiem sniegt informāciju un pieeju Izraēlai vai okupētajai palestīniešu teritorijai.
Izraēlas ārlietu ministrs Israēls Kacs ANO izmeklēšanas ziņojumu uzskata par „naidīgu, maldinošu un neobjektīvu”. Viņš noliedza, ka Izraēlas armija būtu vainojama noziegumos pret cilvēci.
Kacs arī piebilda, ka neviens nevar Izraēlai aizliegt tiesības uz pašaizsardzību, kā arī savu iedzīvotāju un robežas aizsargāšanu pret vardarbīgiem uzbrukumiem.
Tāpat Izraēlas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka atbildība par sievietēm, bērniem un citām personām, kuras bija nemiera laika uz robežas, ir jāuzņemas kustībai „Hamas”.
Šajā punktā arī komisija atzina, ka atsevišķās epizodēs bija novērota šīs kustības kaujinieku klātbūtne, piemēram, laikā, kad demonstrācijas dalībnieki izmantoja pūķus un gaisa balonus ar degošiem priekšmetiem, kas nodarīja postījumus Izraēlas dienvidu daļā.
Kustība „Hamas” pēc ANO paziņojuma aicināja Izraēlu uzņemties atbildību par savu rīcību 2018. gada nemieros pie robežas ar Gazas joslu.
KONTEKSTS:
Kopš 2000. gada notikuši jau trīs kari starp Izraēlu un Gazas joslas palestīniešiem, un patlaban pastāv reāla ceturtā militārā konflikta iespēja.
Kopš 2006. gada, kad palestīniešu vēlēšanās uzvarēja un varu pār Gazas joslu pārņēma radikālā “Hamas” organizācija, kas neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu, attiecības ar Izraēlu ir ļoti saasinātas. Lai izvairītos no militāristu uzbrukumiem, Izraēla kopā ar Ēģipti īsteno Gazas blokādi. Izraēla un “Hamas” kaujinieki piedzīvojuši karu jau trīs reizes, un raķešu apšaudes notiek diezgan regulāri.
2018. gada nogalē ar jaunu sparu atsākusies vardarbība starp Izraēlu un palestīniešiem, vairāki cilvēki gājuši bojā, vairāki desmiti cilvēku tikuši ievainoti.
