Saskaņā ar laikraksta „Financial Times” rīcībā esošo informāciju Eiropas Komisija gatavojas jaunnedēļ apstiprināt melno sarakstu ar vairākām Persijas līča un citām pasaules valstīm, kuras tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Starp bloka valstīm, kuras pauda bažas par atsevišķu valstu iekļaušanu melnajā sarakstā, ir Lielbritānija, Francija, Vācija, Spānija, Itālija, Beļģija un Grieķija. Tās pārmet Eiropas Komisijai, ka tā ir ieņēmusi daudz stingrāku nostāju naudas atmazgāšanas jautājumā nekā citas šīs jomas atbildīgās organizācijas, kuras darbojas starptautiski.
Tomēr Eiropas Savienības diplomāti Briselē vērš uzmanību uz to, ka bloka dalībvalstīm bija daudz laika, lai reaģētu uz šo melno sarakstu, taču tās ir pamodušās pēdējā brīdī, un iemesls tam esot tikai viens – tā ir Saūda Arābija. Vērā jāņem, ka Eiropas Savienības atbildīgo iestāžu lēmumu nav spējusi mainīt ne pati Saūda Arābija, ne tās sabiedrotā ASV.
Par vienu no iemesliem laikraksts „Financial Times” min Saūda Arābijas žurnālista Džamala Hašogi slepkavību pērn Turcijā. 2018. gada oktobrī Hašogi bija ieradies Saūda Arābijas konsulātā Stambulā saņemt dokumentus laulībām ar Turcijas pilsoni, taču, izceļoties dūru cīņām, zaudēja dzīvību.
Kā nedēļas sākumā apliecināja ANO īpašā ziņotāja Agnese Kalamāra, kas izmeklēja žurnālista slepkavību, noziegumā iesaistītas Saūda Arābijas amatpersonas. Līdz šim Rijāda ir atzinusi, ka Hašogi slepkavība ir pastrādāta ar iepriekšēju nodomu, taču noliegusi, ka žurnālista nāvē būtu iesaistīts kroņprincis Mohammeds bin Salmans. Jāņem vērā, ka Hašogi bija kroņprinča kritiķis.
Arī Turcija kritizējusi Saūda Arābiju, uzskatot, ka tā varēja ciešāk sadarboties Hašogi slepkavības izmeklēšanā. Ankara bija arī starp tām valstīm, kura aicināja veikt starptautisku izmeklēšanu.
Uz lēmuma politisko dabu norādījusi arī Lielbritānija, uzskatot, ka nepieciešams vairāk laika diskusijām par sarakstu ar iespējamām naudas atmazgātājvalstīm un tām, par kurām pastāv aizdomas par terorisma finansēšanu.
Kad šo sarakstu apstiprinās Eiropas Komisijas amatpersonas, to tālāk nodos skatīšanai Eiropas Parlamentā. Saskaņā ar Briselē esošo diplomātu teikto, maz ticams, ka deputāti noraidīs “melno sarakstu” ar valstīm, kuras, iespējams, atmazgā naudu vai finansē terorismu.
