ĪSUMĀ:
- Prezidents Maduro vada valsti no 2013. gada, atkal apstiprināts amatā janvārī.
- Šajā laikā Venecuēla piedzīvojusi ekonomisko krīzi, valsti pametuši 10% cilvēku.
- Pret Maduro notiek protesti, viņš saglabā varu, balstoties uz armijas atbalstu.
- Nacionālās asamblejas spīkers Gvaido pasludinājis sevi par pagaidu prezidentu.
- Gvaido solījis vadīt pagaidu valdību, sarīkot brīvas vēlēšanas.
- Atbalstu Gvaido paudis arī ASV prezidents Donalds Tramps.
- Gvaido kā jauno līderi atzinušas arī vairākas Dienvidamerikas valstis.
- Eiropas Savienība pieprasījusi sarīkot Venecuēlā jaunas vēlēšanas.
- Maduro apsūdz opozīciju ASV atbalstītā valsts apvērsuma rīkošanā un sarauj attiecības ar ASV.
- ASV neatsauks savus diplomātus no Venecuēlas.
- Komentētāji: Iznākums būs atkarīgs no tā, kuru atbalstīs Venecuēlas armija.
Vēl šī mēneša sākumā Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro atkārtoti tika apstiprināts amatā, kuru viņš ieņem kopš 2013. gada. Šajā laikā valsts par spīti pasaulē lielākajām naftas rezervēm ir piedzīvojusi strauju ekonomisko lejupslīdi, hiperinflāciju, kas sasniedz aptuveni 2 miljonus procentu gadā, kā arī pārtikas un medikamentu trūkumu.
Bēgot no nabadzības un arī pieaugošās varas iestāžu vēršanās pret disidentiem, valsti ir pametuši vairāk nekā 3 miljoni cilvēku jeb aptuveni desmitā daļa Venecuēlas iedzīvotāju.
Jau kopš pagājušā gada maijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Maduro un kuras starptautiski tiek atzītas par nelikumīgām, Venecuēlā ar zināmu regularitāti ir notikušas plašas protesta akcijas pret valstī pastāvošo politisko sistēmu. Taču līdz šim prezidentam savas pozīcijas ir izdevies nosargāt, galvenokārt balstoties uz drošības spēku un armijas atbalstu.
Taču trešdien, 23. janvārī, Venecuēlā noticis pat daudziem politikas vērotājiem negaidīts pavērsiens. Vien pirms trim nedēļām amatā apstiprinātais Nacionālās asamblejas spīkers Huans Gvaido apsūdzējis prezidentu Maduro varas ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī pasludinājis sevi par pagaidu Venecuēlas prezidentu.
“Šodien, 2019. gada 23. janvārī, visuvarenā Dieva, Venecuēlas un savu Nacionālās asamblejas kolēģu priekšā es zvēru formāli pārņemt Venecuēlas prezidenta pienākumus,” paziņoja Gvaido.
Uzrunājot savus atbalstītājus, Huans Gvaido solījis vadīt pagaidu valdību, sarīkot brīvas vēlēšanas, kā arī turpināt protestus līdz brīdim, kamēr Venecuēla netiks atbrīvota.
Amata pārņemšanu viņš pamato ar pantu valsts konstitūcijā, kas ļauj parlamenta priekšsēdim ieņemt pagaidu valsts vadītāja lomu, ja valstij nav prezidenta. Gvaido uzskata, ka Maduro nav prezidents, jo pērnā gada vēlēšanas viņš neuzskata par leģitīmām.
“Mēs neprasām armijai sarīkot apvērsumu. Tieši pretēji – prasām, lai nešaujat uz mums, bet aizsargājat mūs un tautas tiesības tikt sadzirdētai,” uzsvēra Gvaido.
Tūlīt pēc šī paziņojuma atbalstu Gvaido paudis arī ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš paziņojis, ka militāru darbību pret Maduro režīmu nebūšot, bet uz galda paliek visas iespējas. Sekojot ASV piemēram, Gvaido kā Venecuēlas jauno līderi atzinušas arī vairākas Dienvidamerikas valstis, ieskaitot Brazīliju, Kolumbiju un Peru. Atbalstu izteikusi arī Kanāda. Savukārt Eiropas Savienība pieprasījusi sarīkot Venecuēlā jaunas vēlēšanas.
Šāda Venecuēlas parlamenta spīkera rīcība, kā arī ASV prezidenta paziņojumi, protams, ir izsaukuši pamatīgu kritiku no Nikolasa Maduro puses. Opozīcijas līderus viņš apsūdzējis valsts apvērsuma rīkošanā, apsūdzot arī Savienotās Valstis šo procesu atbalstīšanā un mēģinājumos pārvaldīt viņa valsti no ārpuses.
“ASV imperiālistiskā valdība vada operāciju, lai ar apvērsuma palīdzību Venecuēlai uzspiestu valdību, kas atbilst viņu interesēm. Viņi cenšas amatā iecelt jaunu prezidentu ar nekonstitucionāliem līdzekļiem. Prasu visiem – kas ir Venecuēlas prezidents? Vai jebkurš var sevi par to pasludināt vai tomēr tikai tas, kuru ievēlēja tauta?” pauda Maduro.
Maduro paziņojis par diplomātisko un politisko attiecību saraušanu ar Vašingtonu, pieprasot amerikāņu diplomātiem 72 stundu laikā pamest valsti. Uz to ASV gan norādījušas, ka Maduro nav likumīgu tiesību izdot šādu rīkojumus, tāpēc diplomāti no valsts neaizbrauks. Arī citu valstu diplomātiem ieteikts Maduro rīkojumiem nepakļauties.
Vairums politikas komentētāju norādīja, ka pēdējo dienu notikumi Venecuēlā ir ieveduši valsti neskaidrības pilnā joslā. Jaunākajās protesta akcijās jau ir nogalināti aptuveni 15 cilvēki, un turpmākā notikumu attīstība var būt atkarīga no tā, kurai pusei savu atbalstu izlems sniegt armija.
Valsts aizsardzības ministrs jau izteicis atbalstu Nikolasam Maduro, taču, kā ziņo „The Washington post”, atsaucoties uz izlūkošanas datiem, vēl pavisam nesen ministrs esot ieteicis pašam no amata atkāpties.
Lai arī tiek uzskatīts, ka Huans Gvaido varētu mobilizēt valstij tik nepieciešamo ārvalstu finansējumu un humāno palīdzību, viņam var rasties grūtības to nogādāt līdz valsts iedzīvotājiem tāpēc, ka visas varas institūcijas joprojām kontrolē Maduro lojāli cilvēki.
Tieši šī iemesla dēļ arī netiek izslēgta iespēja, ka pašu Huanu Gvaido var piemeklēt tāds pats liktenis, kā virkni citu opozīcijas līderu, kuri pašlaik atrodas ieslodzījumā vai mājas arestā.
KONTEKSTS:
Venecuēlas opozīcijas kontrolētā parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido 23.janvārī pasludinājis sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nācis klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgājuši simtiem tūkstošiem cilvēku, kas pieprasa prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos.
Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā trešdien jau pēc Gvaido paziņojuma izraisījās policijas un opozīcijas protestētāju sadursmes. Policijas specvienības pret protestētājiem raidīja asaru gāzes šāviņus un gumijas lodes. Sadursmes izraisījās, kad Nacionālā gvarde Karakasas priekšpilsētā mēģināja atbrīvot ceļu, ko bija nobloķējuši vairāki desmiti protestētāju.
