Tieši pirms diviem gadiem no Krievijas uz Latviju atbēga ziņu portāla "Meduza" vadītāja Gaļina Timčenko ar savu žurnālistu komandu. Bēga nevis tāpēc, lai labāk nopelnītu, bet gan tāpēc, lai varētu pilnvērtīgi turpināt savu darbu, kas Krievijā ar tās pašreizējo līderi Vladimiru Putinu vairs nebija iespējams.
Piekauta grūtniece iet uz veikalu, iet uz pastu, uz bibliotēku, uz vietējām humpalām, iet uz aptieku, un visi redz, ka ar viņu nav labi. Redz arī vietējās sievietes, kas vismaz varētu iedomāties, kā tas ir, esot stāvoklī, tikt sistai un pazemotai.
Kas ir tas Eiropas gals, Eiropas mijkrēslis, ar ko tā savos drūmajos izteikumos intervijā raidījumā “Viens pret vienu” Latvijas sabiedrību biedēja režisors Alvis Hermanis?
Ir vai nav arābu bēgļi slinki? Eiropieši teiks, ka ir, paši arābi teiks, ka nē... Un abiem būs taisnība, un tā ir viena no būtiskākajām kultūras, ne reliģijas (!) atšķirībām, kas jāpārvar, ja mēs šeit, Latvijā, un Eiropā maz runājam par šo cilvēku integrāciju vietējā sabiedrībā.
Visi stiprinājumi salikti un pārbaudīti. Trapece droši piekārta. Rokas – iesildītas. Gurni iekustināti. Un bīstamākajiem numuriem paredzētās ierīces sagatavotas. 32 cilvēku liela komanda – tehniskie darbinieki un cirka mākslinieki no tuvām un tālām zemēm - rosās uz Daugavpils kultūras pils skatuves. Vakarā gaidāmajā izrādē visam jārit kā pa diedziņu.
Šonedēļ ceturtdien LTV studijā ierakstījām raidījumu “Lielais jautājums”, kas šoreiz bija veltīts izglītības tematam un problēmai, ka daudzi jaunieši, beidzot skolu, neprot ne domāt, ne pielietot zināšanas, ne risināt problēmas. Temats smags, diskusija grūta, un LTV ēterā tā būs redzama 25.novembra vakarā.
Jūrmalas centrs. Jomas iela. Jauns sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums šovasar, ar nosaukumu bistro “Frics”. Iespējams, kāds no jums pat šovasar tam ir gājis garām, un, iespējams, pat pagaršojis, kā garšo “Frics superlielie frī kartupeļi ar dažādām mērcēm”. Biznesa ideja aizgūta no Rietumeiropas, kur dažādās pilsētās Briselē, Amsterdamā uz ielu stūriem ir nelielas frī kartupeļu tirgotavas.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz interesantu un mazāk zināmu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv autors piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz mazāk zināmu un interesantu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv autors piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz mazāk zināmu un interesantu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv autors piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz mazāk zināmu un interesantu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv autors piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz mazāk zināmu un interesantu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Viņš rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms, pandas un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz mazāk zināmu un interesantu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Viņš rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Lielais Ķīnas mūris, komunisms, pandas un smogs – šādas lietas nāk prātā, domājot par visapdzīvotāko pasaules valsti. Taču Ķīna sevī slēpj daudz mazāk zināmu un interesantu lietu, ko ceļojumā uz šo austrumu zemi iepazina Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs. Viņš rakstu sērijā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv piedāvā savu skatījumu uz Ķīnu.
Šobrīd valstī ir noteikts izglītības satura standarts, ir dažādi centralizētie eksāmeni, kuros tiek pārbaudīts, kā ir apgūta mācību viela skolās. Taču no savas dzīves pieredzes, kā arī esot gan darba devēja, gan darba ņēmēja lomā, gan arī redzot Latvijas un pasaules ekonomiskos procesus, varu teikt, ka ar šo skolas vielu bieži vien ir krietni par maz, lai jaunietis pilnvērtīgi iekļautos jaunajos spēles noteikumos, kas kļūst arvien sarežģītāki un nežēlīgāki.
Ja Latgalē esošajam Vārkavas novadam vajadzētu paļauties tikai uz sevi un visi šeit deklarētie iedzīvotāji tiešām dzīvotu uz vietas, tad šobrīd faktiskais bezdarbs šajā novadā būtu 94%, liecina LTV raidījuma “De Facto” aprēķini, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus.
Ogres novada vadība, šonedēļ solot apsargāt applūdušās mājas, demonstrējusi lielu dūšu, bet ar šo pienākumu galā nav tikusi, rāda LTV raidījumu “de facto” un “Aizliegtais paņēmiens” eksperiments. “Viltus laupītājiem” izdevies iznest vērtīgas lietas no vairākām ūdenī mirkstošām Ogres mājām.
No kapitālisma pie sociāli taisnīgākas sistēmas. Tā varētu raksturot jauno skolotāju algu reformu, ko Izglītības un zinātnes ministrija jau pavisam drīz sāks pielaikot vairākās Latvijas skolās un ko plānots ieviest jau no nākamā mācību gada. Revolūcija vērienīga; lai tā izdotos, paredzama liela skolotāju migrācija virzienā no mazākām skolām uz lielākajām, kuru bērnu vecākiem tā varētu nozīmēt mazāk noslogotus pedagogus, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Svinot Baltijas ceļa 25.gadadienu, nākas arī vērst skatu uz baltiešu vienotību šodien - vai tikpat solidāri un gatavi sadoties rokās esam bijuši, piemēram, ekonomiskajos projektos. Šajā jomā labu ziņu gandrīz vai nav. Konkurence, savstarpēja greizsirdība un, iespējams, pat garām palaisti miljardiem lieli ienākumi.
Lielākā mana kļūda bija tā, ka es vērsos pēc palīdzības valdībā, nevis uzreiz meklēju investoru, lai risinātu “Liepājas metalurga” biznesa problēmas, intervijā “Panorāmai” atzīst uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Līdz šim garās sarunās viņš ar žurnālistiem neielaidās, bet tagad savu taktiku ir mainījis. Pēc viņa teiktā, uzņēmuma smagās situācijas galvenais cēlonis esot bijis akūts apgrozāmo līdzekļu trūkums, vajadzējis apmēram 50 miljonu latu, un, pat pārdodot savus īpašumus, Zaharjins neesot tos spējis nodrošināt.
Bijušais „Latvijas Krājbankas” īpašnieks Vladimirs Antonovs atzīst, ka ir shēmojis, pārkāpis banku instrukcijas un riskējis, tomēr zadzis viņš neesot. Šādu aizstāvības pozīcija Antonovs uztur, atrodoties Londonā, kur iesaistīts vairākos tiesvedības procesos.
«Latvijas Krājbankas» krahs notika tāpēc, ka bija vispārēja histērija, un banka bija absolūti glābjama. Šādu viedokli intervija Latvijas Televīzijai pauda bijušais bankas “Snoras” vadītājs un īpašnieks Vladimirs Antonovs.
