De Facto

Ždanokas NVO saņem 90 000 no Krievijas Ārlietu ministrijas

De Facto

Skolēnu ēdienkarte: bojāti dārzeņi un zivju pirkstiņi

Pašvaldībām jārēķinās ar jaunu naudas pārdalīšanas shēmu

Latvijas reģionu patiesā aina: Vārkavā faktiskais bezdarbs - 94%

Ja Latgalē esošajam Vārkavas novadam vajadzētu paļauties tikai uz sevi un visi šeit deklarētie iedzīvotāji tiešām dzīvotu uz vietas, tad šobrīd faktiskais bezdarbs šajā novadā būtu 94%, liecina LTV raidījuma “De Facto” aprēķini, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Pats šobrīd Latvijas otrais nabadzīgākais novads darba vietas nodrošina tikai 103 cilvēkiem no aptuveni 1800 darbspējas vecumā esošiem cilvēkiem, turklāt vairāk nekā puse no viņiem strādā pašā novada administrācijā. Šis novads tāpat kā 109 citi novadi un lielās pilsētas ir pilnīgi patstāvīga Latvijas administratīva vienība.     

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, šajā novadā ekonomiski aktīvā vecumā 2014.gadā bija deklarējis 1791 cilvēks. Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem, no tiem 670 ienākumu nebija vispār. Tas nozīmē, ka viņi vai nu ir bez darba, vai aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.

No atlikušā 1121 iedzīvotāja lielākajai daļai jeb 743 nav regulāru ienākumu, kas mēnesī pārsniegtu vismaz vienu minimālo algu. Viņi piepelnās, pastrādā, saņem kādus pabalstu, bet  regulāri nestrādā.

Katru mēnesi pastāvīgi ienākumi ir vien 314 cilvēkiem, bet lielākajai daļai – 211 – no viņiem darbavietas nav pašā Vārkavas novadā, un darba devējam juridiskā adrese atrodas citā novadā. 91 no viņiem darba vietas juridiskā adrese ir Rīga, un, visticamāk, galvaspilsētā viņi arī dzīvo un uz novadu atnāk tikai viņu nodokļi.

Visbeidzot - pašā Vārkavas novadā ar regulāriem ienākumiem strādā vien 103 cilvēki, no kuriem puse ir šī novada administrācijas darbinieki. 

Šobrīd Vārkavas novadu glābj un uztur nauda no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas gadā ir aptuveni 650 tūkstoši eiro jeb vairāk nekā pašas pašvaldības gada ieņēmumi. Papildus naudu novads saņem no Izglītības ministrijas kā mērķdotācijas pedagogu algām, kā arī vēl par ceļu uzturēšanu no Satiksmes ministrijas. 

Lai arī novads ir pavisam neliels, tajā aizvien ir viena pamatskola, kuras deviņās klasēs skolojas 33 bērni, un vēl vidusskola, kurā 12 klasēs mācās 133 skolēnu. Ir vēl pirmsskola un sporta skola. Uz visām šim četrām skolām ir četri direktori un trīs direktoru vietnieku, un visu kopējais atalgojums ir aptuveni 4000 eiro mēnesī.

Neraugoties uz kopējo statistiku, Vārkavas novadā pēdējos gados ir izbūvēta jauna kanalizācijas un ūdenssaimniecības sistēma, ieguldot tajā aptuveni 500 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa naudas nāk no Eiropas Savienības.     

Tiesa, pati novada vadītāja Anita Brakovska nemaz nelolo cerības, ka novadā pēkšņi uzradīsies kādi investori un kaut kas mainīsies, taču neredz iemesla, kāpēc nedot naudu novadam no izlīdzināšanas fonda.

“Es uzskatu, ka mēs visi esam vajadzīgi – mēs esam pilsoņi, mēs esam Latvijas sastāvdaļa. Tā kā rūpējieties vienlīdz arī par mums. [..] Atļaujiet mums vismaz ilgāk pavilkt dzīvību tajos laukos,” saka Barkovska. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti