Atšķirībā no cita “Liepājas metalurga” akcionāra Kirova Lipmana, kuru pierasts redzēt skaļu un ekspresīvu, Sergejs Zaharjins ir pilnīgs viņa pretmets. Kluss, mierīgs un parasti garās sarunās ar žurnālistiem viņš neiesaistījās, taču tagad apstākļi ir mainījušies.
Pēc Lipmana iesnieguma Ekonomikas policija sākusi kriminālprocesu, ir arestētas Zaharjina un vēl viena akcionāra Iļja Segala akcijas, turklāt tajā pašā laikā turpinās nedienas ar pašu uzņēmumu, kura problēmu risināšanu tagad pārņēmis kreditoru klubs.
Zaharjins atzīst, ka pirmās nesaskaņas ar Lipmanu esot radušās jau pirms 12 gadiem, kad Lipmans bija nolēmis pievērsties farmācijas biznesam. “Viss mans laiks un mani spēki bija veltīti un bija jāvelta Liepājas uzņēmumu attīstībai, un tāpēc es atteicos no līdzdalības farmācijas biznesā (..) nevar aptvert visu aptveramo, bet, ja tu vēlies ar to nodarboties, tad, lūdzu, dari tā. Un, manuprāt, mēs ļoti civilizēti šķīrāmies, vienojāmies par akciju paketes sadali, un desmit gadus viss bija klusi un mierīgi,” apgalvo Zaharjins.
Pēc viņa teiktā, īstās nesaskaņas sākās pirms pāris gadiem. “Pēc rekonstrukcijas, kad mēs uzcēlām jaunu "Metalurgu", palaidām jauno tēraudliešanas kompleksu, kas notika 2011.gada decembrī, jau 2012.gada martā es saņēmu no tiesas Lipmana prasību atdod 11% akciju,” saka Zaharjins.
Kopš tās dienas abi vairs nesveicinās. Tiesā notiek cīņa par šīm akcijām. Lipmana apsūdzības uzņēmuma izzagšanā Zaharjins noliedz, bet vēršanos policijā sauc par reiderismu, kas traucējot investora piesaistē.
Zaharjins nemaz neslēpj, ka savus īpašumus pārrakstījis radiniekiem, lai tos nepagūtu arestēt, taču valdības pārmetumus, ka tos varēja ieguldīt “Liepājas metalurga” glābšanā viņš noliedz. „Es daru visu iespējamo un neiespējamo, lai atrastu investoru, bet izņemt naudu no savas kabatas? Man tādas naudas nav,” apgalvo Zaharjins. „Mūsu, tas ir rūpnīcas vadības, novērtējumā vajag divu mēnešu budžetu. Pie šodienas tirgus cenām, pie pilna darba apjoma, tie ir aptuveni 22 līdz 24 miljoni latu mēnesī. Divu mēnešu budžets tātad būtu 45-50 miljoni. Tas būtu apgrozījumam – izejvielu iegādei, maksai par elektroenerģiju,” lēš Zaharjins. Viņš noraida apgalvojumu, ka savu īpašumu pārdošana varētu situāciju atrisināt.
Zaharjins jau, kā zināms, paziņojis, ka gatavs visas savas akcijas atdod par latu, ja vien uzņēmums turpina pastāvēt. Sākotnējo vēršanos pie valdības viņš tagad dēvē par dzīves lielāko kļūdu. „Protams, ka man nevajadzēja zaudēt laiku, cerot, ka valdība man palīdzēs, man jau vajadzēja meklēt investoru, un pat šķiet, ka pirms gada es to atrastu daudz ātrāk un vienkāršāk, nekā tas notiek šobrīd. Bet es rīkojos tā, kā to darīja visi Eiropas metalurģijas uzņēmumi, un ne tikai Eiropas, visi palīdzību prasīja savām valdībām,” stāsta lielākais LM akcionārs.
Tomēr viņš apgalvo, ka potenciālais investors gūtu labumu no LM pārņemšanas. „LM šobrīd ir uzstādīta jaunākā tehnoloģija, tas ir trumpis, otrs – mēs esam labi attīstījuši savu stividorkompāniju, plus mums ir neaizsalstoša osta,” stāsta Zaharjins.
Viņš cer, ka uzņēmums tomēr pastāvēs. Tiesa, tādā gadījumā jau bez viņa līdzdalības.
