Guntis Bojārs: Eiropas mijkrēslis jeb vai Hermanis nav austrietis?

Kas ir tas Eiropas gals, Eiropas mijkrēslis, ar ko tā savos drūmajos izteikumos intervijā raidījumā “Viens pret vienu” Latvijas sabiedrību biedēja režisors Alvis Hermanis? 

Žurnālists Gundars Rēders nepajautāja, Hermanis nepaskaidroja, bet gribas taču zināt, kas tā ir par šausmīgo aizu, kurā mēs tā visi vienā brīdī iegāzīsimies? Kas ir tas, ko Eiropa sargā jeb precīzāk: var saprast - nesargā -, vai kas Eiropai un tajā skaitā arī Latvijai būtu jāsargā?

Kas ir tās unikālās vērtības, ko mēs, eiropieši, varam zaudēt? Ar mājienu, ka tās mums varētu atņemt tie musulmaņi, kas tagad gāžas uz Eiropu: - nacionālo valstu robežas? Valoda? Nacionalitāte? Unikālais dzīvesstils, apģērbs, vērtības, reliģija, svētki, tradicionālais ēdiens, vēsture?

Berlīnes restorānā suši ēd vācietis ar drediem un sarunājas ar kādu angliski pa Ķīnā ražotu  “Iphone” un lamā Hitleru? Kurā no šiem brīžiem viņš ir vācietis? Varbūt tomēr viņš ir japānis, ja jau suši? Vai varbūt amerikānis, ja jau “Iphone”? Vai varbūt viņš ir brits, ja runā angliski? Vai varbūt tomēr krievs, ja lamā Hitleru, bet varbūt ķīnietis vai varbūt jamaikietis, ja jau dredi? Kas ir Lepēna Francijā, ja barojas no krievu naudas? Francijas vai Krievijas politiķe? Kas ir tas zviedrs, kas uz vecumu apprecējies ar taizemieti un pusi no savas dzīves pavada Kanāriju salās, spēlējot golfu? Spānis, taizemietis vai nīderlandietis? Un kas ir tas mazais astoņgadīgais čehs, kurš "Vāģus" jau ir redzējis divpadsmit reižu un skatīsies vēl...   

Kas ir tas Jānis, kura māte ir poliete, kurš Jāņos piedzeras no Igaunijā ražota alus, ēd šašliku ar kinzu, lamājas krieviski, strādā mežā pie zviedriem, necieš baznīcu un savu dēlu nosaucis par Marku, bet meitu par Esteri? Kurā brīdī viņš ir latvietis? Kas ir tas Jānis, kurš no pieticīga darba ņēmēja pēkšņi nevienam nekalpo, bet ir kļuvis par bosu kāda investīciju kompānijā un ikdienā visu skaita dolāros? Amerikānis taču, vai ne?

Un kas ir tas Jānis, kas skaistajā Kurzemes piekrastē jūrā nevis met tīklus, bet bravūrīgi vizinās ar ūdens motociklu, un kuru krastā gaida līdz Brazīlijas melnumam iedegusi Līga, plastisko ķirurgu regulāra kliente. “Rīgas Dinamo” spēles šis Jānis vairs neskatās, jo besī, ka tie visi “dārziņi” un “rēdlihi” neko nevar iemest un nevar vinnēt. Un vēl šim Jānim garšo tekila, un laukos pie tiem stārķiem viņš ilgāk par divām dienām nevar nosēdēt. Arī besī.   

Un tātad - kas ir tas, kas no šī visa mums tagad būtu jānosargā? Jeb ko mums no tā visu varētu atņemt kaut vai tie musulmaņi?

Hermanis te atkal biedē, nu, jūs redzēsiet, kā tas būs, ja vienā naktī no zoodārza būriem izlaidīs visus zvērus... Bet, piedodiet, viss sen jau ir izlaists, un arī pats Hermanis būrī ne sēž, ne būtu gatavs sēdēt...

Ja mēs kaut ko tomēr gribam tā nopietni vainot tajā, kas notiek ar Eiropu un kāpēc ir izzudušas ne tikai valstu, bet arī nacionalitātes robežas, tad tā ir, nauda, kurai mums, latviešiem, patīk dzīties pakaļ ne mazāk kā amerikāņiem, vāciešiem, čehiem, austriešiem un visiem citiem. Jo tieši tā ir atrāvusi vaļā visas robežas – brīvie tirdzniecības līgumi, brīva preču kustība, tas viss ir naudas dēļ, jo prasmīgākie meistari lielākos tirgos var nopelnīt vairāk.

Arī brīva darbaspēka kustība tam ir pakārtota, jo uzņēmēji tādā veidā var tikt pie lētāka darbaspēka, saražot un pārdot vairāk. Un arī ceļošanas brīvība izriet no naudas varas, jo ne jau uzņēmējiem rūp, lai kāds tagad var bagātināt savu iekšējo pasauli un beidzot izstaigāt Luvru, bet lai tie, kas brauc un ceļo, maksā par lidmašīnām, par muzeju biļetēm, par kafejnīcām, kurās sēž, par viesnīcām, kurās guļ... Lai uzņēmējiem ir vairāk naudas, ko maksāt darbiniekiem, no kuras savukārt darbinieki var maksāt par saviem mājokļu kredītiem un jauno mašīnu līzingiem...

Un, ja kāds vēl nezina šīs spēles noteikumus (kaut kur dziļi Āfrikā), tad televizors un internets visu glīti parādīs, ko nozīmē dzīvot, kā pienākas, – cilvēka cienīgu dzīvi. Tehnoloģijas visu padara ātru un strauju, un pat tie musulmaņi ļoti labprāt šajā spēlē piedalās, Korānā teikto pastaipot tā, lai šo visu var izbaudīt. Dzīvojošie Eiropā to jau lieliski pierāda.       

Mūsdienās, vismaz Eiropā, ne vairs nacionalitāte nosaka, kādās drēbēs cilvēks ģērbjas, ko ēd un ko klausās, kam tic, kur dzīvo un pat kādā valodā runā, bet gan katra gaume, katra izvēle, nu jā, un arī, kā vairāk var nopelnīt. Vienam tas var būt skaitās mijkrēslis, bet kādam citam – Eiropas vērtība, kas tieši ir jāsargā.  

Protams, valstis un valstu valdības gan Eiropā, gan citviet var censties griezt atpakaļ šo naudas ratu un izolēties, bet tādā gadījumā nacionālisma vārdā vispirms ir nevis jāizgāž dusmas pār bēgļiem, un ne jau daudzas nabaga ģimenes jāpadara par visi ļaunuma sakni, bet jāaizliedz, piemēram, tirgot “Coca Colu”, “Snikeri” un visādas “Colgate” zobupastas, jāaizliedz atvērt “McDonald” restorānus jeb, proti, jāvēršas pret tiem, kas šo visu sāka un naudas globalizācijas ratu savulaik iegrieza.

Citādāk – šis viss Austrijas, Čehijas un kādas tur vēl “drosmīgās” valsts nacionālisms ir kaķim zem astes.  

58 komentāri
Vika
Velkomistu dzīres :) vai kāds no jums ir kontaktējies ar īstu pārliecinãtu musulmani?
juris
Redz, ja Bojāra kungam nesanāk labi raidījumi, tad šādi viņš var "paspīdēt".
P
Sāksim ar to, ka šis raksts ir tendenciozs emociju izvirdums, kam nav saiknes ar veselo saprātu. Tātad, skribenta vienīgais arguments pro-globālisms ir - ja Tu pērc kolu, tad tev automātiski jābūt globālisma atbalstītājam. Nē, jo globālismu nevar vērtēt vien pēc patēriņa prizmas, loģikas kļūda. Vai skribents ir dzirdējis, ka kāds sūkstās par brīvo tirdzniecību? Nē, līdz ar to analizēt vajag apstākļus, kas neapmierina nevis caur apstākļiem, kas apmierina izvirzīt ģeneralizētu patiesību, ka ja tu gribi dzert kolu, tātad tev jāpieņem, ka eiropu turpinās pārpludināt migranti. Cilvēki, kas brauc strādāt atalgotu darbu, neiznīcina kulturu, jo tiem nākas pieņem katras nacionālās valsts prasības, likumus, noteikumus, tradīcijas utt utt utt. Ja nacionālā valstī ierodas tūkstoši un tūkstoši cilvēku, kas uzstāda savus noteikumus un prasības - ir pamats aizdomāties vai nac. kultura netiek palikta zem sitiena.
fzss
patiesībā Eiropa iegāžas divās aizās-1,kur karte ir Panamas papīri;un otrā, kad tiek ievilkts totalitārs šariaats pamazam, paklusam...
Bamslis2
Ieteiktu autoram tomēr atrast dūšu un noskatīties interviju, par kuru tik gari un plaši ņirgājas. Ieteiktu paņemt kalkulatoru rokās un parēķināt, cik paaudzes viņa bērnu bērni izvilks ar esošo dzimstību, vidējo vecumu un toleranci. Tad arī paskatīsimies, kurš ģenerēs pabalstu līdzekļus šeit sabraukušajiem ekonomiskajiem bēgļiem. Loģiku vajag iedarbināt!
Ieva Bruņeniece Bruņeniece
Labas un loģiskas, kaut skaudras domas Bojāram. Pretstatā plaši aplaudētajām un sajūsmas spiedzienu pavadītajām režisora Alvja Hermaņa juceklīgajām, izteikti pretrunīgajām atklāsmēm. Bet varbūt ir izdevīgi - arī Latvijā, ka kultūras, ieskaitot domāšanas un gudrības jeb filosofijas, loģikas, dabaszinātņu, mākslas u.c.likumsakarības un vērtības iznīcina naudas maisu jeb t.s. liberāļu surogāti?
P
Nē, Ieva, tās nav loģiskas domas, tās ir emocijas, kuras ietērptas kļūdainos salīdzinājumos. Patiesībā šis raksts ietver loģiskas domāšanas pretmetu.
Andrejs
Padumjšs un neorģināls raksts.
Margarēta
Rēders bija profesionāls, drosmīgs. Viņam nav ko pārmest. Pēc tiešā jautājuma par attieksmi pret Lepēnu, kur Hermanis peldēja un gvelza sviestu, ka nav svarīga līdera personība, svarīga ir ideoloģija (ha-ha-ha hermaņ-lumpens laikam ir aizmirsis, ka ideoloģijai varbūt nebij ne vainas, ja ne uz to pavilkušies tādi līderi kā Ļeņins, Staļins, Hitlers, Ziemeļkorejas Kims utt.), Rēders vienkārši vilka laiku līdz raidījuma beigām. Viņš taču zina, ka Hermanis ar baigiem putniem un ja kas neiepatīkas, pamet pat pustaisītas izrādes un uzmet aktierus un pārējos, kas kaut kādās vācijās pie izrādes strādājuši un tagad varbūt uz ielas bez darba un bez maizes, tādam rēderu un raidījumu tiešraidē izčakarēt kā 2 pirkstus apurinēt. Es skatījos to raidījumu. Un man bija neērti. Tā neērti kā paliek neērti smieties par misteru Bīnu. It kā būtu smieklīgi, bet vienlaikus skumji.
Margarētai
"Rēders bija drosmīgs." Jā, atšķirībā no tavas anonīmās gānīšanās.
Margarēta
Pirms nepilniem simts gadiem tādi paši Eiropas kultūras un gēnu sargātāji sašuta par ebrejiem. Kā tas beidzās, mēs visi labi zinām... Eiropā ir 2 lielas pilsētas, kuru mēri ir musulmaņi. Londona un Roterdama. Brīnišķīgas pilsētas. Jā, ar raibu iedzīvotāju sastāvu, bet kā tirdzniecības centri tās nekad nav bijuši mononacionālas pilsētas. Abi šie kungi ir daudz, daudz simpātiskāki par Hermani, kurš biedē ar ... viņiem.
to ohh margarēta
tiklīdz uzzināji, tā uzļepīji šito stulbumu?
ohh margarēta
bravo margarēta! . ... ar tevi tikai pa labam ... nezināju, ka tvaika ielas pacientiem ir tīmeklis piejams
Fds
Nu es teikšu atkal tā - diezgan esmu pabijis rietumeiropā un lielās pilsētas - bieži vien īsti nemaz nesaproti kādā valstī atrodies... Briselē vairākus gadus populārākais vārds jaundzimušajiem puikām bija Muhameds. Jautājums ir viens - pēc cik ilga laika Islāmticīgie gūs ievērojamu spēku pašvaldībās un vēlāk parlamentos? Nesaku ka Eiropā būs šariāts, bet neesiet naivi - islāmticīgie nenodalīs ticību no valsts kā to dara rietumnieki un kristīgā baznīca.
Margarēta
Bet tādā Briselē un Parīzē nav normāli, ka liela daļa iedzīvotāju demokrātiski vēlētās pārstāvības institūcijās (parlaments, pašvaldības, valsts un pašvaldību amati) vispār nav pārstāvēti. Viņi reāli ir marginalizēti, nostumti malā, tālāk no acīm savos getto rajonos. Skaidrs, ka tur agri vai vēlu dusmas, aizvainojums, bezspēcības un netaisnības sajūta izlausīzies uz āru kaut kādā extrēmā veidā. Nākotne ir tikai tādām sabiedrībām, kur cilvēks otrā vispirms saskata cilvēku, tikai tad sociālo vai etnisko izcelsmi, reliģisko piederību un visu citu, kas patiesībā ir otršķirīgs. Sabiedrībai, kurā cilvēks vēršas pret cilvēku otršķirīgo pazīmju dēļ, nav nākotnes. Hermanis, Nacionālā apvienība, Velbeks, Lepēna un daudzi, daudzi viņu fani un sekotāji aicina veidot sabiedrību, kas ir nolemta jauniem kariem un iznīcībai.
Margarēta
Man jau sen (vēl pirms bēgļu krīzes) iedomīgais, augstprātīgais, uzpūtīgais Hermanis krita uz nerviem. Viņš neanalizē, nedomā, tikai ik pa brīdim izverd aizskarošus vai kategoriskus saukļus. Te cilvēki, kas nav balsojuši par viņa atbalstīto partiju, ir lumpeņi. Te jābaidās par Eiropas kultūras nākotni. Kas tieši ir tas, kas jāsargā un ko Eiropa zaudēs, Hermanis (un viņa fani) nosaukt nespēj. Ir tikai tukši vārdi: kultūra, vērtības, tradīcijas. Sen jau daļai eiropiešu riebjas tradīcijas. Ziemsvētkos cenšas aizmukt kaut kur kādā ceļojumā, Lieldienās brauc sauļoties uz Kanārijām, nevis čāpo uz baznīcu. Tādās Eiropas valstīs kā Spānijā un Portugāle, arī Itālijas dienvidu daļa savulaik valdīja musulmaņi, un zināma islāma ietekme ir daļa no viņu kultūras mantojuma.
M.
Cilvēka būtību nenosaka tas, ko viņš apēd vai tas, ko viņš uzvelk mugurā, vai kādā auto brauc. Un pat ne tas, kurā valstī viņš dzīvo un kādā valodā lamājas. Cilvēka būtību nosaka viņa piederības apziņa konkrētai tautai, valstij, zemei un kultūrai. Ja cilvēkam nav nevienas no šīm piesaistēm, tad viņš ir lapa vējā. Un tikai.
nevar saprast
Nu nevaru un nevaru saprast - kāpēc Eiropa skatās Hermaņa izrādes un nelasa Bojāra stāstus? Kur tas āķis?
Neprofesionāli!
Vienīgais patiesais fakts par paša pieteikto tēmu Bojāra rakstā atspoguļots tā pirmā teikuma pirmajā daļā: "Žurnālists Gundars Rēders nepajautāja,..." Viss pārējais garais penteris - tukša spriedelēšana par to, kā savus izteikumus būtu varējis paskaidrot Alvis Hermanis, ja vien žurnālists Gundars Rēders būtu pajautājis, asi pretnostatot savu (Bojāra) viedokli paša, no pirksta izzīstajai Alvja Hermaņa iespējamajai atbildei uz žurnālista neuzdoto jautājumu. Vai šo savārstījumu būtu jāuztver kā mēģinājumu "atmazgāt" sava TV kolēģa neprasmi vadīt raidījumu? Ja jau Bojāru tik ļoti interesē Hermaņa izteikumu argumentācija, kāpēc tad viņš pats neuzdod Hermanim kolēģa novārtā atstāto jautājumu, bet gari un plaši oponē paša uzburtajām vīzijām? Valsts raidorganizācijas žurnālistam gan piedienētos atturēties (arī ārpus ētera) no tādiem emocionāli krāsotiem, klajiem apgalvojumiem kā "drūmie izteikumi" un "sabiedrību biedē", kam būtu vieta greznot tikai visdzeltenākās preses raksta ievadrindkop
mjā
No hermanisma bojārismā, no grāvja grāvī. Es esmu apbraukājis puspasaules, labi jūtos Ņujorkā, Indonēzijā, Londonā u.t.t., man garšo šašliks un spāņu vīni, lasu Stīvenu Kingu un neklausos latviešu šlāgerus, mana meita studē ārzemēs u.t.t. Un tomēr es esmu latvietis. Ja Bojārs ar tautību saprot staigāšanu tautastērpā ikdienā, runāšanu dainās un, šķiet, arī ksenofobiju, viņš tikai stūrē citā grāvī.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti