Līdzšinējais skolu finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" Latvijas skolotāju vidi, var teikt, šobrīd nosacīti ir sadalījis divās daļās - bagātie un nabagie brāļi. Kur skolēnu daudz, tur skolotāji grābj, cik var, kur to maz, tur sviedru vietā tek asaras par niecīgajām algām.
Par jaunu, taisnīgāku algu modeli izglītības jomas aprindās runā jau vismaz pēdējos piecus gadus, bet beidzot - no 1.oktobra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to saņēmusies vismaz pielaikot 34 skolās, ar cerību jauno modeli visās vispārējās mācību iestādēs ieviest no nākamā mācību gada.
Jaunais modelis ievieš jēdzienu "pilna laika slodze" - ar īpašu formulu pedagogiem tiks noteikts, cik ilgi jābūt kopā ar klasi, cik stundas jāvelta darbu labošanai, tas paredz, piemēram, arī darbu ar bērnu vecākiem, kas šobrīd vispār netiek apmaksāts. Vienu slodzi rēķina uz noteiktu bērnu skaitu, taču to skaitam nebūšot tik liela loma kā šobrīd.
Cena, ko ministrija šobrīd izrēķinājusi par vienu pilnu slodzi un kas tad arī pienāktos pedagogam, ir 709 eiro uz papīra, kas ir tuvu vidējai darba algai Latvijā. Lai to nodrošinātu, papildus esošajam finansējumam no valsts budžeta klāt vēl būtu nepieciešami 36 miljoni eiro.
"Mūsu viens mērķis ir izlīdzināt šo diferenciāciju un otrs - izvairīties no skolotāju pārslodzes, par ko daudzi pedagogi arī sūdzās, jo "nauda seko skolēnam" var dēvēt arī par izpeļņas modeli," norāda IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Jaunās formulas detaļas ministrija šobrīd neatklāj, taču jaušams, ka galvenais kritērijs, kas arī radītu būtiskāko izmaiņu, ir kontaktstundu skaita ierobežojums līdz 21. Tās ir stundas, kad pedagogs ir klases priekšā un kas skolās ar daudzām klasēm pedogogiem pat ar 30 kontaktstundām nedēļā ļauj šobrīd nopelnīt labāk. Dalīties tajās paši pedagogi šobrīd nav ieinteresēti, taču līdz ar reformas ieviešanu tas būs jādara.
Viena no skolām, kas nolēmusi uz savas ādas parēķināt jaunu modeli un iesaistīties ministrijas veiktajā apbrobācijā, ir netālu no Rīgas, pie Ropažiem esošā Zaķumuižas pamatskola. Pirmos uzmetumus, kas varētu mainīties, viņi jau ir veikuši. Esošajiem pedagogiem pilna slodze sanāk, klāt vajadzēšot vēl dažus.
"Es domāju, ka tie varētu būt divi, trīs skolotāji. Mums ir neliela skola. Mēs strādājam ļoti efektīvi. Uz 180 skolēniem mums ir 13 skolotāji, bet divi līdz trīs būtu papildus nepieciešami," saka Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs.
Aptuveni aprēķini veikti arī citās skolās. Piemēram, Rīgas 3.vidusskolā, kas ir liela un kur šobrīd strādā aptuveni 70 pilna laika pedagogi, pēc jaunā modeļa vajadzēs vēl 27 skolotājus.
Līdz ar reformas ieviešanu iekšējā migrācija skolotāju vidū paredzama milzīga, taču mazo algu saņēmējiem tas dod cerību. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šo reformu atbalsta. "Mūs pašlaik it kā kritizē par lielu skolotāju skaitu, kas ir saskaitīti cilvēki, taču neviens nepaskatās, uz cik lielu slodzi viņi strādā. Daudzi strādā ar 0,2 un 0,3 slodzi. Reforma nodrošinātu šiem pedagogiem, ka viņi tuvotos pilnai darba slodzei," saka LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.
Šī darbu pārdale gan nozīmē arī to, ka daļai skolotāju būs jāpiekāpjas arī algā, ko min arī Igors Grigorjevs: "Šajā gadījumā, jā, mums būs skolotāji, kuri saņems mazāk. (..) Es nedomāju, ka viņi būs ļoti priecīgi par to. Bet, ja tas ir algas bāzes finansējums, ja pie 700 eiro vēl nāk klāt kvalitātes piemaksas, tad labākie skolotāji varēs saņemt vairāk."
Tā tas arī ir domāts. IZM ieskatā augstākās, piektās pakāpes pedagogs klāt vēl saņemtu trešdaļu no pamatsummas, proti vēl ap 230 eiro, kopā tad sanāktu 930 eiro. Daļai skolotāju no lielajām skolām tas vienalga būtu nedaudz mazāk nekā līdz šim. Turklāt minētajos papildus 36 miljonos šobrīd piektās pakāpes pedagogiem klāt ierēķināti tikai 100 eiro.
Ministrija gan aicina vēl ar galīgiem aprēķiniem nesteigties, jo korekcijas varētu ieviest paredzētā modeļa pielaikošana jeb aprobācija.
Evija Papule skaidro: "Aprobācijas mērķis ir izveidot dokumentus, kas ir skolām kā praktiska lieta, bet otrs ir pārbaudīt vairākus kritērijus, piemēram, uz cik lielu skolēnu skaitu ir pilnās darba slodzes. Tie indikatori var tikt mainīti atkarībā no rezultātiem decembrī."
Tad jaunā modeļa formula tiktu precizēta. No 2015.gada 1.janvāra to paredzēts laist apritē jau visās skolās. Algu maksātu pa vecam, bet pedagogi varētu gatavoties pārmaiņām. Visam pa ceļam gan vēl jātiek pie papildus nepieciešamajiem 36 miljoniem eiro.
Latvijas ekonomikas konteksts cerības nevieš. Valsts, kā zināms, jau apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu, un, ņemot vērā rūkošos izaugsmes tempus, tik daudz brīvās naudas no budžeta var arī nebūt. Bet jautājums, kā allaž, par politisko gribu.
Politisko spēku priekšvēlēšanu programmās šai reformai nav pieskārusies neviena no partijām, taču "De facto", apzinot to pozīcijas, sanāk šāds sadalījums. Visstingrāk "par" šo reformu iestājas Zaļo un Zemnieku savienība. To atbalsta arī partija "Saskaņa", Nacionālā apvienība un "Latvijas attīstībai". "Vienotībai" savas pozīcijas nav - šīs partijas šobrīdējā izglītības ministre Ina Druviete nesaka ne jā, ne nē, norādot: "Pagaidīsim līdz decembrim, kad būs konkrēti rezultāti." No pārējām partijām savā viedoklī minstinās arī Reģionu apvienība un partija "No sirds Latvijai", savukārt ne "Vienoti Latvijai", ne Latvijas Krievu savienība jaunajā modelī nebija iedziļinājusies.
