«NordBalt» kabelis Latvijai un Lietuvai sola lētāku elektroenerģiju un drošību

Jau pēc aptuveni astoņiem mēnešiem Lietuvai un Latvijai būs piekļuve lētākai elektroenerģijai no Skandināvijas valstīm, jo plānots pabeigt Lietuvas - Zviedrijas elektropārvades kabeļa "NordBalt" būvniecību. Lai gan projekts tika ierosināts ļoti sen, tā virzība līdz nesenai pagātnei bija gausa, trūka arī skaidrības par tā ietekmi uz mūsu tirgu. Zviedrijas eksperti tomēr uzsver, ka šobrīd jau var visai droši apgalvot, ka pārskatāmā nākotnē, pateicoties projektam, ne par piegāžu trūkumu, ne arī elektrības dārdzību Baltijas valstīm uztraukties nevajadzēs.

Aptuveni 400 kilometrus garais Lietuvas - Zviedrijas elektropārvades starpsavienojums pilnīgi noteikti kļūs par Latvijā un Lietuvā līdz šim nozīmīgāko enerģētikas projektu, jo, kā liecina visi tirgus signāli, tas nesīs acumirklīgu un pamanāmu elektroenerģijas cenu kritumu abām Baltijas valstīm. Zviedrijas energokompāniju interese par šo projektu vēsturiski ir bijusi mazāka, jo apjomīgajā Ziemeļvalstu tirgū uzņēmumiem jau šobrīd ir labas iespējas realizēt saražoto, konkurētspējīgu. Tomēr, kā uzsver Zviedrijas elektropārvades sistēmas operatora "Svenska Kraftnat" vadītājs, bijušais valsts aizsardzības ministrs Mikaels Odenbergs, projekta virzībā loma ir bijusi arī reģionālās drošības apsvērumiem.

"Protams, ka mēs ļoti labi zinājām par sarežģīto situāciju no drošības viedokļa Lietuvā, Latvijā un savā ziņā arī Igaunijā saistībā ar lielu atkarību no Krievijas enerģijas. Un papildus tam - es arī uzdevu jautājumu un zinu, ka arī Zviedrijas ārlietu ministrija uzdeva šo jautājumu - ja mēs iestāšanās līguma ietvaros no Lietuvas pieprasām Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu, vai mums nav arī pienākums arī palīdzēt? Mana atbilde bija - jā," saka Mikaels Odenbergs.

Zviedrijas energokompānijas "Vattenfall" biznesa stratēģijas vadītājs Klāss Hedenstroms uzsver, ka kopumā šobrīd arī tirgus situācija ir attīstījusies par labu starpvalstu savienojumu būvniecībai, jo pēc izmaksām tie veiksmīgi konkurē praktiski ar jebkāda veida elektrostacijām.

"Mēs uzkatām, ka starpsavienojumi šobrīd ir ļoti efektīvs risinājums, lai novērstu jaudas trūkumu. Aplēses liecina, ka kapitālieguldījumi tajās attiecībā pret to nodrošināto elektrisko jaudu ir ļoti konkurētspējīgi un var tikt salīdzināti ar kombinētā cikla gāzes termoelektrostacijām, un atrodas zem, piemēram, vēja, hidro vai atomelektrostaciju izmaksām," skaidro Klāss Hedenstroms.

Prognozējot to, kā nākotnē varētu attīstīties Ziemeļvalstu un arī Baltijas valstu elektrības tirgus, Hedenstroms norāda, ka šis ir visai labvēlīgs laiks elektrības tirgu integrācijai, jo Ziemeļvalstīs vēl vairākus gadu desmitus ir prognozējams gan ražošanas jaudu pārpalikums, gan arī zemas cenas.

"Protams, kabelis pats neražo elektrību, bet iespēja to izveidot un uzturēt ir salīdzinoši ļoti lēta. Ja ņem vērā esošo situāciju Ziemeļvalstu tirgū, var tikai apsveikt Lietuvu, jo perspektīvas ir ļoti daudzsološas. Mūsu reģionā vēl ilgāku laiku, arī pēc 2030.gada, saglabāsies jaudu un saražotās elektrības pārpalikums, ko galvenokārt garantēs gan investīcijas atjaunojumos resursos, gan jaunas atomelektrostaciju jaudas," norāda Klāss Hedenstroms.

700 megavatus jaudīgo "NordBalt" kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu kopīgi būvē Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid" un Zviedrijas kompānija "Svenska Kraftnat", tā kopējās izmaksas tiek lēstas 580 miljonu eiro apjomā. Projekts aptver arī Latviju, jo papildus kabeļa būvniecībai Baltijas jūrā norit arī Latvijas elektropārvades sistēmas paplašināšana, Kurzemē būvējot jaunu 330 kilovoltu elektropārvades līniju - tā dēvēto Kurzemes loku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti