Intervija ar Lietuvas «Litgas» vadītāju: Baltijas spētu strādāt kā vienots tirgus

Atšķirībā no Latvijas, Lietuva būtiskākos lēmumus par dabasgāzes tirgus attīstību jau ir pieņēmusi un arī nodrošinājusies ar alternatīvām dabasgāzes piegādēm. Lietuva uzskata, ka vadoties no tehniskiem apsvērumiem, arī Latvijai vairs nebūtu iemesla kavēties, jo tirgus spēj strādāt. To lielā mērā apstiprina arī Lietuvas valsts kontrolētās dabasgāzes kompānijas "Litgas" piemērs – jau šogad, uzņēmums, kurš nodrošina piegādes no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa un dabasgāzes tirdzniecību, piegādās 30 miljonus kubikmetru gāzes klientiem Igaunijā, norāda "Litgas" valdes priekšsēdētājs Dominiks Tučkus.

Kā zināms, nesen Lietuvas dabasgāzes tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – darbu sācis Klaipēdas dabasgāzes terminālis un Lietuvā arī jau kādu laiku faktiski tirgus atvērts. Kas šobrīd notiek Lietuvas dabasgāzes tirgū?

Jāsāk ar faktu, ka šī ziema Lietuvas enerģētikas sektoram nebija parasta ziema. Neskaitot to, ka sākām piegādes no Klaipēdas, šī ziema, tāpat kā Latvijā, tā bija neparasti silta, un sekojoši enerģijas patērētāji faktiski patērēja mazāk dabasgāzes, nekā tika prognozēts iepriekš. Šī iemesla dēļ daži no lielākajam dabasgāzes patērētāji pārdod savus pārpalikumus mūsu dabasgāzes biržā "GET Baltic", bet daļa – divpusējos darījumos, un tirgū ir izveidojies dabasgāzes pārpalikums. Nu šie laika apstākļi – ja vēl dažus gadus par klimata izmaiņām varējām diskutēt, tad šobrīd Viļņas ielās tās ir novērojumi.

Bet uz tirgu tie atstāj iespaidu divos veidos – pirmkārt, ir augusi otrreizējā tirgus likviditāte. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, patērētājiem vairs nav tikai viens līgums. Un, otrkārt, pateicoties tam, patērētāji arī var pārdot neizlietoto gāzes apjomu, un nav vairs aktuāli.

Un kāda ietekme ir bijusi no Klaipēdas dabasgāzes termināļa darbības?

Faktiski termināļa ietekmi mēs sajutām jau pirms terminālis sāka darbu, pirms 1.janvāra, jo jau maijā – jūnijā mēs saņēmām būtisku atlaidi no gāzes piegādātāja "Gazprom". Un it kā nejauši tajā pašā laikā mēs parakstījām līgumu arī "Statoil". Uz to brīdi mūsu cenas bija konkurētspējīgas, pat ņemot vērā šo atlaidi no "Gazprom". Ir gan jāpiebilst, ka "Litgas" šo piegādes līgumu no uz Klaipēdu parakstījis ar nosacījumu, ka tas ir piesaistīts Eiropas tirgum, bet citos līgumos Baltijas cena ir piesaistīta naftas cenām.

Tāpēc šobrīd, īstermiņā attiecība starp sašķidrinātās dabasgāzes cenām un cauruļvadu gāzi nav tik laba, kā iepriekš, bet ilgtermiņā nešaubāmies, ka valstiskā līmenī esam ieguvēji, kaut vai uz diversifikācijas rēķina. Bez tam – tā sauktajā spot jeb tūlītējās piegādes tirgū, no kura vienmēr varam pirkt, cenas šobrīd pievilcīgas.

Bet kas, savukārt ir no Klaipēdas piegādātās dabasgāzes faktiskie lietotāji, cik zināms, valsts kompānijām ir pienākums pirkt šo gāzi?

Galvenokārt tie ir lielie lietotāji, siltuma un elektroenerģijas ražotāji, kuri tirgo enerģiju par regulētām cenām. Bet jautājums nav par kompāniju piederību valstij, bet gan par darbību ar regulētiem tarifiem, un apjoms tiek noteikts atbilstoši terminālim nepieciešamajai minimālajai slodzei.

Latvijā nesen tirgus dalībnieku un iesaistīto pušu apspriešanai ir iesniegti noteikumi par piekļuvi dabasgāzes pārvades sistēmai un Inčukalna dabasgāzes krātuvei. Kāds ir jūsu viedoklis par šī brīža noteikumu versiju.

Jā, arī mēs iesniedzām savus komentārus par šiem noteikumiem regulatoram. Protams, pats fakts, ka šādi noteikumi ir iesniegti tirgus dalībnieku apspriešanai, jau ir vērtējams pozitīvi un ir solis uz priekšu. Bet citādi, manuprāt, noteikumos ir daudz lietu, kurām būtu jātiek uzlabotām līdz tādam līmenim, kāds tas ir valstīs ar attīstītāku, liberalizētu tirgu.

Ja runā par konkrētām lietām, galvenā problēma - lai gan tas ir solis liberalizācijas virzienā, tomēr noteikumos nav vienlīdzīga attieksme pret visiem lietotājiem.

Īsumā - esošajiem dabasgāzes infrastruktūras lietotājiem ir labāki nosacījumi, nekā jaunpienācējiem, faktiski pārvades sistēmas un krātuves lietošanas nosacījumi pakārtoti esošā operatora vajadzībām.

Iedomāsimies, ka Latvijas dabasgāzes tirgus tiktu atvērts straujākā tempā, nekā šobrīd. Vai "Litgas" būtu gatavi ienākt Latvijas tirgū un sākt tirgoties?

Ir jāsaprot tas, ka Baltijas valstis savā starpā ir ļoti labi savienotas, un lai gan vēl dažas lietas ir jāpielabo, kopumā Baltijas valstis spētu strādāt kā vienots tirgus jau šobrīd.

Un neskaitot ar tirgus regulējumu saistītos šķēršļus, citu šķēršļu nav, tāpēc mums un arī citām Lietuvas kompānijām šis tirgus ir interesants.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, medijos nereti tiek uzdots arī jautājums par drošību. Kāds ir jūsu vērtējums par esošos apgādes situāciju no drošības viedokļa?

Jau nākamajā ziemā būs pabeigti darbi Lietuvas dabasgāzes sistēmā, kas ļaus izmantot Klaipēdas termināli ar pilnu jaudu, un šis apjoms nodrošināt praktisku visu Lietuvas patēriņu arī tad, kad patēriņš ir lielākais. Tāpēc, ja piegādes par cauruļvadu tiktu traucētas, tad tiktu organizētas piegādes caur termināli.

Domāju, ka lielā mērā Lietuva spētu nodrošināt arī Latvijas vajadzības, ja piegāžu nodrošināšanā tiktu iesaistīta arī Inčukalna krātuve. Kopumā ar šiem abiem resursiem Baltijas valstu pamatvajadzības būtu iespējams nodrošināt.

Nupat Latvijā arī ir pieņemts politisks lēmums par tālāko tirgus liberalizācijus gaitu un modeli. Kā vērtējat Latvijā izvēlēto modeli, vai tas ir veiksmīgs, vai tas jūs ietekmē.

Tas mums noteikti ir svarīgi, jo jau šobrīd lietojam Inčukalna krātuvi. Kopumā gan šķiet, ka izvēlētais risinājums ir vērtējams pozitīvi, kas ir līdzīgs tam, kādu izvēlējušās citas valstis, jo kopumā tam lietotājus, tostarp gala lietotājus, vajadzētu ietekmēt pozitīvi. Cits jautājums ir par atvēršanas laiku. Baltijas valstīm infrastruktūra ir labi attīstīta pietiekama, lai tas varētu strādāt kā pilnīgi liberalizēts tirgus.

Tāpēc uzskatu, ka gāzes tirgum jau tagad būtu jāfunkcionē tāpat kā elektrības tirgum. Pat ja dažas investīcijas ir vajadzīgas, tās ir nelielas, piemēram, hromatogrāfi gāzes kvalitātes uzraudzībai.

Lai gan piegādājot gāzi no Lietuvas uz Latviju, to jau var izdarīt tagad.

Latvijā gan bieži izskan, ka mums ir jāsagaida Lietuvas – Polijas cauruļvada būvniecība, lai uzskatītu tirgu par gatavu atvēršanai?

Mums jau ir pieeja ārvalstu tirgiem caur termināli, un ir iespējas saņemt piegādi no daudziem piegādātājiem, bez tam arī pašas Baltijas valstis, to kompānijas var tirgoties savā starpā. Tas, ko palīdzētu tirgus visefektīvākajā, ir likvidēt un izlīdzināt svārstības, kuras tirgū var rasties arī dabiski, piemēram, laika apstākļu dēļ, visefektīvākajā veidā.

Pagājušogad saistībā ar "E.ON" lēmumu aiziet no Baltijas tirgus, Lietuvā un Igaunijā gāzes kompānijās mainījās īpašnieki, bet Latvijā process vēl turpinās. Tiesa, par "Latvijas gāzes" akcijām interesi pauda arī Lietuvas kompānijas. Ar ko bija saistīta šī interese?

Nevaru neko daudz par to komentēt, jo nebiju iesaistīts šajā procesā. Tomēr ir jāsaprot, ka infrastruktūra Latvijā ir ļoti vērtīga - jums ir viena no lielākajām Eiropas dabasgāzes krātuvēm, un ja tā tiek pilnvērtīgi izmantota, tad, nenoliedzami, varētu šķist pievilcīgs aktīvs visai daudzām kompānijām.

Lietuvas un Igaunijas kompānijas jau šobrīd izmanto Inčukalnu un Latvijas pārvades sistēmu. Vai esošie nosacījumi jums ir pieņemami?

Salīdzinot to, kā strādā šī dabasgāzes krātuve Latvijā un citos tirgos, mūsuprāt, Latvijā krātuves darba principi varēja būt elastīgāki. Pirmkārt, jau būtu jānodala fiziskā gāzes plūsma no komerciālās plūsmas. Izmantojot, piemēram, mijmaiņas darījumus, krātuve varētu būt daudz elastīgāka. Šobrīd tā ir piesaistīta ziemas un vasaras režīmiem, bet tai būtu jāstrādā pēc aizdošanas un aizņemšanās principa, komerciālā izpratnē, un līdzīgi kā elektrības sistēmā, kurā tiek nodrošināts balansu sistēmā, nevis piegādāta elektrību no konkrētas stacijas konkrētam patērētājam. Šobrīd nākas plānot gadu uz priekšu un tas nav īpaši viegli un izdevīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti