Šīs ieceres mērķis ir veicināt cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, jo publiskotie dati var nozares uzņēmumiem un arī iedzīvotājiem atklāt, piemēram uzņēmumus, kuru samaksātais nodokļu apjoms neatbilst to faktiskajai rocībai.
VID publiskotā datu bāze turpmāk par praktiski visiem uzņēmumiem vienkārši aprēķināt, cik uzņēmums izlieto darbinieku atalgošanai un kāds ir vidējais oficiālais atalgojums uzņēmumā, un, iespējams, dažos gadījumos arī pieķert izvairīšanos no nodokļiem.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone rēķinās, ka pēc datu bāzes publiskošanas ziņojumu skaits par aizdomīgiem gadījumiem varētu pieaugt, un kopumā dienests vajadzīgo pārbaužu veikšanai ir gatavs.
„Mēs esam pietiekami liels kolektīvs un attīstot EDS [elektronisko deklarēšanās sistēmu], attīstot elektroniku mūsu darbā, administratīvais slogs mazinās ne tikai komersantiem, bet arī mums pašiem. Līdz ar to tur, kur mums ir „roku darbs”, tur tagad mēs cilvēkus varam pārvirzīt uz uzraudzības funkciju,” klāsta Pētersone.
„Mēs ejam uz atklātību – sabiedrība grib visu zināt sākās ar amatpersonu ienākumiem, tad par skolotājiem. Šis ir nākamais solis par komersantiem. Manuprāt, ja mēs runājam par tik lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru, tas kropļo konkurenci. Publicējot šādu sakaru, mēs varam izdarīt secinājumus, vai ir uz vienādiem spēles nosacījumiem, jo īpaši nozaru griezumā. [..] Atsevišķos gadījumos jūs redzēsiet, ka tie kliedzēji, kas ir neapmierināti ne ar ko – ne ar ceļiem, nedz VID, viņi tautsaimniecībā neko nav ieguldījuši,” saka Pētersone.
Pēc dienesta apkopotās informācijas, šobrīd no vairāk nekā 170 000 Latvijā reģistrēto uzņēmumu, nodokļus maksā tikai puse.
Lai arī paši uzņēmēji VID ieceres ēnu ekonomikas mazināšanā kopumā vērtē pozitīvi, viņi norāda, ka ar dienesta piedāvātajiem bonusiem vien var izrādīties par maz. Šajā gadījumā, iespējams būtu jārunā pat par daudz plašākām likumdošanas izmaiņām.
Patlaban vienas no lielākajām problēmām godprātīgā nodokļu nomaksā ir rodamas būvniecība. Nozares pārstāvji atzīst, valsts caur iepirkumu politiku, par galveno kritēriju izvirzot zemāko cenu, nereti mudina pašus uzņēmējus pārkāpt likumu. „Cēlonis, kāpēc ir problēmas ar nodokļu nomaksām, ir konkurences rezultātā pieļautais dempings un beigās nevar norēķināties, jo pēdējais, ar ko norēķinās ir ar apakšuzņēmējiem. [..] Ir noteikti nepieciešami papildus bonusi, lai nepieļautu dempinga cenu. Zemākā cena atbilstoši kritērijiem ir laba, bet mēs nedrīkstam pieļaut dempinga cenu,” skaidro Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs.
Tiesa, eksperti norāda, ka, vērtējot šos datus vajadzētu ņemt vērā to, ka eksportējošie uzņēmumi, kuri saņem PVN atmaksu, nodokļos tiešā veidā var samaksāt pat mazāk, nekā atgūst no valsts budžeta.
Tomēr to nevajadzētu vērtēt kā negatīvu parādību, jo nereti šo uzņēmumu darbības rezultātā līdzekļi valsts budžetā atgriežas netiešā, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”). „Eksports ir ļoti svarīgs un nepieciešams un daļu PVN jau arī samaksā par precēm, ko iegādājās no firmām, kas neeksportē pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc viss ir labi,” saka Reirs.
Finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) stāsta, ka drīzumā cīņai ar ēnu ekonomiku tiks lietoti jauni instrumenti. „Būs trīs virzieni – valsts iestāžu koordinācija un kapacitātes uzlabošana, ne tikai VID atbild par to, bet arī VDI un sanitārais dienests. Tāpat sadarbība ar NVO – nozaru asociācijām un sodu politikas pārskatīšana. Mums ir jāmīkstina sodi par netīšiem gadījumiem, bet jāpalielina atbildība par PVN shēmām, kas nav tikai nodokļu nesamaksāšana, bet naudas izņemšana,” sacīja Reirs.
Kopumā ieceri par to, ka uzņēmumu nodokļu nomaksas datiem jābūt publiskiem, atbalsta arī daudzi uzņēmēji, jo, kā norāda konsultāciju uzņēmuma „Price Waterhouse Coopers” Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, šādi dati palīdz izskaust negodīgu konkurenci. „Šī saraksta veidošana viennozīmīgi kalpos godīgas konkurences izveidošanai. Sevišķi valsts iepirkumos tas varētu palīdzēt – mēs visi zinām, kas notiek dažādos celtniecības iepirkumos. Mēs visi zinām, kādā veidā ir vērtējami kritēriji – vienmēr pastāv šaubas, kas ir pareizi un kas nav. Šī informācijas atklātība palīdzēs izvērtēt informācijas avotus,” komentē Elksniņa – Zaščirinska.
Tiesa, šogad datu bāzes lietošanu lietotājiem apgrūtinās apstāklis, ka tajā ir liels skaits – ap 70 000 – neaktīvu uzņēmumu. Tomēr, kā ziņots, lai veicinātu šo uzņēmumu likvidāciju, no šī gada arī neaktīvajiem uzņēmumiem ir jāveic minimālais nodokļa maksājums 50 eiro apjomā.
