Panorāma

Žurnālisti atmasko tieksmes pēc neatļautā

Panorāma

ASV profesionāļi slavē latviešu karavīrus

Saeimā skaidro «Citadeles» pārdošanas apstākļus

Neizslēdz iespēju, ka no «Citadeles» pārdošanas iegūs vairāk nekā plānots

Būtu pāragri vēl nepabeigto „Citadeles” bankas valsts akciju pārdošanas darījumu nosaukt par neveiksmi, jo nav izslēgta iespēja, ka darījuma summa var izrādīties pat izdevīgāka nekā prognozēts – tā atbildīgās Saeimas izmeklēšanas komisijas sēdē šodien atklājuši vairāki uzaicinātie ministri.

Lai gan parlamentārā izmeklēšanas komisija par bankas „Citadele” akciju pārdošanas darījumu lielā mērā tika izveidota saistībā ar bažām par to, ka valsts darījuma rezultātā var nesaņemt pat iecerētos 74 miljonus eiro, uz izmeklēšanas komisijas kārtējo sēdi uzaicinātie ministri uzskata, ka ir pāragri darījumu saukt par neveiksmīgu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norāda, ka arī šobrīd, ja par pamatu pieejamā informācija par darījuma apstākļiem būtu tāda pati, viņš pieņemtu tādu pašu lēmumu, bez tam, nav izslēdzama iespēja, ka darījums noslēgsies pat veiksmīgāk, nekā gaidīts:

„Pirmo daļu par rezultātiem mēs redzēsim, kad būs noslēdzies finanšu gads; man ir informācija, ka viņa būs labāka nekā mēs to esam plānojuši.”  

No četriem ministriem šā brīža valdībā, iepriekšējās valdības laikā lēmuma pieņemšanā piedalījās trīs. Viņi norādīja, ka arī tagad atbastītu tādu pašu lēmumu. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura iepriekšējā vadībā nebija, gan publiski paudusi, ka, viņasprāt, lēmums pieņemts novēlēti un konkurence bijusi pārāk maza lai iegūtu labāko cenu.

Reizniece-Ozola apstiprināja, ka līguma darījumi nosaka - bankas cena atkarībā no darbības rādītājiem var tikt koriģēta gan uz augšu, gan leju. Lai gan vairākiem komisijas deputātiem sašutumu izraisa fakts, ka, iespējams, daļu no „Citadeles” akciju pārdošanas ieņēmumiem nāksies novirzīt, lai nokārtotu saistības ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, ekonomikas ministre uzsver, ka parādsaistību kārtošanu nevar izmantot par mērauklu darījuma vērtēšanai.

„Parādi ir jāatdod, jautājums – no kādiem resursiem. Cita lieta, protams, jautājums, par kādu summu banka tiek pārdota. (..) Kā jau es teicu, ja pārdošana būstu īstenota laicīgāk un būtu lielāka konkurence, bankas cena noteikti būtu lielāka. Savu viedokli es neemu mainījusi. Kolēgi noteikti pieņēma tādu lēmumu, kādi tobrīd bija konkrēti apstākļi,” saka ministre.

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka lielā mērā darījuma iznākumu ir noteicis fakts, ka tā īstenošana tikusi atlikta līdz gandrīz pēdējam mirklim.

„Tas process īstenībā bija jāveic ātrāk,  zināmā mērā tas, ka tas notika pēdējā brīdi, radīja virkni neskaidrību. Ja process būtu noticis savlaicīgi, tas būtu savādāks,” norāda Vējonis.

Opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") apšaubīja, vai no bankas panākts arī sākotnēji cerētais - līdzekļi būtisku problēmu risināšanai, jo liela daļa, ja ne viss būs jāatdod saistību dzēšanai pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Turklāt apšaubāms esot arī lēmuma pieņemšana. "Vai gadījumā, ja NA pārstāvjiem pielaides būtu bijušas, arī lēmums varētu būt citādāks," norāda Elksniņš. "Grūti komentēt kā būtu, ja būtu, bet es domāju, ka lēmums nebūtu bijis savādāks," atbildēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komercnoslēpuma dēļ liela daļa jautājumu tika uzdoti aiz slēgtām durvīm. Komisijas vadītājs vairījās komentēt iegūto informāciju, taču norādīja, ka mērķis esot noskaidrot, kādos apstākļos pārdošana notikusi, un kurš par to atbildēs, ja gadījumā darījums izrādīsies valstij neizdevīgs. "Mēs maksāsim kopā visas tās summas, ja gadījumā šajā spekulācijā būs kādi zaudējumi. Savukārt, ja būs kādi ieguvumi, es priecātos.  Bet no oficiālās informācijas es neredzu, ka mēs šeit būtiski kaut ko iegūtu. Labākajā gadījumā mēs esam pa nullēm," sēdē atzina parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL).

Atbilstoši darījuma nosacījumiem, jaunie bankas investori un līdzšinējais akcionārs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka palielinās bankas "Citadele" kapitālu par desmit miljoniem eiro. Darījums noslēgsies 2015. gada pirmajā ceturksnī, kad tiks saņemts atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Pārdošanas cena var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz 2014. gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Tāpēc galīgā cena tiks noteikta 2015. gada pirmajā ceturksnī. Visi ieguvumi no iespējamās cenas korekcijas tiks ieguldīti bankas kapitālā.

Jau vēstīts, ka pērn 5.novembrī tika parakstīts līgums par valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu 12 starptautisku investoru grupai. Galīgā cena vēl nav skaidra, jo to atkarībā no bankas darbības radītājiem vēl tikai plāno noteikt. Līdz šim minētā summa ir 74 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti