Panorāma

Lūdz palīdzēt ķirurgam Rozentālam

Panorāma

K.Lāča simfonijas „Krusta ceļš” pirmatskaņojums

Kūtri izmanto izvēles brīvību elektrības tirgū

Elektrības tirgū nekonstatē konkurences problēmas un patērētāju tiesību pārkāpumus

Lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām patērētāji gaidīja ar salīdzinoši lielām bažām, kopumā šajā periodā nav konstatēti nekādi būtiski patērētāju tiesību pārkāpumi. 

Pirms elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām sabiedrībā nereti izskanēja viedoklis, ka reālas konkurences tirgū nebūšot. Vērtējot liberalizētā elektrības tirgus pirmos trīs darbības mēnešus, KP vadītāja Skaidrīte Abrama tomēr šim viedoklim nepiekrīt, un norāda, ka kopumā esošā situācija ir vērtējama pozitīvi. „Kopumā process ir vērtējams pozitīvi un nekādas barjeras nav radītas. Protams, ir zināmi riski, kas jāņem vērā un kam jāseko, ko mēs arī darīsim. Bet atvēršanas process ir vērtējams pozitīvi un ir pamats tam, lai tirgus liberalizācija turpinātos, un patērētāji būtu ieguvēji,” saka Ābrama.

Iespējamos riskus konkurence Skaidrīte Ābrama saredz apstāklī, ka bijušā monopolista, valsts uzņēmuma Latvenergo meitas uzņēmuma „Sadales Tīkls” rokās ir salīdzinoši liela ietekme attiecībā uz tirgotājiem un arī plaša informācija par klientiem. „Ir zināmi riski identificēti – gan normatīvais regulējums, gan strikti termiņi kaut kā par labu tos spēles noteikumus nosaka „Sadales tīklam”. Tā pusē ir vairāk tirgus vara (..),” atzīst Ābrama.

Savukārt no patērētāju interešu viedokļa visbiežāk problēmas šajā laikā konstatētas līgumos, kuros dažkārt iekļautie nosacījumi, piemēram, par līguma pagarināšanu vai pretenzijām, bijuši pretrunā likumu normām, atklāja Patērētāju Tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Tiesa, viņa uzsver, ka par būtiskiem pārkāpumiem nozarē runāt nevar. „Nevajag domāt, ka tur ir tādas būtiskas lietas par ko mēs runājam (..) Mēs pat nedaudz strādājām kā viņu juristi, jo mēs gribam, lai tas līgums patērētājam būtu saprotams – lai tur būtu informācija (..) Mēs daudz strādājam, lai tie noteikumi būtu labāki patērētājiem. Tas nenozīmē, ka tur ir pārkāpums,” norāda Vītoliņa.

Savukārt "Latvenergo" un tā meitas uzņēmums, „Sadales Tīkls” gan noliedz, ka uzņēmumam pieejamie dati par klientiem tiktu izmantoti tam, lai „Latvenergo” gūtu priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, un norāda, jau vairākus gadus strādājot uzņēmumu segmentā, ne no viena konkurenta nav bijušas nekādas sūdzības. „Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss arī norāda, ka Konkurences padomes identificētie riski tiks ņemti vērā tālākajā tirgus attīstībā.

Vienlaikus Ābrama atzīst, ka trīs mēnešos elektrības piegādātājs ticis mainīts tikai nepilniem 16 000 objektu no vairāk nekā miljona, liecina “Sadales tīkla” dati.

Tas ir tikai 1,5% no kopējā skaita. Arī Latvijas Televīzijas uzrunātie ļaudis, atzina, ka mainīt elektrības iegādātāju nesteidz. Piemēranm, Sanita atzīst, ka ir gan zināms, kas ir atvērtais tirgus, gan ir zināmi piedāvājumi, taču līdzšinējā kārtība ir izdevīgākā. „Ja godīgi tad nē, viss ir apmierinoši,“ piekrīt Kristīne. „Zinu, zinu, ka ir notikusi tirgus liberalizācija, bet es nemainu. Mani viss apmierina. Es pieturēšos pie uzticama, valsts uzņēmuma, jo tas ir lielākais Latvijā,“ piekrīt Genādijs. Savukārt cits viedoklis ir Nikolajam. „Tas pats piegādātājs palika, tikai vairāk jāmaksā. Domāsim, varbūt mainīsm, meklēsim, vēl neesam to darījuši,“ norāda Nikolajs.

Taču Konkurences padomes priekšsēdētāja atzīst, ka tieši patērētāji noteiks, kā attīstīsies brīvais tirgus, cik lielu  labumu konkurence dos un vai tirgus stagnēs vai ne. „Ja patērētājs tiešām nav zinošs, ja patērētājs nav ieinteresēts, patērētājs nav prasīgs, tad ir ļoti grūti gaidīt, ka konkurence sniegst tos labumus, ko parasti tā sniedz. Un tas ir patērētāju interesēs, lai būtu daudzveidīgs piedāvājums, laiu saņemtu pakalpojumus par adekvātām cenām un arī uzlabotos kvalitāte,“ sacīja Ābrama.

Jau ziņots, ka elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām bija paredzēts atvērt no pagājušā gada 1.aprīļa, taču pēc ilgām diskusijām valdošie politiķi mainīja viedokli, un nolemts, ka mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra. Līdz tirgus atvēršanai elektroenerģijas tarifi Latvijā bija zem tirgus cenas, un līdz ar tirgus atvēršanu tarifi pieauga. 

Septembrī Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par līdzšinējo regulēto starta tarifu - 11,64 centiem par kilovatstundu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti