Kopš ekonomikas krīzes Eiropas ekonomika tā arī nav spējusi uzņemt stabilu attīstības tempu, un, lai gan kopumā Eiropas finanšu sistēmā ir pieejami visai apjomīgi līdzekļi, kopumā gan uzņēmēji, gan bankas visai piesardzīgi raugās uz jaunu projektu īstenošanu. Lai pārvarētu šo sastingumu, Eiropas Centrālā banka plāno eirozonas valstīs iepludināt papildu naudas līdzekļus. Kā norāda Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tas tiks īstenots, bankai intensīvi uzpērkot parāda vērtspapīrus.
"2015.gada 9.martā mēs otrreizējā tirgū sāksim uzpirkt eiro valūtā nominētās publiskā sektora vērtspapīrus. Tāpat mēs arī turpināsim uzpirkt ar aktīviem segtus vērtspapīrus un nodrošinātas parādzīmes. Kā jau iepriekš mēs pavēstījām, ik mēnesi publisko un privāto vērtspapīru iegādei mēs izmantosim 16 miljardus eiro," skaidro Dragi.
Pēc Mario Dragi teiktā, kopumā programmu iecerēts turpināt mazliet ilgāk nekā gadu, tomēr noteicošais apstāklis būs tas, cik ātri programmai izdosies sasniegt iecerētos rādītājus.
"Mēs plānojam tos īstenot līdz 2016.gada septembrim, bet jebkurā gadījumā, tie tiks turpināti līdz laikam, kamēr mēs sasniegsim noturīgu inflāciju mūsu plānotajā līmenī. Tas būtu nedaudz zem, bet tuvu divu procentu līmenim vidēji ilgā periodā," norāda Dragi.
Eiropas Centrālās bankas paziņojums jau ir izraisījis gan pozitīvas, gan kritiskas atskaņas. Finanšu tirgos jaunums veicināja vairāku Eiropas valstu parādzīmju likmju krišanos, tādā veidā nodrošināt šīm valstīm lētākas aizņemšanās iespējas. Vienlaikus, piemēram, no Vācijas ir izskanējušas bažas par to, ka valdību vērtspapīru uzpirkšana var tikt vērtēta kā nevēlams valdību tēriņu atbalsts. Centrālā banka šos pārmetumus gan noraida, uzsverot, ka programmas mērķis tomēr ir ekonomika kopumā. Eiropas Centrālās bankas lēmums arī nav liels pārsteigums – kā iepriekš norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, šādi soļi tikuši ieplānoti jau pagājušā gada nogalē.
"Ja ar esošajiem monetārajiem instrumentiem nebūs pietiekami, lai novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eirozonā, ECB padome būs gatava papildināt esošo monetārās politikas instrumentu klāstu," norādīja Rimšēvičs.
Papildus šiem lēmumiem Eiropas Centrālā banka arī nolēma atstāt nemainīgas bāzes naudas procentu likmes, norādot, ka lielā mērā uz intensīvajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem iespaidu ir atstājusi deflācija pēdējos mēnešos. Pēc "Eurostat" aplēsēm, decembrī gada deflācija sasniedza 0,3 procentus un galvenokārt tas ir bijis saistīts ar naftas cenu straujo kritumu kopš pērnā gada vasaras.
