Pēc Tučkus teiktā, nesen izstrādātie un šobrīd regulatora vērtētie noteikumi par trešo pušu piekļuvi Latvijas dabasgāzes sistēmas un gāzes krātuvi ir pozitīvs solis, tomēr, no tirgus dalībnieku viedokļa, tajos ir arī būtiski trūkumi.
„Ja runā par konkrētām lietām, galvenā problēma ir tas, ka, lai gan tas ir solis liberalizācijas virzienā, tomēr noteikumos nav vienlīdzīga attieksme pret visiem lietotājiem. Īsumā - esošajiem dabasgāzes infrastruktūras lietotājiem ir labāki nosacījumi nekā jaunpienācējiem, faktiski pārvades sistēmas un krātuves lietošanas nosacījumi pakārtoti esošā operatora vajadzībām,” saka Tučkus.
„Litgas” vadītājs norāda, ka Baltijas valstis savā starpā ir ļoti labi savienotas, un, lai gan vēl dažas lietas ir jāpielabo, kopumā Baltijas valstis spētu strādāt kā vienots tirgus jau šobrīd.
„Un, neskaitot ar tirgus regulējumu saistītos šķēršļus, citu šķēršļu nav, tāpēc mums un arī citām Lietuvas kompānijām šis tirgus ir interesants,” atzīst Tučkus.
Pilnu interviju ar "Litgas" valdes priekšsēdētāju Dominiku Tučkus lasi un klausies šeit.
Jau ziņots, ka valdība marta sākumā atbalstījusi dabasgāzes tirgus reformu plānam, no kuras galvenā daļa ir iecere no „Latvijas gāzes” izveidot atsevišķu pārvades sistēmas operatoru un to atsavināt vai arī atrast tam citu pircēju.
Tiesa, valdība šobrīd vēl nevarēja precīzi raksturot, kā tiks organizēta „Latvijas gāzes” aktīvu atsavināšana vai pārdošana citam īpašniekam, kā arī vēl nespēja prognozēt šīs ieceres iespējamās kopējās izmaksas.
"Latvijas gāzes" vadītāji jau iepriekš ir izteikušies pret šīm iecerēm, norādot, ka to liedzot privatizācijas līgums, prognozējot dabasgāzes tarifu sadārdzināšanos un aicinot izvēlēties līdzīgu risinājumu kā Somijā, kur uzņēmums saglabāts kā vienots veselums. Savukārt, pēc vairāku ekspertu domām, kopš sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības sākuma Klaipēdā Latvijai vairs nav pamata atlikt gāzes tirgus atvēršanu.
