Pētījums: Latvijā vēlams aktīvāk iesaistīt darbiniekus dialogā par darba organizāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Iedzīvotāju labklājību valstīs nosaka ne tikai statistikas rādītāji par ienākumiem, bet arī darba apstākļi, kuros jāstrādā iedzīvotājiem. Kopumā Latvija uz citu Eiropas valstu fona šajā ziņā neizskatās slikti – tā liecina jauns, Eiropas valstīs veikts pētījums par darba organizāciju Eiropas Savienībā, kuram Saeimā šodien veltītas plašākas diskusijas.

Mūsdienās darba devējiem un darba ņēmējiem strauji aug izpratne, ka darba vietas pievilcīgumu vairs nenosaka tikai atalgojums, bet arī tādi darba apstākļi kā darba laika elastīgums, iespēja strādāt attālināti un apvienot darbu un bērnu audzināšanu, kā arī dalība uzņēmuma pārvaldē. Eiropas Savienības politiķi darba apstākļu uzlabošanu saredz kā vienu no veidiem, kā uzlabot ekonomikas produktivitāti un izaugsmi. Kā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis – nesen veikts pētījums apliecina, ka Latvija sasniedz labus rezultātus jautājumos, kas attiecas uz moderno tehnoloģiju izmantošana darba apstākļu uzlabošanā.

„Jāatzīst, ka uzņēmumu apsekojuma rezultāti apstiprina to, ko mēs nojautām – Latvijas uzņēmumi savās aktivitātēs ir inovatīvi, salīdzinoši biežāk nekā citu Eiropas valstu uzņēmumi seko līdzi tehnoloģiskām pārmaiņām, lai tās ieviestu un uzlabotu sniegumu. Tāpat Latvijas uzņēmumi cenšas izmantot interneta iespējas un sociālos tīklus, lai uzlabotu darbu. Tomēr ir arī jomas, kurās rezultāti nav tik pozitīvi, piemēram, konsultēšanās ar darbiniekiem uzņēmuma līmeni Latvijā nav tik izplatīta prakse, kā mēs to vēlētos,” sacīja Augulis.

Viens no pētījuma autoriem Gijs van Hutens norāda, ka labāki rādītāji jomās, kas skar darbinieku līdzdalību uzņēmuma darba organizēšanā un dialogu starp darbiniekiem un tā vadību, ir valstīs, kur tradicionāli ir spēcīgākas arodbiedrības:

„Nav pārsteidzoši, ka lielākais īpatsvars to uzņēmumu, kuri sistemātiski pārvaldībā un darba organizācijā uztur atgriezenisku saiti ar darbiniekiem, ir vērojams Ziemeļvalstīs, kā arī Austrijā. Tas ir saistīts ar faktu, ka šajās valstīs jau vēsturiski ilgstoši eksistē struktūras, kas veicina darbinieku organizēšanos un līdzdalību. Tomēr arī Latvija neizskatās slikti uz kopējā fona, tās rādītājs ir virs Eiropas Savienības vidējā.”

Tomēr nozīmīgākais secinājums no pētījuma, pēc Hutena teiktā, ir tas, ka uzņēmumi, kuri aktīvāk iesaista darbiniekus dialogā par darba organizāciju un apstākļiem darbā, pārliecinoši uzrāda arī labākus saimnieciskās darbības rādītājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti