Saeimas organizēta konferencē piedalīsies vairāk nekā 300 parlamentārieši no Eiropas valstīm, kā arī augsta līmeņa Eiropas Savienības un NATO amatpersonas.
Konferences uzmanības centrā ir notikumi Ukrainā un Krievijas agresīvā politika, tāpēc viena no galvenajām diskusiju tēmām konferencē būs tā sauktā hibrīdkara draudi.
Runātāju retorika un tonis gan ir mazliet atšķirīga no iepriekš izskanējušajiem viedokļiem un manāmas ir jaunas vārsmas. Tiek aicināts apzināties ES kā globālas lielvaras nozīmi šajos notikumos, Eiropas spēku, raugoties gan pēc ekonomiskajiem rādītājiem, gan iedzīvotāju skaita.
Uzsvērts arī, ka ES pēdējā gada laikā kopš notikumu sākuma Ukrainā izrādījusies ievērojami saliedētāka un spējīgāka mobilizēties kopīgiem lēmumiem, nekā to varēja iedomāties pirms tam.
Ziņots, ka karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Pērn aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinājās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
Vēl vienas sarunas par pamieru notikušas šogad 12.februārī Minskā, kur četru valstu līderi panāca vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu. Lai gan tiek uzskatīts, ka pamiers Donbasā kopumā saglabājas, tomēr pilnībā apšaudes nerimst aizvien.
