Valdība konceptuāli atbalsta maksājumu karšu ieviešanu sabiedriskajā transportā

Valdība otrdien konceptuāli ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos noteikumus, kas paredz no 2017.gada būtiski pārskatīt līdzšinējo sabiedriskā transporta kompensāciju mehānismu. Jautājums gan tehniski atlikts precizēšanai uz divām nedēļām. Iecere paredz iedzīvotāju grupām, uz kuriem attiecas braukšanas atlaides, sabiedriskajā transportā pārvietoties ar maksājumu kartēm, un nākotnē šādu sistēmu varētu pakāpeniski ieviest arī citiem pasažieriem.

Lai cīnītos pret negodprātīgiem pasažieru pārvadātājiem un viltvāržiem, kas negodīgi izmanto valsts piešķirto iespēju braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, iespējams, tiks ieviesta jauna pasažieru identificēšanas sistēma. Visām sabiedrības grupām, kurām pienākas bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā, būs vajadzīga elektroniska braukšanas karte.

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), runājot par iecerēto sabiedriskā transporta norēķinu līdzekli, lieto nosaukumu sīkmaksājumu karte, saskaņā ar noteikumu projekta anotāciju to var uzskatīt par pilnvērtīgu bankas karti, jo tā būs piesaistīta arī kontam norēķinu iestādē.

Jaunā sistēma attieksies uz pirmās un otrās grupas invalīdiem, bāreņiem vai bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem, politiski represētājiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Visi šie cilvēki šobrīd pilsētu un starppilsētu sabiedriskajā transportā, uzrādot attiecīgu dokumentu, var braukt bez maksas.

Jaunā sistēma paredz, ka turpmāk cilvēkiem, kam pienākas bezmaksas braucieni, tiks izsniegtas bankas kartes, ar kurām vienlaikus varēs reģistrēt braucienu transportā, nevis maksāt šoferim skaidrā naudā.

Sistēma var šķist sarežģīta, tomēr vides ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norāda – jaunā karte vienkārši būs jāizņem un jālieto tāpat, kā šobrīd izmantotos e-talonus un apliecības. Pēc Gerharda teiktā, šāda sistēma jau labi sevi apliecinājusi Jelgavā.

Valstij galvenais ieguvums no jaunās sistēmas būtu precīza statistika par to, cik lielā apjomā atbalstāmo grupu pasažieri izmanto sabiedrisko transportu, un uz tā pamata būtu iespējams arī precīzi noteikt nepieciešamo dotāciju apjomu, skaidro vides ministrs.

Jelgavā tika ieviesta arī kārtība, kas deva cenas priekšrocības pasažieriem, kuri iegādājās īpašas „SEB bankas” norēķinu kartes. Tobrīd tā gan izpelnījās neviennozīmīgu vērtējumu, jo sakrita ar cenas paaugstināšanu pilsētas transportā.

Jelgavas Autobusu parka vadītājs Pēteris Salkazanovs iepriekš sarunā ar Latvijas Radio gan norādīja, ka sistēma ir pietiekami demokrātiska un pieejama visiem. Pēc Salkazanova teiktā, šāda sistēma tomēr galvenokārt ir paredzēta vietējo iedzīvotāju ērtībām, un pilsētas viesiem racionālāk ir norēķināties ar skaidru naudu: „Ja atbrauc uz vienu dienu, tādu karti ņemt nav loģiski. Tāpat kā Rīgā – braucot uz Mežaparku uz Dziesmu svētkiem, maksāju ar skaidru naudu. Tik reti sanāk braukt, ka e-talons man nav vajadzīgs. Labāk lai makā kā papīrs stāv skaidra nauda. Nekas, ka tad brauciens sanāk uz pusi dārgāks – es varu to atļauties.”

Vides ministrija arī atzīst, ka, visticamāk, ar jauno sistēmu nāksies vismaz daļēji pārskatīt arī daudz kritizēto e-talonu sistēmu Rīgā, tomēr pārmaiņas varētu nebūt radikālas – paredzams, ka būs nepieciešamas jaunas kartes, savukārt karšu lasīšanas iekārtas varētu saglabāties.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks skaidroja, ka izmaiņu mērķis ir panākt, lai būtu pilnīga un precīza uzskaite par grupām, kas saņem atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā un par ko valsts ik gadu maksā  16,5 miljonus eiro.

Pēc Pasažieru pārvadātāju asociācijas aprēķiniem valsts zaudē šmaukšanās rezultātā   aptuveni piecus miljonus eiro gadā, norādīja Vilks.

Šmaukšanās notiek vai nu gadījumos, kad šoferi par braucienu maksājošam pasažierim izsniedz tā saucamo “nulles biļeti” un saņemto naudu piesavinās, vai nu pie bezmaksas biļetes tiek cilvēks ar viltotiem dokumentiem. Asociācijas vadītājs atzīst - visi pārvadātāji nav sajūsmā par plānoto sistēmu.

„Viedokļi ir dažādi, bet asociācijas kopējais viedoklis ir par šādu projektu, jo mēs arī jau sen esam deklarējuši atteikties no “nulles biļetēm”.  Nav noslēpums, ka tiešām ir ļoti liels īpatsvars ir invalīdu viltotām apliecībām, kas apgrozās sabiedriskajā transportā,” pauda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks.

Jaunā sistēma gan nedos iespēju identificēt līdzšinējos negodprātīgus pārvadātājus vai viltus invalīdus, bāreņus un represētos, taču tā samazinās iespējas šmaukties turpmāk. Bankas kontam šīs kartes piesaistīs, jo iecerēts, ka pakāpeniski arī jebkurš iedzīvotājs varētu savu bankas karti reizē padarīt par elektronisku norēķinu līdzekli sabiedriskajā transportā.  

Valdības sēdē gan vairākkārt izskanēja arī ierosinājums kopumā censties ierobežot skaidrās naudas lietošanu sabiedriskajā transportā. Jelgavas pieredze liecina, ka maksājumu karšu izmantošana autobusā krietni ietaupa izmaksas, un, pēc Jelgavas Autobusu parka vadītāja Pētera Salkazanova teiktā, gada laikā sistēma sevi ir attaisnojusi, un turklāt pašvaldība šobrīd kompensācijās maksā divreiz mazāk.

Tiesa, skeptiskāka attieksme izskanēja no Latvijas komercbanku asociācijas, kura uzskata, ka iecerētais risinājums ir labs, bet tomēr daudzi aspekti, piemēram, datu drošība, vēl ir jāapspriež.

Asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota norādīja, ka „mēs ne visai esam pārliecināti par datu drošību, it īpaši par sensitīvo datu drošību, jo jebkura atlaide saistās ar kaut kādām slimības problēmām, invaliditāti” vai kādu citu personu informāciju.

„Tāpēc mēs uzskatām, ka virziens ir ļoti pareizs, šis virziens būtu jāattīsta, bet tas prasa papildus diskusijas. Mēs lūgtu tomēr nedēļas divas, visām pusēm dot iespēju izrunāties, saprast vienai otru,” aicināja Šļakota.

Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) uzskata, ka, lai gan sistēma ir vērtējama pozitīvi, par to vēl ir jāturpina diskusijas, jo nav pienācīgi apspriesta tās ieviešana un arī novērtētas tās izmaksas.  

„Anotācijā paredzētās izmaksas, ka nav izmaksas, tas arī ir diezgan pārspīlēti. Pārskaitījumu maksa gadā, ko bankas saņems par šo pakalpojumu sniegšanu, ir 600 tūkstoši, tas tieši atspoguļosies arī uz to dotāciju, ko mēs pasažieru pārvadātājiem maksāsim, tas ir diezgan liels mīts, ka termināli tiks uzstādīti par velti, bankas par velti veiks pārskaitījumus – tā tas nav. Zinām, ka bankas iekasē aptuveni 5 procentus par pārskaitījumiem, tas tiks uzlikts pa virsu pašizmaksai, un to mēs samaksāsim,” norādīja ministrs.

Lai ieviestu jauno sistēmu, no valsts budžeta nepieciešamie līdzekļi 2016.gadā būs 68 772 eiro, bet 2017.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums būs 30 732 eiro. Tomēr Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka jaunās sistēmas ieviešana un krāpniecisku darbību izskaušana ļaus ietaupīt valsts līdzekļus ap 5 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti