Jaunais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis joprojām var nonākt arī Igaunijas pārziņā

Pagājušonedēļ notikušās Somijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanās laikā abas valstis apliecināja, ka dabasgāzes sistēmas starpsavienojuma un reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība joprojām ir viena no abu valstu sadarbības prioritātēm. Tomēr jau ilgāku laiku par savulaik asas diskusijas izraisījušo projektu nav jaunu ziņu.

Politiskās gribas netrūkst, tomēr ekonomiskie apsvērumi projekta īstenošanu var padarīt grūtāku – tā situāciju saistībā ar topošo reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu, kuru paredzēts kopīgi realizēt Somijai un Igaunijai, raksturo abu valstu eksperti.

Projekts ir būtiski aizkavējies, jo ilgu laiku abas valstis nespēja vienoties, kura no tām ir piemērotāka topošajam projektam. Šī brīža vienošanās paredz, ka Somija uzņemtos reģionālā termināļa būvniecību, bet Igaunija – vietējā termināļa būvniecību, un tos abus savienotu kopīgs cauruļvads. Tiesa, kā norāda Helsinku universitātes profesors Marku Kivinens, tirgus pārmaiņu iespaidā projekts kopumā ir kļuvis mazāk pievilcīgs.

„Manuprāt, jautājums joprojām ir atklāts – joprojām saglabājas arī Igaunijas interese par dalību. Tomēr problēma ar sašķidrinātās dabasgāzes projektiem šobrīd ir tāda, ka naftas cenu krituma iespaidā to pievilcīgums ir samazinājies, un tie nav ļoti ienesīgi. Dabasgāzes tirgū patiesībā joprojām liels piedāvājums. Tāpēc šobrīd interese par projektu lielā mērā ir politiska, tas vairs nav tik daudz ekonomisks projekts kā laikos, kad naftas cena bija krietni augstāka,” spriež Kivinens.

Savukārt Igaunijas Starptautiskā drošības un aizsardzības centra pētnieks Emmets Tuhi norāda, ka teorētiski arī lielākā, reģionāla termināļa būvniecību joprojām var uzņemties arī Igaunija:

„Ja līdz nākamā gada - 2016.gada - beigām no Somijas puses nebūs nekāda vērā ņemama progresa, tad lielākā termināļa būvniecība tiks uzticēta Igaunijai. Šī lielākā termināļa, visticamāk, projekts, visticamāk, tiks iesniegts Eiropas Savienības finansējumam otrajā raundā, kas sāksies 2015.gada oktobrī. Bet vēl daļa no vienošanās paredz, ka tomēr tiks būvēts mazāks terminālis Igaunijas pusē, lai nodrošinātu apgādes drošību. Galvenais terminālis būs Somijā, un cauruļvads abus termināļus savienos. Tiesa, pret šo ieceri izskan pretargumenti, ka tik nelielam tirgum kā Baltijas valstīs ir pietiekami, ka darbojas viens lielāks terminālis.”

Emets Tuhi arī uzsver – daļēji projektu virzību ir ietekmējis apstāklis, ka Somijai un Igaunijai, par spīti daudzām līdzībām energoapgādes situācijā, ir atšķirīgs viedoklis par enerģijas apgādes drošības jautājumiem, un Igauniju tās atkarība no Krievijas uztrauc vairāk.

„Somijas viedoklis par Krievijas gatavību lietot enerģijas piegādes kā politisku ieroci ir atšķirīgs no Igaunijas viedokļa. Tomēr kopumā gan abu valstu energoapgādes situācijas ir visai līdzīgas – arī Igaunijā dabasgāze veido vien 9% no kopējās energobilances, kas ir saistīts ar degakmens nozari. Igaunija kopumā ir visai pašpietiekama elektroenerģijas jomā, un arī apkures jomā tā strauji pāriet uz biomasu, kļūstot neatkarīgāka,” saka Tuhi.

Plānots, ka reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts, kura ietvaros paredzēta arī cauruļvada būvniecību starp Igauniju un Somiju, izmaksās aptuveni 500 miljonus eiro. Igaunija un Somija cer saņemt finanšu atbalstu no Eiropas Savienības (ES), projekts paredz izveidot arī savienojumu uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti