Tāpat Dreimane norāda, ka jauns amats rotācijas kārtībā nekādā gadījumā nebūs kompromiss. „Mana prioritāte vienmēr ir bijusi un būs labāka valsts pārvaldība un tiesiskums, kā arī ierēdniecības darbs Latvijas sabiedrības labā.”
Četras reizes SAB atteica Dreimanes ierašanos uz pārrunām ar advokāta līdzdalību, tādējādi pārkāpjot ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesības, kas nostiprinātas Satversmes 92.pantā. Līdz ar to SAB lēmumu pieņēmis, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par Dreimanei nezināmiem faktiem.
Jau iepriekš informēts, ka pirms gada Valsts kanceleja savā atzinumā Ministru kabinetam aktualizēja problēmjautājumu par pielaižu sistēmas neatbilstību cilvēktiesībām, kas tika norādīts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014.gada 29.aprīļa spriedumā „Ternovskis pret Latviju”, ko valdība nolēma nepārsūdzēt, tādējādi piekrītot spriedumā minētajai argumentācijai.
Dreimane norāda: „Lēmums par pielaides anulēšanu diemžēl nav pārsteigums, un to prognozēju, ņemot vērā pārējos SAB lēmumus gan par citiem Valsts kancelejas ekspertiem, gan citām politiskām un valsts pārvaldes amatpersonām. Jāsecina, ka viss veiktais darbību kopums - gan novērtēšanas vilcināšana un procesuālie pārkāpumi, gan pielaides atņemšana tika apzināti plānota un veikta, lai rastu formālu ieganstu atbrīvot no amata. Visdrīzāk tas ir saistīts ar Valsts kancelejas atzinumiem investīciju strīdu aktuālajās lietās, piemēram, „Norvik” bankas strīdu ar Igaunijas uzņēmumu „Winergy”. Tāpat Valsts kanceleja ieturēja stingru pozīciju KNAB nesadalīšanas un neatkarības stiprināšanā, izstrādājot jauno likumprojektu. Turklāt ekspertu līmenī norādījām uz procesuāliem likuma pārkāpumiem KNAB priekšnieka plānotajā novērtēšanā. Ir vēl daudzi citi Valsts kancelejas atzinumi, kuros ir norādīti riski par Ministru kabineta lēmumiem.
„Vadot Valsts kanceleju, ļoti stingri ievēroju profesionalitātes, apolitiskuma un godprātības principus un to nepārkāpšu jebkāda spiediena ietekmē - nemainīšu atzinumus un neatlaidīšu darbiniekus uz baumu, spekulāciju un kāda nepatikas pamata, kamēr nebūs faktoloģiski pierādījumi un korekta juridiska argumentācija. Tiesiskā valstī ir noteikts process, kas jāievēro,” uzsver Dreimane.
Dreimane informē, ka turpinās veikt savus darba pienākumus līdz Ministru kabineta lēmumam un jautājumu koordināciju ar valsts noslēpuma statusu deleģēs savai vietniecei tiesību aktu lietās Inesei Gailītei.
Jau vēstīts, ka Elitai Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bija vairāk nekā 14 gadus.
