Augstāka minimālā alga mudinās Latvijas uzņēmējus nepaļauties uz zemām darbaspēka izmaksām kā uz galveno konkurētspējas faktoru, bet rosinās meklēt jaunas konkurences priekšrocības – tāds ir viens no argumentiem, kurus Ekonomikas ministrija minējusi par labu minimālās algas palielināšanai.
Tiesa, uzņēmēju organizācijas pievērš uzmanību tam, ka strādājošie no minimālās algas kāpuma labumu var arī negūt.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norāda – līdzšinējā pieredze liecina, ka daži uzņēmēji likumā noteikto slieksni veikli apiet: „Pēc pēdējām divām minimālās algas paaugstināšanām diezgan būtiski ir pieaudzis tieši to nodarbināto skaits, kuru nodokļus maksā no atalgojuma, kas ir mazāks par minimālo.”
Pēteris Leiškalns arī pievērš uzmanību faktam, ka kopumā situācija, kad darba tirgū pastāv arī darba vietas ar izteiktu zemu atalgojumu, ir vērtējama kā normāla un dažkārt arī atbalsts atsevišķu darba ņēmēju vajadzībām: „Ja students vai pensionārs grib zemas intensitātes, atalgojuma un kvalifikācijas darbu darīt, piemēram, sēdēt kaut kur par dežurantu, tad varbūt viņam labāk, ka šāda darba vieta tomēr ir, nekā pazūd.”
Tiesa, DNB bankas analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka šobrīd minimālās algas kāpumam nevajadzētu kļūt par apgrūtinājumu uzņēmējiem, jo kopumā iecerētais minimālās algas kāpums atbilst algu kāpuma tendencēm darba tirgū.
Salīdzinājumam jāpiemin, ka, piemēram, Vācijā minimālā alga tika ieviesta vien pirms trijiem mēnešiem. Lai gan Vācijas uzņēmēji tās ieviešanu gaidīja ar lielām bažām, pēc pirmajiem mēnešiem secināts, ka tā nav radījusi būtisku negatīvu ietekmi uz darbu tirgu un uzņēmumu izmaksām. Tiesa, aplēses liecina, ka Vācijā minimālā alga tiešā veidā skārusi tikai ap 3% no Vācijas darba ņēmējiem.
