Dienas ziņas

Jaunsargi kārto gala pārbaudījumus

Dienas ziņas

Ķekavā sāk cīņu ar latvāņiem

Meklēs prezidentu kopīgi

Koalīcija sola virzīt kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa piektdienas paziņojuma, ka viņš nekandidēs uz savu pilnvaru otro termiņu, valdību veidojošās koalīcijas partijas sola valsts vadītāja amatam virzīt kopīgu kandidātu.

Tas nolemts pirmdienas rītā notikušajā koalīcijas padomes sēdē.

Koalīcija ir nolēmusi virzīt kopīgu kandidātu, nevis katra savu, cenšoties piesaistīt opozīcijas balsis, žurnālistiem pirmdien sacīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”): „Kad būs skaidri partiju viedokļi, tad tiksies partiju vadītāji paplašinātā vai šaurākā lokā, un apsvērs kandidātus, kas varētu būt partiju izvirzīti."

„Kad izvirzīsim jaunu kandidātu, argumentēsim, stāstīsim, kāpēc viņš ir izvirzīts. Es domāju, ka līdzīgi rīkosies arī pārējās partijas. Šobrīd apspriest kādas kandidatūras, kas publiskā telpā figurē, es neņemos. Tas būtu pilnīgi nepareizi, jo neviena no šīm kandidatūrām nav ZZS prezidenta kandidāts. Līdz ar to ir pilnīgi loģiski sagaidīt to kandidatūru, ko mēs virzīsim un tad par to spriedīsim. Bet mērķis paliek viens - vienoties par kopīgu kandidātu," skaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Vēstīts, ka Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz sava amata otro termiņu. Tādējādi Saeimai maijā būs jāievēl cits prezidents. Līdz šim ir minēts Vairas Vīķes–Freibergas, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes, Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa un jurista Egīla Levita, kā arī Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara vārds.

Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.

Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti