Pēc Maizīša teiktā, pērn birojs sācis strādāt jaunā ģeopolitiskā situācijā. Tā bijusi raksturīga ar ārvalstu dienestu kara propagandas institūtu aktivizēšanos, lai Latvijas iedzīvotājos sētu nedrošību un bailes. Šim aspektam SAB pievērsis īpašu uzmanību, sadarbojoties ar NATO un Eiropas Savienības valstu izlūkdienestiem.
Lai gan Maizītis skaidri neiezīmēja, kuru valstu specdienesti Latvijā ir visaktīvākie, viņš neslēpa, ka jau ilgstoši informāciju par Latvijas iekšpolitiskajiem, it īpaši vēlēšanu procesiem vāc Krievijas specdienesti.
„Jaunais, ko es varētu minēt, tā ir spēcīga, ilgtermiņa metodiska darbība. Mēs runājam par šā brīža aktuālo amatu apstiprināšanu vai ievēlēšanu; mēs esam pamanījuši jau pirmās iezīmes, ka dienesti interesējas jau par nākošajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām,” atklāja Maizītis.
Līdzekļus šo mērķu sasniegšanai ārvalstu organizācijas nežēlo, piemēram finansējot nevalstiskās organizācijas Latvijā. Nesen vēstīts, ka ar Tatjanu Ždanoku saistītā Latvijas Cilvēktiesību komiteja pērn saņēma 94 423 eiro no Krievijas tautiešu atbalsta fonda.
Tikmēr premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) norādīja, ka plānots ciešāk pārbaudīt ārvalstu investīciju mērķus Latvijā. Tas attiecināms uz telekomunikāciju un enerģētikas nozarēm. Maizītis piebilda, ka no investīciju ieplūšanas nevar izvairīties, taču tām var pievērst vairāk uzmanības.
Kopumā SAB novērtējis, ka ne pārāk draudzīgu valstu specdienesti cenšas Latvijā radīt nedrošības atmosfēru. Amatpersonas gan nenosauca konkrētas valstis, vien to, ka tās ir ekonomiski spēcīgas un atrodas kaimiņos.
