Iespējams, lielās kaislības ap “Rail Baltica” projektu savā ziņā ir palīdzējušas topošajai 330 kilovoltu elektrolīnijai, kas savienos Latviju un Igauniju, jo, ņemot vērā, ka apspriešana noritējusi vienlaikus ar dzelzceļa projektu, elektrolīnijas ietekme iedzīvotājiem šķitusi krietni mazāka.
Par līnijas sabiedrisko apspriešanu atbildīgā uzņēmuma “Latvijas elektriskie tīkli” attīstības direktors Jānis Kirkovalds kopumā sabiedriskās apspriešanas novērtējis kā sekmīgas, un tām nevajadzētu radikāli ietekmēt projektu. Savukārt iedzīvotāju interese par topošo projektu dažādos reģionos bijusi atšķirīga, norāda Kirkovalds.Viņš atzina, ka dzelzceļš īpašumus ietekmē vairāk, bet interese par elektropārvades līniju bija jo tuvāk Rīgai, jo lielāka.
Jāņa Kirkovalda teiktais gan liecina, ka tieši topošā elektropārvades līnijas gadījumā iedzīvotājiem ir pamats būt aktīvākiem un ieinteresētākiem, jo tās maršrutu iespējams plānot krietni elastīgāk.
“Gaisa līnija ir elastīgāka, mēs spējam pārvietoties uz vienu otru pusi, esam elastīgāki attiecībā uz novietojumu,” norāda Kirkovalds.
Citu valstu pieredze liecina - lai gan diskusijas apjomīgus infrastruktūras projektus pavada it visur, daudzviet vērojama arī konstruktīvāka attieksme. Piemēram, Zviedrijā, būvējot Lietuvas – Zviedrijas elektropārvades kabeļa “NordBalt” sauszemes daļu, Zviedrijas uzņēmums “Svenska Krafnat” saskāries arī ar aktīvu atbalstu.
Komentē uzņēmuma projektu vadītājs Markus Jakobsons: “Mums elektropārvades kabeļa maršrutā ir aptuveni 100 zemes īpašnieki. Jāatzīst, ka kopumā komunikācija ar šiem zemes īpašniekiem ir ļoti laba, un tāda jau ir bijusi no paša sākuma. Dažos gadījumos viņi pat paši vērsās pie mums, lai ieteiktu labāko maršrutu savās zemēs!”
Latvijas – Igaunijas elektropārvades jaunais starpsavienojums, visticamāk, tuvākajās desmitgadēs kļūs par pēdējo tik apjomīgo enerģētikas infrastruktūras projektu Latvijā, jo pēc tā pabeigšanas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu elektrosistēmas jau būs pietiekami labi savienotas. Latvijas patērētāji, sagaidāms, projekta augļus izbaudīs elektrības cenās, prognozē “Latvenergo” korporatīvās stratēģijas direktors Uģis Sarma.
“Lietotājs sajutīs pirmkārt to, ka cenas virzīsies uz izlīdzināšanos,” norāda Sarma.
Latvijas – Igaunijas elektropārvades jauno starpsavienojumu plānots uzbūvēt līdz 2020.gadam, un tā izmaksas Latvijas teritorijā ir plānotas ap 100 miljoniem eiro. Projekta realizāciju uzsāka "Latvenergo" koncernā ietilpstošais uzņēmums "Latvijas elektriskie tīkli", bet no šī gada sākuma to ir pārņēmis elektropārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls".
