Lai gan pastāv risks, ka minimālās algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju, vienlaikus ir vairāki faktori, kuru dēļ tās celšana ir atbalstāma – piemēram, mazo algu saņēmēju pirktspējas un ar to saistītā iekšējā pieprasījuma kāpums. Tā iespēju palielināt minimālo algu vērtē Ekonomikas ministrija.
DNB bankas analītiķis Pēteris Strautiņš piekrīt, ka minimālās algas pieaugums šādā apjomā šobrīd būtu samērīgs un tam nevajadzētu būtiski mainīt arī uzņēmēju konkurētspēju, jo vidējā alga valstī aug jau tāpat. „Tas notiks jebkurā gadījumā – Latvijā pieaug algas ne tikai cilvēkiem, kas saņem minimālo algu. Lielāks ir vidējo algu pieauguma temps. Pagājušajā gadā vidēji bija ap 6,8%. Tās algas nākas paaugstināt šā vai tā. Varbūt ir daļa uzņēmēju, kuriem nākas to darīt. Domāju, tā negatīvā ietekme ir stipri neliela,” saka Strautiņš.
Piesardzīgāka attieksme pret ieceri ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektorei Līgai Meņģelsonei, kura uzsver, ka sloga palielināšana uzņēmējiem šobrīd tomēr būtu jāvērtē piesardzīgi: „Pirmkārt, oficiālās sarunas vēl nav sākušās. Līdz ar to šobrīd mēs varētu tikai apmainīties viedokļiem un savām sajūtām. Un otrais ir – kāds ir mērķis. Jo mūsu mērķis šajā gadījumā būtu, lai mēs vēl neuzliktu papildu slogu darba devējiem, kas radītu izmaksas un vēlmi neradīt jaunas darba vietas, arī nenoturēt esošās.”
Kā labāku risinājumu mazāk atalgoto iedzīvotāju sociālo apstākļu uzlabošanai Darba devēju konfederācija vērtē neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumus par apgādājamajiem.
„Katru gadu mēs esam šajās sarunās norādījuši to, ka neapliekamais minimums ir pirmais un svarīgākais instruments, ar ko ir jāsāk. Pagājušajā gadā, kad pareizi izdarīja, tika pacelti atvieglojumi par apgādībā esošajiem. Ja mēs gribam mazināt nabadzību un to, ka ģimenēs ar bērniem ir ļoti skarba finanšu situācija, tad tie ir galvenie mērķi, ko varam sasniegt, paceļot neapliekamo minimumu,” skaidroja Meņģelsone.
Jau ziņots, ka no šī gada minimālā mēneša darba alga valstī pieauga no 320 eiro līdz 360 eiro. Pēc atsevišķu ekspertu vērtējuma gan ne visos gadījumos darba ņēmējiem tā ir nodrošinājusi ieņēmumu pieaugumu, jo atsevišķos gadījumos darba devēji ir izvēlējušies uz papīra samazināt darba ņēmēja slodzi, tādējādi saglabājot iepriekšējo atalgojumu.
