Pērnā gada Krievijas agresija Ukrainā uzņēmējiem atkārtoti lika ar bažām vērtēt, cik stabila nākotne ir tā sauktajos Austrumu tirgos. Ar tiem visbiežāk saprotamas bijušās Padomju Savienības republikas un it īpaši tā sauktās Austrumu partnerības valstis jeb Ukraina, Gruzija, Armēnija, Baltkrievija un Moldova. Tomēr 2014.gada statistika liecina, ka ļaunākās bažas nav apstiprinājušās un tirdzniecības apjomi ar šīm valstīm pērn kritušies vien par dažiem procentiem.
Austrumu partnerības valstu zemkopības ministri, kuri nesen viesojās Rīgā, apstiprina, ka valstis ir ieinteresētas gan pirkt pārtikas produktus no Latvijas, gan arī piedāvāt Latvijai savu produkciju. Moldovas zemkopības ministrs Jons Sula norāda, ka Moldovai nozīmīgākā ir Latvijas zivju produkcija un kūdra: "Šobrīd mēs no Latvijas importējam tādu pašu produktu klāstu kā Ukraina, galvenokārt zivis, bet vēl nozīmīgs ir arī kūdras imports, kuru izmantojam lauksaimniecībā. Savukārt mēs paši esam ieinteresēti uz Latviju eksportēt to produkciju, kuras jums nav uz vietas, bet kura savukārt ir mums – vīni, augļi un dārzeņi."
Savukārt Baltkrievijas lauksaimniecības ministra vietnieks Leonīds Mariņičs starp savai valstij nozīmīgajiem Latvijas produktiem min arī lopbarību: "Baltkrievijai un Latvijai ir kopīga robeža, un, kā jau kaimiņiem, pats Dievs ir vēlējis mums ne tikai draudzēties, bet arī tirgoties, un tas arī notiek. Šobrīd mēs paši Latvijai galvenokārt piegādājam rapšu eļļu, linu produkciju, bet Latvija savukārt ir nozīmīgs lopbarības piegādātājs un zivju produkcijas piegādātājs.
"Tomēr pēc Krievijas sankciju ieviešanas būtiski ir arī tas, ka iepērkam arī Latvijā ražoto pienu pārstrādei savās rūpnīcās, tādā veidā palīdzot jūsu zemniekiem. Tā bija savstarpēja palīdzība visai sarežģītajā situācijā."
Arī kalnainās Armēnijas lauksaimniecības ministra vietnieks Armens Harutunjans nevilcinoties kā nozīmīgāko Latvijas produktu savā valstī min zivju produktus: "Raksturojot Latvijas un Armēnijas savstarpējo tirdzniecības bilanci, galvenais simbols tomēr būtu zivju produkti. Savukārt no Armēnijas puses tas būtu brendijs, kuru šeit redzēju praktiski visos veikalos un restorānos."
Mazliet atšķirīga ir situācija ar Ukrainu, kura pati ir ietekmīgs pārtikas ražotājs. Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavļenko norāda, ka Ukraina Latviju saredz kā perspektīvu tranzīta mezglu savas pārtikas eksportam: "Runājot par sadarbību ar Latviju, mēs jau šobrīd aktīvi iepērkam zivju produkciju, savukārt piegādājam uz Latvijas tirgu visa veida graudu produktus, tāpat arī šokolādes izstrādājumus, saulespuķu eļļu. Bet sadarbības ietvaros mēs redzam ļoti lielu potenciālu ne tikai savstarpējai tirdzniecībai, bet arī tehnisku sadarbību un sadarbību loģistikas un infrastruktūras jomā.
Jums ir ļoti labi attīstīta transporta un ostu sistēma, un, piemēram, vakar mēs apspriedām arī to, kā varētu izmantot jūsu infrastruktūru mūsu tirdzniecībā."
Alekseja Pavļenko teiktais arī liecina, ka Latvijas ražotājiem atsevišķās nozarēs ar Ukrainas ražotājiem drīzāk būtu jārēķinās kā ar konkurentiem: "Mēs šobrīd ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai šogad atvērtu Eiropas tirgu mūsu pienam un piena produktiem, bet jau pagājušogad mums izdevās atvērt tirgu saviem putnu gaļas produktiem. Mēs, protams, saprotam, ka kvotas ir zemas, tomēr iekļūšana Eiropas Savienības tirgū mums ir ļoti nozīmīga arī, lai vēlāk iekļūtu citos tirgos, piemēram, Ķīnā un Āfrikā."
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norāda, ka kopumā Latvijas uzņēmēji Austrumu partnerības valstu tirgos parasti attīstījušies visai piesardzīgi. "Kopumā sakarā ar to, ka nestabilitāte tajos tirgos ir jau daudzus gadus, uzņēmēji kādu daļu no savas produkcijas tur mēģina pārdot, bet tādas ļoti lielas likmes uz to, ka tie tirgi tuvākā laikā varētu būt prognozējami un ar labām cenām, neliek," stāsta centra vadītāja Gulbe.
Tomēr, pēc Ingunas Gulbes teiktā, Latvijas ražotājiem šajās valstīs ir ļoti liela priekšrocība – laba reputācija. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja arī norāda, ka kvalitātes, gan arī piegādes attālumu dēļ Latvijas pārtikas ražotāju produkcija Austrumu partnerības valstīs ierindojas starp luksusa produktiem.
Ne mazāk svarīgs apstāklis ir tas, ka kopumā patērētājiem šajās valstīs Latvijas produkcija ir pierasta, tomēr atsevišķos gadījumos savu lomu par labu mūsu produkcijai nospēlē arī politiski apsvērumi, norāda Inguna Gulbe.
Austrumu partnerības valstīs tik ļoti iecienītās zivju produkcijas ražotājiem pagājušais gads šajos tirgos bijis izteikti sarežģīts, tomēr šobrīd situācija ir krietni uzlabojusies – tā atklāj viena no lielākajiem šprotu eksportētājiem, Ventspils Zivju konservu kombināta valdes loceklis Ingus Klindžāns.
Vērtējot katru valsti atsevišķi, situācija tajās tomēr atšķiras, jo katru no tām notikumi Ukrainā un Krievijas rubļa devalvācija ir ietekmējusi savādāk, tāpēc vērojami gan kāpumi, gan kritumi, uzsver Ingus Klindžāns.
Pats lielākais izaicinājums, strādājot šajās valstīs, ir Krievijas ekonomiskā ietekme, kura iespaido valūtas kursu straujas svārstības, situāciju raksturo Ventspils Zivju konservu kombināta pārstāvis.
Rīgas Piena kombināta vadītāju Normundu Staņēviču, kurš kā viens no pirmajiem Latvijas pārtikas ražotājiem uzņēmies Ķīnas tirgus iekarošanu, Latvijas Radio satiek lidostā, īsi pirms uzņēmēja lidojuma uz Tālo Austrumu valsti. Normunds Staņēvičs uzsver, ka pēc Latvijas piena produkcijas bijušajās PSRS valstīs pieprasījums joprojām ir saglabājies.
Arī Rīgas Piena kombināta vadītājs uzskata, ka lielā mērā to nosaka Latvijas reputācija, pateicoties kurai, dažkārt pārspējam pat kaimiņus lietuviešus un igauņus.
Paša Rīgas Piena kombināta veiksmes stāsts šajos tirgos ir krējums, kurš iekarojis Azerbaidžānas tirgu, bet cerības ir saistītas arī ar jauniem produktiem.
Normunds Staņēvičs piekrīt tam, ka Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja izpaužas tieši dārgo produktu segmentā, un norāda, ka salīdzinoši ierobežoto ražošanas jaudu dēļ darbs masu produktu piegādēs Latvijas ražotājiem būtu grūts.
Vienlaikus, pat strādājot dārgo produktu segmentos, Latvijas pārtikas ražotājiem ir jārēķinās ar to, ka Austrumu partnerības valstu ražošanas izmaksas ir zemas, tāpēc veiksmīgi šajos tirgos spēj konkurēt tikai moderni un efektīvi uzņēmumi, uzsver Rīgas Piena kombināta vadītājs.
Austrumu partnerības valstīm Latvijai tirdzniecības apgrozījums krities vien par 4,87 procentiem, un galvenokārt to noteica tirdzniecība ar Ukrainu un Gruziju. Toties ar tirdzniecībā ar Moldovu un Armēniju bijis vairāku desmitu procentu kāpums. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance pērn bijusi negatīva ar Ukrainu un Baltkrieviju, bet ar pārējām bijušās PSRS republikām Latvijas eksports pārsniedzis importu.
