Sankcijas arīdzan paredz aizliegt Krievijas kuģiem izmantot Eiropas Savienības valstu ostas, arī Krievijas autopārvadātāji vairs nevarēs darboties Eiropas Savienības valstīs.
Ukraina aicina ES valstis pilnībā pārtraukt arī Krievijas naftas un gāzes importu, taču pagaidām vairākas valstis nav gatavas atbalstīt tik radikālu lēmumu.
EK prezidente norāda, ka Krievijas ogļu importa aizliegums mazinās Krievijā valdošā režīma ienākumus, kas saruks par četriem miljardiem eiro. Eiropā ogles daudzviet tiek izmantotas, lai darbinātu termoelektrostacijas.
"Mēs aizliegsim importēt ogles no Krievijas. Tas veido četrus miljardus eiro gadā. Šādi mēs bloķēsim vēl vienu svarīgu Krievijas ienākumu avotu," vēsta fon der Leiena.
Russia is waging a cruel, ruthless war, also against Ukraine’s civilian population.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) April 5, 2022
We need to sustain utmost pressure at this critical point.
So today we are proposing a 5th package of sanctions. pic.twitter.com/GEuPQf0Wgr
Sankcijas būs vērstas arī pret Krievijas preču transportu: Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības valstu ostās. Šim aizliegumam gan būs daži izņēmumi, kas attieksies uz pārtikas un energoresursu, kā arī humānās palīdzības piegādēm.
Savukārt sauszemes kravu pārvadājumu jomā būs spēkā aizliegums iebraukt ES teritorijā, kas attieksies uz Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadājumu firmām.
Eiropas Savienība aizliegs eksportēt uz Krieviju virkni preču, piemēram, pusvadītājus, dažādas mašīnas un transporta iekārtas.
Pilnībā tiks aizliegti darījumi ar četrām svarīgām Krievijas bankām, tai skaitā otro lielāko Krievijas banku "VTB". Fon der Leiena norāda, ka šīs četras bankas kopā kontrolē 23% no Krievijas banku sektora apgrozījuma. EK prezidente spriež, ka tas vēl vairāk vājinās Krievijas finanšu sistēmu.
Krievijas uzņēmumiem būs aizliegts piedalīties sabiedriskā iepirkuma procedūrās ES dalībvalstīs.
EK prezidente informē, ka ES valstis aizliegs importēt no Krievijas virkni preču: sākot no koksnes un cementa, līdz pat jūras veltēm un alkoholiskiem dzērieniem.
ES valstu vēstnieki trešdien varētu lemt par šo sankciju apstiprināšanu.
Lai sankcijas tiktu apstiprinātas, nepieciešams visu 27 dalībvalstu atbalsts, bet jautājumā par Krievijas naftas un gāzes importa aizliegšanu nav vienprātības. Vairākas valstis, piemēram, Vācija, Austrija un Ungārija, uzskata, ka tik radikāls solis pašlaik nav reāls.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicinājis ES valstis pilnībā pārtraukt Krievijas naftas, gāzes un ogļu iepirkšanu. Viņš spriež, ka tik bargas sankcijas ir nepieciešamas, lai novērstu Bučas slaktiņam līdzīgas traģēdijas.
"Beidziet finansēt Krievijas kara mašīnu. Krievijas ekonomika - un tās karš - apstātos dažu mēnešu laikā. Jums nāktos savilkt jostas uz dažiem mēnešiem, bet tas būtu tūkstošiem izglābto dzīvību vērts," uzsver Kuleba.
To avert ‘new Buchas’, impose the mother of all sanctions: stop buying oil, gas, and coal from Russia. Stop financing Putin’s war machine. Russian economy — and its war — would stop in the matter of months. A few months of tightening your belts are worth thousands of saved lives.
— Dmytro Kuleba (@DmytroKuleba) April 5, 2022
Eiropas Savienība no Krievijas gāzes un naftas ir atkarīga vairāk nekā no oglēm.
ES valstis no Krievijas importē ap 19% ogļu, bet Krievijas daļa dabasgāzes importā ir 41%. ES valstis no Krievijas saņem 36% naftas.
Ziņas par civiliedzīvotāju slepkavošanu Ukrainā, ko pastrādājis Krievijas karaspēks, pastiprina aicinājumus noteikt vēl bargākas sankcijas pret Krieviju, bet sankciju pretinieki uzskata, ka sankcijām jābūt tādām, kas vairāk kaitē Krievijai, nevis pašām ES valstīm.
"Austrija neatbalsta papildu sankcijas pret gāzi. Mēs esam ļoti atkarīgi no Krievijas gāzes. Jebkādas sankcijas, kas nodara lielāku kaitējumu mums nekā Krievijai, nebūtu atbalstāmas. Tieši tādēļ mēs esam pret sankcijām naftas un gāzes jomā," vēsta Austrijas finanšu ministrs Magnuss Bruners.
Polija un Baltijas valstis gan uzsver, ka nepieciešams par katru cenu vājināt Putina režīmu Krievijā un apturēt Krievijas uzbrukumu Ukrainai, pat ja sankcijas kaitēs arī ES valstu ekonomikai.
Arī ASV ir ieviesušas jaunus ierobežojumus pret Krieviju. Tā vairs nevarēs izmantot Amerikas bankās esošos līdzekļus, lai veiktu maksājumus par savu ārējo parādu. Tas varētu pietuvināt Krievijas defoltu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
