Otrdien Latvijas un Igaunijas uzņēmēji forumā veidoja kontaktus, dalījās ar pieredzi un diskutēja par to, kā padarīt jau tā ciešās biznesa saites starp abām valstīm vēl ciešākas un abpusēji izdevīgākas.
Autora ziņas
Reizē ar pavasara iestāšanos un siltāku laiku, atsākas arī kūlas un meža ugunsgrēki. Bet arī ugunsdzēsēji tam gatavojušies – Valsts meža dienests (VMD) savu autoparku papildina ar piecām jaunām meža ugunsdzēsības autocisternām. Pirmo no šiem auto ceturtdien, 13. aprīlī, saņēma Zemgales virsmežniecība Jelgavas pusē.
Rīga ir mājas ne vien aptuveni 600 000 cilvēku, bet arī vismaz 80 bebriem. Divkājaino iedzīvotāju skaits sarūk, bet lielo grauzēju populācija pieaug, un tie rada arvien vairāk problēmu pašvaldībai un zemju īpašniekiem. Rīgas dome iecerējusi bebrus ierobežot ar izmedīšanu. Taču dzīvnieku draugi mudina meklēt humānākus risinājumus.
Rīgā pēc teju trīs gadu ilgiem darbiem un pusgadu ilgas vilcināšanās ceturtdien, 6. aprīlī, atklāja satiksmi Sarkandaugavas pārvadā, kas savieno Viestura prospektu ar Tvaika ielu. Tagad pārvada apkārtnē stājušās spēkā būtiskas satiksmes izmaiņas. Pārvads Rīgā ir viens no lielākajiem infrastruktūras objektiem vismaz 10 gadu laikā. Pašvaldība paredz – tas kopā ar topošo Austrumu maģistrāli palīdzēs atslogot pilsētas centru no kravas mašīnām.
Krievijai mēģinot agresīvi īstenot savas nepiepildītās lielvaras ambīcijas, pieaudzis tās specdienestu radītais apdraudējums Latvijai, secināts Valsts drošības dienesta (VDD) pārskatā par aizvadīto gadu. Kaimiņvalsts izlūkdienesti gan mēģina savervēt sev ziņotājus, gan izplata dažādus karu attaisnojošus propagandas vēstījumus, bet pērn Latvijā sodīti četri spiegi.
Neierasts skats pirmdien, 3. aprīļa, pēcpusdienā pārsteidzis vairākus autovadītājus Tīnūžu apkārtnē – tikai dažu metru augstumā virs ceļa braucamās daļas lidoja militārais helikopters. Armija skaidro, ka tas bija treniņlidojums, un pārbaudīs, vai tā laikā ievērotas visas drošības prasības. Bet militārās mācības turpināsies līdz 6. aprīlim, tādēļ vēl iespējami gan helikopteru, gan iznīcinātāju zemie pārlidojumi.
Jau 400 dienas Ukrainas spēki nesalaužami un drosmīgi pretojas Krievijas agresīvajam iebrukumam, un tikpat ilgi nebeidzamā straumē no Latvijas uz Ukrainu plūst palīdzības kravas. Piektdienas, 31. marta, vakarā ceļā dodas kārtējais auto konvojs. Tai skaitā arī deviņi apvidus auto, pilni ar pārtiku, apģērbu un citām nepieciešamām lietām, ko sadarbība ar armiju sagatavojis fonds "Uzņēmēji mieram".
Valsts drošības dienests (VDD) 31. martā rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret agresīvi noskaņotu Krievijas izvērstā kara Ukrainā atbalstītāju par darbībām, kas vērstas uz naida un nesaticības izraisīšanu pret ukraiņiem. Šī persona ir Latvijas nepilsonis Edgars Korčagins, kurš interneta čatos neslēpj naida runu pret ukraiņiem, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Trešdien, 29. martā, militāro mācību "Kristāla bulta 2023" ietvaros Ādažu poligonā norisinājās smagās kara tehnikas paraugdemonstrējumi ar kaujas munīcijas izmantošanu. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris Kreigs Higinss pēc mācībām atzina, ka "esam gatavi šeit nodrošināt aizsardzību".
Partijai "Katram un katrai" tiks mainīts nosaukums uz "Platforma 21". To paredz partijas kopsapulcē svētdien, 26. martā, atbalstītie grozījumi politiskā spēka statūtos. Partijas biedri kopsapulcē arī ievēlēja jaunu valdes priekšēdētāju – par to kļuvis AS "Gaso" Gāzapgādes drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš.
Arī šodien, tāpat kā vakar, glābšanas dienestu darbinieki devušies uz izsaukumu Amatas upes apkaimē, kur pēc peldlīdzekļa apgāšanās cietuši divi laivotāji.
Nekas nav aizmirsts, un neviens nav aizmirsts! Visa Latvijā sestdien, 25. martā, tiek pieminētas 1949. gada deportācijas. Piemiņas pasākumos tika nolasīti visu zināmo izsūtīto vārdi, tādējādi izrādot viņiem cieņu un vienlaikus atgādinot par vienu no traģiskākajām mūsu vēstures lappusēm, ko atcerēties ir sāpīgi, bet aizmirst – nedrīkst.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.
Pirms 79 gadiem tieši šajā datumā – 1944. gada 17. martā – Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā tika pieprasīta Latvijas neatkarības atjaunošana. Par godu šai dienai Brīvības pieminekļa pakājē aplūkojuma izstāde "Pretošanās! Nesamierināšanās! Atmoda".
Tbilisi, Gruzijā atklāta Latvijas mākslinieces Ojūnas Batbajaras izstāde "Flora and Fauna". Ņemot vērā aizvadītajā nedēļā pilsētā notikušos protestus, ticis apsvērts izstādi pārcelt, taču, kā uzsvēra mākslas galerijas vadītāja, "protesti ir par Gruzijas virzību uz Eiropu. Un ar šo izstādi mēs apliecinām, ka vēlamies arī Eiropas kultūru."
Laukums pie Gruzijas parlamenta ļoti reti ir tukšs un kluss. Vieni protesti – pret tā dēvēto Krievijas likumu, kuru piektdien atcēla – beigušies, bet nākamie sākas. Sestdien tur pulcējās cilvēki, kuri iebilst pret obligāto militāro dienestu, kas Gruzijā darbojas gluži kā padomju laikos.
Gruzijas parlaments piektdien otrajā lasījumā noraidīja tā saukto "ārzemju aģentu" likumu, kas šajās dienās bija raisījis asus masu protestus Tbilisi ielās. Bijušas arī sadursmes ar policiju, ir cietušie un aizturētie. "Šodien mēs uzvaram vienu kauju, bet lielā uzvara vēl ir priekšā," vēsta Gruzijas opozīcijas līderi un protestētāji.
Kurzemei un Ziemeļvidzemei raksturīgie senie skujkoku meži Zemgales auglīgajos līdzenumos sastopami daudz retāk. Tādēļ zemgaļi par savā reģionā atlikušajām mežu saliņām tur īpašu rūpi. Un ir ne pa jokam satraukti, pamanot, ka arī Dobeles pusē valstij piederošajā Vilku kalna-Krievkalnu mežā parādījusies kārtējā kailcirte un tiek plānotas vēl citas. Turklāt mežistrāde notiek teritorijā, kas ir īpaši aizsargājamu sugu dzīvotne.
Pēc “Apvienotā saraksta” iebildēm valdošās koalīcijas partneri piekrituši no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. “Apvienotā saraksta” pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu.