Arestovičs pauda – šis karš ir personalizēts, Krievijas prezidenta Vladimira Putina karš, tomēr cīņa ir arī par Kijivas Krievzemes mantojumu. Kam tas pieder – Krievijai vai Ukrainai.

Aleksejs Arestovičs: Varētu šķist, ka 1000 gadus seni notikumi nespēlē nekādu lomu, bet tā nav. Ja atcerēsimies Putina runu pirms iebrukuma, tad tā visa bija balstīta vēsturiskos, pat metavēsturiskos rāmjos. Karš ir par atšķirīgiem vēstures redzējumiem, kā vienmēr. Protams, ir ekonomiski, politiski, militāri iemesli, bet visam pamatā ir šis metavēsturiskais rāmis. Kamēr mēs neatņemsim viņiem tiesības, kas uzdodas par Kijivas Krievzemes mantiniekiem, un neparādīsim viņiem viņu vietu, kas viņi patiesībā ir, kas patiesībā ir Zelta Ordas atliekas, tikmēr karš turpināsies.

LTV: Kā jūs prognozējat, kad karš varētu beigties un kā situācija varētu attīstīties tālāk?

Kad beigsies karš, to pateikt grūti, bet varu pateikt, kad beigsies aktīvā fāze. Tā beigsies divu trīs nedēļu laikā. Viņi zaudēs jebkādas uzbrukuma spējas jebkādos virzienos ar kaut cik vērā ņemamiem spēkiem. Tātad operatīvā fāze noplaks pēc maksimums trīs nedēļām.

Tālāk sāksies pozīciju cīņa. Būtībā to mēs daudzviet redzam jau tagad, kad krievu spēki stāv uz vietas bez munīcijas, bez degvielas, bez materiālām rezervēm, lai virzītos tālāk. Vienkārši izpumpējušies. Virzīt kolonnas desmitiem vai simtiem kilometru pa naidīgu teritoriju, turklāt drīzumā viss sāks zaļot, kas būs ideāli apstākļi mūsu partizāniem, – tas ir neizpildāms uzdevums. Krievija stratēģiski jau ir zaudējusi.

Jo ātrāk viņi to sapratīs, jo ātrāk viņi no šejienes aizvāksies. Jo ātrāk aizvāksies, jo ātrāk iestāsies miers. Uz mūsu noteikumiem.

Vai ir iespējams vēl kādas sarunas starp Krieviju un Ukrainu?

Ukraina ir gatava sarunām. Mūsu prezidents pēdējo pāris diennakšu laikā divreiz paziņojis, ka ir atvērts sarunām, jo miers nepieciešams visiem.

Krievijas puse, šķiet, dzīvo ilūzijās par iespēju iegūt labāku sarunu pozīciju. Sapņo ieņemt Mariupoli, aplenkt mūsu puišus, bet nekas viņiem nesanāks. Upurēs vēl kādus 5–7 tūkstošus savējo dzīvību, lai uzlabotu sarunu pozīcijas.

Krievija sarunas sāka ar ultimātiem, bet tagad kļūst daudz konstruktīvāki un izturas ar lielāku cieņu.

Cita lieta, ka viņi atrodas informācijas burbulī, ko veidojuši astoņus gadus ar pašu propagandu. Viņiem ir ilūzijas par savu militāro varenību. Tādēļ viņi vēl reizēm mēģina diktēt kādus notikumus. Nav īsti sapratuši, kādā laivā atrodas. Vai arī sapratuši, bet prasa pēc iespējas vairāk, lai saņemtu vismaz kaut ko. Bet gan jau viņi atjēgsies.

Tādi notikumi kā šodienas desantkuģa zaudēšana Berdjanskā liek atjēgties. Tur pēc mūsu aprēķiniem bija vismaz 20 tanki, 45 bruņutransportieri un 400 cilvēku personālsastāvs. Un tagad viņu vairs nav. Ar vienu triecienu.

Vērojot videoierakstus ar sagūstītajiem Krievijas kareivjiem, viņi stāsta, ka devušies uz mācībām, neko nav zinājuši. Cik tas jums šķiet ticami?

Te ir cita lieta. Viņi visi klāsta leģendu, ko viņiem apmācībās un instruktāžā likuši iekalt gadījumam, ja nonāks gūstā. Visu viņi skaidri zināja, mums ir pierādījumi. [Militāras] Operācijas tā nenotiek. Cilvēkus nesūta karā mācību aizsegā, jo viņi vienkārši nezinās, kā reaģēt, sākoties reālai apšaudei. Visu viņi zināja. Tikai skaita leģendu, ko iekaluši jau no 2014. gada, kad arī krita mums gūstā. Mēs visu zinām, un mums ir pierādījumi.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.